VNĪ: “Saktas” mājā Brīvības bulvārī 32 durvis ir vērušas divas sabiedrībai būtiskas iestādes
Aprīļa nogalē un maija sākumā sabiedrībai svarīgas pārmaiņas notikušas “Saktas” mājā, Brīvības bulvārī 32. Brīvības bulvāra pusē 2.maijā darbu sāk Valsts asinsdonoru centra (VADC) donoru pieņemšanas vieta, savukārt Merķeļa ielas pusē 24. aprīlī pirmais klients sagaidīts jaunajā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) klientu apkalpošanas centrā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
“Brīvības bulvāra un Merķeļa ielas krustojums ir cilvēkiem ļoti ērti sasniedzama vieta, tādēļ esam gandarīti par to, ka “Saktas” mājas pirmajā stāvā durvis ir vērušas divas sabiedrībai būtiskas iestādes – VADC asinsdonoru pieņemšanas vieta un VSAA klientu apkalpošanas centrs. VNĪ no savas puses ir parūpējies par piekļūstamības nodrošināšanu cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī atjaunojis ventilācijas un kondicionēšanas sistēmas,” uzsver VNĪ valdes priekšsēdētājs.
Aptuveni 160 kvadrātmetru lielajā VADC donoru pieņemšanas vietā asinis vienlaikus varēs nodot trīs cilvēki, tāpat daudz ērtāka kļuvusi uzgaidāmā zona. Līdz ar donoru pieņemšanas vietas atklāšanu “Saktas” mājā 28.aprīlī darbu pārtraukusi donoru pieņemšanas vieta Merķeļa ielā 11.
“Valsts asinsdonoru centrs no Merķeļa ielas pārceļas uz jaunām telpām “Saktas” mājā, kur pilnasiņu donorus varēsim uzņemt gaišās telpās ar mūsdienīgu interjeru. Mums ir svarīgi nodrošināt patīkamu asins ziedošanas vidi, lai motivētu asinsdonorus sākt ziedot asinis un atgriezties vēlreiz, jo bez asinīm nav dzīvības un asins ziedošana glābj cilvēku dzīvības kritiskos brīžos,” komentē VADC direktore Egita Pole.
“Arī VNĪ darbinieki regulāri ziedo asinis. Reizi mēnesī pie uzņēmuma biroja viesojas VADC autobuss un jebkurš ēkā strādājošais, iepriekš piesakoties, var ērti un ātri izdarīt šo labo darbu,” stāsta Griškevičs.
Savukārt telpās Merķeļa ielas pusē, kur tagad strādā VSAA, pirmā stāva vestibilā ir atjaunots vēsturiskais grīdas segums – XX gs. pirmās puses māla masas segums, kas tika atklāts būvdarbu laikā. Labierīcībās pie sienas ir eksponēti te atklāto māla masas grīdas flīžu ar florālo rakstu fragmenti. Iekštelpās ir uzlabota vides pieejamība – pirmajā stāvā ir nodrošināti atbilstoši pārvietošanās ceļi cilvēkiem ar redzes un kustību traucējumiem, vestibilā un uz atsevišķiem pakāpieniem kāpnēs uzstādīts taktīlais grīdas marķējums, lenteris papildināts ar marķējumu Braila rakstā. Tāpat pie ārdurvīm nodrošināts slīpums iebraukšanai ar ratiņkrēslu, pie kāpnēm ir atjaunots esošais invalīdu pacēlājs.
Jaunatklātajās VSAA telpās ir veidotas vienpadsmit publiskās darba vietas un divas darba vietas darbinieku telpās, tāpat izveidots bērnu stūrītis. Telpās ir izbūvētas jaunas inženierkomunikācijas, tostarp elektroapgādes, ventilācijas un dzesēšanas sistēmas.
„Pirmie apmeklētāji jau ir novērtējuši jauno VSAA klientu apkalpošanas centru un izsaka atzinību par tā novietojumu Rīgas centrā,” stāsta jaunā VSAA klientu apkalpošanas centra vadītāja Laila Platā. „Cilvēki pauž prieku par mūsdienīgo iekārtojumu, pieejamību un plašumu, kas ļauj justies ērti. Šī vide palīdz kvalitatīvi un operatīvi apkalpot iedzīvotājus, kuriem nepieciešami VSAA pakalpojumi.”
Neorenesanses stila ēka Brīvības bulvārī 32, kas sabiedrībā ir populāra ar skanīgo nosaukumu “Saktas” māja, ir viena no Rīgas centra apbūves pērlēm. Tā celta 1869. gadā kā daudzdzīvokļu īres nams pēc arhitekta Heinriha Kārļa Šēla projekta. Nama īpašnieki bija Rīgas mūrniekmeistaru (būvuzņēmēju) Krīgeru ģimene. 1912. gadā pēc arhitekta Mārtiņa Nukšas projekta ēkai tika piebūvēts ceturtais stāvs. Telpas nama pirmajā stāvā vienmēr ir bijušas pieejamas plašai publikai. Padomju laikos, 1964. gadā te tika atvērts dāvanu un suvenīru veikals “Sakta”. Laika gaitā to ir nomainījušas citas iestādes, tostarp kioski, kafejnīcas, veikali. Kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem ēku rotā arī vēsturiskais uzraksts “Sakta”, kas saglabāsies arī turpmāk.
“Saktas” mājai 2021. gadā ir atjaunota vēsturiskā fasāde, sakārtotas ēkas notekas, atjaunota zibensaizsardzība. Tās ārējais veidols atjaunots, ievērojot Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) norādes un saglabājot nama autentiskumu. Tagad savu restaurāciju gaida koka logi, tāpat pakāpeniski nomnieku vajadzībām tiek sakārtotas arī citas nama iekštelpas.
No 2006. gada līdz 2022. gada nogalei ēkas pirmajā stāvā atradās Latvijas Pasta centrālā filiāle. Patlaban notiek publiskā nomas tiesību izsole, kas ļaus plašajām telpām atrast vislabāko nomnieku.
Savukārt Brīvības bulvārī 32 esošās ēkas augšējos stāvos kopš 2014. gada mitinās Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Tur tas atradīsies līdz brīdim, kad pēc VNĪ vadībā veiktās rekonstrukcijas varēs atgriezties pamatīgas pārmaiņas piedzīvojušajā Rīgas pilī.
