VNĪ šogad sāks ieviest koncepciju "Nākotnes birojs"

Rīga, 24.maijs, LETA. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) no šā gada sāks ieviest jaunu pieeju darba vides veidošanā publiskajā sektorā - koncepciju "Nākotnes birojs", piektdien žurnālistiem sacīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

VNĪ, kas pārvalda aptuveni ceturto daļu jeb 23% no valstij piederošajām ēkām, ir identificējusi galvenās problēmas valsts pārvaldes iestāžu izvietojumā, tostarp neefektīvu plānojumu un publisko līdzekļu izmantošanu, augstu ēku nolietojumu, nepietiekamu vides pieejamību un problēmas ar tehnoloģiju savietojamību.

VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis norādīja, ka turpmāk valsts iestādēm telpas tiks piedāvātas, vadoties pēc trīs principiem - enrgoefektivitāte, lai energoresursu patēriņš būtu par 30-50% mazāks nekā līdz šim, telpu samazināšana, lai katrs darbinieks aizņemtu par 30% mazāk telpas nekā līdz šim, kā arī tam, lai informācijas apmaiņa starp darbiniekiem varētu jūtami uzlaboties.

"Nākotnes birojs" ir ilgtspējīga darba vide ar motivētiem, efektīviem darbiniekiem un zemākām apsaimniekošanas izmaksām. Koncepcija balstās transformējamā un katrai organizācijai piemērojamā darba vidē, kas ir atkarīga no paša VNĪ klienta izaicinājumiem un mērķiem. Pirmais pilotprojekts būs VNĪ pārcelšanās uz vienotām telpām Talejas ielā 1, kas plānota šā gada nogalē.

"Mēs apzināmies cilvēku nozīmīgumu valsts pārvaldes iestādēs. Ar "Nākotnes biroja" pieeju VNĪ vēlas mainīt organizāciju kultūru un ieinteresēt jaunos talantus par darbu valsts sektorā. Esmu pārliecināts, ka ieguvēji ir visi - telpu lietotāji, ēku īpašnieki un valsts kopumā," uzsvēra Vārna.

Viņš norādīja, ka ergonomiska, dažādu aktivitāšu zonās sadalīta darba vide ļauj strādājošajiem produktīvi pildīt savus pienākumus, saglabāt veselību. Saskaņā ar pētījumiem divas trešdaļas darbinieku, kas izmanto aktivitātēs bāzētu biroju, uzskata to par produktivitāti veicinošu faktoru. Vienlaikus neefektīva plānojuma likvidēšana valsts iestādēs uzlabos darbinieku savstarpējo komunikāciju, veicinās labāku informācijas un zināšanu apmaiņu.

Tāpat ilgtspējīgu, energoefektīvu ēku izmantošana ilgtermiņā ir lētāka, norādīja Vārna. Viņš stāstīja, ka būtiskus finanšu resursus ļauj ietaupīt atsevišķu funkciju koplietošana. Savukārt vienots, dažādās zonās sadalīts birojs ļauj efektīvāk izmantot telpas un samazina organizācijām nepieciešamo platību.

VNĪ aprēķini liecina, ka, optimizējot ministriju un to padotības iestāžu izmantoto infrastruktūru, kā arī centralizējot atbalsta un nodrošinājuma funkcijas, ir iespējams samazināt uzturēšanas izdevumus par aptuveni 10-20%.