VNĪ pirmajā izsolē ar lejupejošu soli pārdevusi sešus degradētus īpašumus
Rīga, 2.jūl., LETA. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pirmajā izsolē ar lejupejošu soli pārdevusi sešus degradētus valsts īpašumus, aģentūru LETA informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.
Izsoles tika rīkotas, lai optimizētu valsts īpašumu portfeļa pārvaldību un ilgstoši neuzturētu īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nākotnē un nav efektīvi no valsts līdzekļu izlietojuma viedokļa.
VNĪ pirmajā izsolē ar lejupejošu soli tika pārdoti seši īpašumi reģionos. Lielākie no tiem - Jāņa muiža, divi īpašumi Priekuļu novada Jāņmuižā, Ozolu gatvē 3 un 5, kas atrodas uz privātas zemes. Par 5000 eiro pārdota bijusī skolas ēka, savukārt par 3700 eiro atsavināta blakus esošā bijusī kopmītnes ēka. Šo īpašumu uzturēšana Jāņmuižā valstij gadā izmaksāja aptuveni 7000 eiro. Tāpat ar lejupejošās izsoles metodi par kopējo summu 1690 eiro pārdoti četri īpašumi - divi zemes gabali Rūjienas novadā (602 kvadrātmetri Jaunā ielā 1 un 1571 kvadrātmetru liela zeme Dzirnavu ielā 21A), garāžu boksi Jāņmuižā, Lauku ielā 10, kā arī viena piektā domājamā daļa no veikala Gaujienā.
"Izsoles ar lejupejošo soli ir efektīva metode, kas mums dod iespēju pārdot tos objektus, kuri nav pieprasīti konkrētajā reģionālajā tirgū un nav nepieciešami arī valstij. Valstij vidi degradējošo īpašumu uzturēšana ir papildus izmaksas, tādēļ esam ieinteresēti ātrākā un efektīvākā īpašumu pārdošanā, lai samazinātu ar šo īpašumu saistīto izmaksu slogu un iegūtos līdzekļus ieguldītu valsts nekustamo īpašumu attīstībai. Ieguvēji ir visi - valsts atbrīvojas no tai zaudējumus nesoša īpašuma, kas valsts pārvaldes vajadzībām nav radis pielietojumu, savukārt pircējs to var iegādāties par tam ekonomiski pamatojamu cenu un attīstot to, rast īpašumam jaunu lietošanas mērķi," norādīja Vārna.
Saskaņā ar Latvijas valsts normatīvajiem aktiem izsoles ar lejupejošu soli var rīkot, ja ir bijušas vairākas nesekmīgas izsoles ar augšupejošu soli. Izsoļu ar lejupejošu soli kārtība paredz, ka, ja neviens izsoles dalībnieks nepiekrīt iegādāties objektu par izsoles sākumcenu, sākas izsole ar lejupejošu soli, samazinot objekta izsoles sākumcenu pa vienam izsoles solim, līdz kāds izsoles dalībnieks izdara solījumu. Likums lejupejošās izsolēs neierobežo pārdošanas cenu, taču šo robežu nosaka pārdevējs, nosakot slepeno cenu, par kuru zemāk objekts netiek pārdots. Gala lēmumu par nekustamā īpašuma turpmāko pielietojumu (atsavināšanu, pārņemšanu) pieņem Ministru kabinets.
Pēdējo piecu gadu laikā VNĪ pārvaldīšanā ir pārņēmusi 143 ēkas sliktā tehniskā stāvoklī, no kurām puse ir pārdotas izsolē vai nodotas valdījumā citām personām.
Vārna skaidroja, ka VNĪ mērķtiecīgi strādā pie graustu sakārtošanas programmas un katru gadu samazina vidi degradējošo objektu skaitu par vairākiem desmitiem, tie tiek atjaunoti, pārdoti vai nojaukti ar mērķi katru gadu likvidēt vai sakopt vismaz 20 graustus. Pērn VNĪ esošo vidi degradējošo īpašumu skaits samazināts par 43 objektiem, gadu iepriekš - par 74 objektiem.
VNĪ šobrīd īsteno 34 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 154 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 450 nekustamo īpašumu adresēm ar 1200 ēkām 1,1 miljona kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
