VNĪ: Publiskā sektora iestāžu pārcelšanās uz vienoto valsts biroju ēku Talejas 1 nodrošinās efektivitāti un ietaupījumu
Vairāku publiskā sektora iestāžu pārcelšanās uz biroju ēku Talejas ielā 1 Rīgā mērķēta uz valsts resursu efektivitātes palielināšanu un izdevumu samazināšanu. Talejas iela 1 kļūst par pirmo centralizēto valsts biroju ēku, kurā tiek apvienoti vairāki valsts pārvaldes biroji, veicinot gan labāku sadarbību starp iestādēm, gan efektīvāku telpu izmantošanu. Rezultātā no 2027. gada līdz 2044. gadam tiek plānots samazināt valsts ilgtermiņa izdevumus, kas veidos ietaupījumu valsts budžetā 18,2 miljonu eiro apmērā, ļaujot to novirzīt citiem mērķiem, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna.
Ministru kabinetā šodien apstiprināts VNĪ un LR Finanšu ministrijas virzītais tiesību aktu projekts un finansējums VNĪ izstrādātajam priekšlikumam par Ekonomikas ministrijas un tās padotības iestāžu – Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Konkurences padomes, Latvijas nacionālā akreditācijas biroja, Centrālās statistikas pārvaldes un virknes citu publiskā sektora iestāžu pārcelšanos uz mūsdienīgo valsts biroja ēku Talejas ielā 1, Rīgā, vienlaicīgi veicot iestādēm nepieciešamo telpu pielāgošanu un aprīkošanu. Valsts pārvaldes iestādēm tiks nodrošinātas pielāgotas, B1 klases biroja telpas mūsdienīgā aktivitātēs bāzētā birojā, atbilstoši katras iestādes darba specifikai un prasībām.
Plānots, ka Ekonomikas ministrija un tās padotības iestādes pārcelsies uz ēku 2026. gadā, savukārt Veselības inspekcija, Valsts robežsardzes Rīgas “I” kategorijas dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta visas centrālā aparāta struktūrvienības un Jaunsardzes centrs uz biroja ēku Talejas 1 pārcelsies jau sākot no šā gada beigām un 2025. gada laikā. Lai iestāžu nomniekiem nodrošinātu telpu pielāgošanas, aprīkojuma un pārcelšanās izmaksas, kā arī nomas maksu bez papildu finanšu līdzekļiem no valsts budžeta, plānots publiskas izsoles ceļā atsavināt iestāžu apdzīvotās ēkas Rīgā, Brīvības ielā 55, Lāčplēša ielā 1, Krišjāņa Valdemāra ielā 32, Krīvu ielā 11, un Klijāna ielā 7 –to sakārtošanai un neatliekamo darbu veikšanai pēc VNĪ aplēsēm tuvākajos gados būtu nepieciešams ieguldīt ap 73 miljoniem eiro.
“Iecere par iestāžu pārcelšanos uz biroja ēku Talejas 1, ir rūpīgi pārdomāts solis, kas nodrošinās efektīvu telpu un valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī veidos ievērojamu ietaupījumu valsts budžetā nākotnē, vienlaikus dodot iespēju vairāku publisko iestāžu darbiniekiem strādāt mūsdienām atbilstošā un energoefektīvā birojā. Tas veicinās publiskā sektora iestāžu darbinieku apmierinātību un līdz ar to arī darba efektivitāti, sadarbību, inovācijas un labākus darba rezultātus,” pārliecību pauž A. Vārna.
Saskaņā ar VNĪ veikto provizorisko aprēķinu, atsavinot iestāžu patlaban apdzīvotos īpašumus laika posmā no 2026. gada līdz 2027. gadam plānots no nekustamo īpašumu atsavināšanā gūtajiem līdzekļiem atmaksāt ēkai Talejas ielā 1 veikto aizņēmumu apmēram 17,3 miljonu eiro apmērā, kas ļautu samazināt publiskā sektora iestāžu nomas maksu (kapitāla ieguldījumu atmaksas komponenti) par nepilniem 5 eur /m2 mēnesī, kā rezultātā no 2027. gada līdz 2044. gadam tiek samazināti valsts ilgtermiņa izdevumi, kas veidos ietaupījumu valsts budžetā 18,2 miljonu eiro apmērā, ļaujot to novirzīt citiem mērķiem.
No VNĪ pārvaldībā esošajām ēkām tikai 17,5% gadījumos valsts sektora iestādes atrodas modernās telpās B1 kategorijas biroja ēkās. Pārējie nomnieki lieto B2 vai zemākas kategorijas birojus, kuriem raksturīga zemāka energoefektivitātes klase un augstāks vides resursu patēriņš, lai nodrošinātu atbilstošu telpu klimatu un labsajūtu darbiniekiem. Atbrīvojot neefektīvas kabinetu tipa ēkas, iespējams nodrošināt, ka publiskā sektora iestādes var savas funkcijas pildīt energoefektīvās, mūsdienīgās, viegli transformējamās un koplietojamās telpās, ietaupot ievērojamus līdzekļus valsts budžetā un veicinot valsts nekustamo īpašumu portfeļa sakārtošanu.
Valsts biroju ēka Talejas ielā 1, Rīgā ir viena no modernākajām un energoefektīvi apsaimniekotākajām publiskā sektora ēkām. Patlaban ēkā mājo Valsts Ieņēmuma dienests, VNĪ, atsevišķas LR Prokuratūras struktūras un atsevišķas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālā aprāta struktūrvienības. Šeit atrodas iestāžu vajadzībām pielāgoti aktivitātēs bāzēti biroji. Attālinātā darba ietekmē Valsts ieņēmumu dienestam par 45% samazinot izmantoto telpu platību, tika radīta iespēja arī citām publiskā sektora iestādēm izvietot šeit savus birojus. Ēkai tiek izmantotas mūsdienīgākās energomonitoringa un ēku automātiskās vadības sistēmas. Inženieri ikdienā seko līdzi un koriģē ēkas enerģijas patēriņu atbilstoši ēkas faktiskajai noslodzei un telpu mikroklimata prasībām. Kā liecina enerģijas patēriņa dati 2023. gadā ir sasniegts ēkas enerģijas patēriņa optimālais līmenis, kas dod 41% ietaupījumu apkurei un 11% ietaupījumu elektroenerģijai, salīdzinot ar iepriekšējo gadu vidējo patēriņa līmeni, ietaupot aptuveni 230 tūkstošus eiro (ziemas sezonā no novembra līdz martam).
Biroju jomā Latvijas publiskajam sektorā VNĪ jau ilgi un mērķtiecīgi virza ideju par moderniem un efektīviem valsts iestāžu birojiem, kurās vienuviet darbojas vairākas iestādes. VNĪ līdzīgi kā citi publisko īpašumu pārvaldītāji visā Eiropā ir nonākuši pie atziņas, ka efektīvākais veids, kā nodrošināt ēku ilgtspēju un patērēt mazāk resursu, ir lieko jeb neizmantoto platību samazināšana. Proti, ir jāveido mūsdienīgas, aktivitātēs bāzētu vai kopstrādes valsts biroju ēkas, kurās vienuviet darbojas vairākas iestādes, piemēram, ministrijas vai viens resors (vismaz 1000 cilvēku). Paralēli VNĪ attīsta valstij piederošas kopstrādes telpas reģionos, kuras varēs izmantot ikviens valsts pārvaldē strādājošais. Patlaban izvēlētas vairākas prioritārās vietas – Liepāja, Daugavpils un Cēsis. Pirmais valsts kopstrādes birojs Cēsīs vērs vaļā durvis valsts pārvaldes darbiniekiem jau 2025. gada sākumā.
Lai mudinātu telpu publiskā sektora iestādes domāt šajā virzienā, 2022. gadā VNĪ savu pieredzi un ekspertīzi apkopoja “Publiskā sektora biroja izveides vadlīnijās”un apsaimniekošanas vadlīnijās, kas kalpo kā rokasgrāmata citām iestādēm, palīdzot radīt vidi, kas samazina resursu patēriņu un uzlabo strādājošo labbūtību.
