VNĪ: Latvijas – Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūve sauszemes posmos tuvojas noslēgumam (FOTO)
Infrastruktūras izbūves darbi uz Latvijas – Baltkrievijas robežas sauszemes posmos gar žogu tuvojas noslēgumam. Izbūvētās vieglo transportlīdzekļu patruļtakas un laipas tiek secīgi pieņemtas ekspluatācijā pa darbu daļām. Vienlaikus Daugavas posmā, kur nav paredzēts robežas žogs, atbilstoši plānam noslēgusies sešu novērošanas torņu un to pievadceļu izbūve. Šie risinājumi būtiski uzlabo robežsargu darbu, ļaujot piekļūt un kontrolēt robežas zonu, informē būvdarbu pasūtītājs VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Gar VNĪ vadībā izbūvēto robežas žogu sauszemes posmos šobrīd turpinās infrastruktūras izbūves darbi – tiks izbūvētas vieglo transportlīdzekļu (līdz 3,5 t.) patruļtakas 119 km garumā un laipu patruļtakas 27 km garumā, kā arī pabeigta pontonu patruļtaku izbūve 1,75 km garumā. Infrastruktūras izbūves darbus gar robežas žogu sauszemes posmos plānots pabeigt līdz šā gada beigām.
“Esam gandarīti paveikto robežas infrastruktūras izbūvē, jo tas ļaus valsts robežsardzei nodrošināt iespēju efektīvāk kontrolēt valsts robežu, savlaicīgi identificējot valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumus un citus pārkāpumus. Vienlaikus jāsaprot, ka efektīva robežas aizsardzība ir daudzpakāpju risinājumu kopums, kur bez izbūvētā žoga, infrastruktūras un robežsargiem liela nozīme ir tehnoloģiskiem un militāriem risinājumiem, pie kuriem strādā citas iesaistītās puses,” norāda Jeļena Gavrilova.
Latvijas – Baltkrievijas robežas robežas žoga izbūves darbi 145 km garumā VNĪ vadībā noslēdzās šogad jūlijā – 2023. gadā izbūvēts sauszemes posmos (112 km), šogad tika pabeigta žoga izbūve atlikušajā posmā gar publiskajiem ūdeņiem.
Patlaban VNĪ vadībā turpinās nepieciešamās infrastruktūras izbūve divos posmos, kur nav paredzēts robežas žogs – Daugavas posmā jau izbūvēti 6 novērošanas torņi un to pievadceļi. Šeit vēl plānota patruļtakas izbūve 16,7 km garumā un pieci tilti, lai nodrošinātu robežsargu kustību pāri upītēm, strautiem un gravām. Savukārt posmā ap Riču ezeru šobrīd saskaņoti būvprojekti rokādes ceļiem, ko plānots izbūvēt 2025. gadā. Tie ļaus robežsargiem operatīvi pārvietoties gar ūdenstilpnes krastu, tā efektīvi reaģēt uz iespējamajiem pārkāpumiem – neatļautu cilvēku vai preču iekļūšanu Latvijā.
Novērošanas torņu izbūves projekts Nr. NVA/RPVP/2023/1 “Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas robežas infrastruktūras būvniecības ieceres izstrāde un būvdarbu veikšana - Metāla torņi un pievedceļi pie torņiem (3. kārta 1.posms)” tiek īstenots VNĪ sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru. Kopējais projekta finansējums: 3 633 924 EUR, tostarp Eiropas Savienības fonda nacionālās programmas (IRPVP) finansējums - 75% un valsts budžeta finansējums - 25%. Kā notiek torņu uzstādīšanas darbi var iepazīties video skat. Šeit: https://ej.uz/sakarutorni.
Vienlaikus VNĪ vadībā aktīvi turpinās darbi Latvijas – Krievijas robežas žoga izbūvē – šobrīd izbūvēti aptuveni 86% no kopējā robežas garuma (283 km). Atlicis izbūvēt aptuveni 38 km žoga, no kuriem desmit kilometrus plānots izbūvēt šogad, savukārt 28 km žoga īpaši sarežģītās, grūti piekļūstamās zonās saskaņā ar plānoto un Ministru kabineta rīkojumā noteikto tiks izbūvēti līdz nākamā gada oktobra beigām.
Uzticoties VNĪ pieredzei un zināšanām 2021. gada rudenī tika noteikts, ka VNĪ vada, īsteno un uzrauga ārējās robežas ar Baltkrieviju infrastruktūras izbūvi, kur žoga izbūve tika pabeigta š.g. jūlijā. 2023.gada vasarā uzņēmums saņēma uzdevumu vadīt, īstenot un uzraudzīt arī ES ārējās austrumu robežas žoga un infrastruktūras izbūvi 283,6 km garumā ar Krieviju.
Austrumu robežas stiprināšanā ir iesaistītas vairākas organizācijas. VNĪ atbildība ir būvniecības procesa vadīšana un organizēšana, tostarp būvnieku atrašana konkursā, par nepieciešamo zemes gabalu atsavināšanu ir atbildīga Nodrošinājuma valsts aģentūra, faktisko atmežošanu veic VAS “Latvijas valsts meži”, savukārt Latvijas valsts radio un televīzijas centrs ir atbildīgs par tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, kā arī notiek sadarbība ar robežas un infrastruktūras lietotāju – Valsts robežsardzi un Iekšlietu ministriju.
Robežas un infrastruktūras izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
