VNĪ uzsāk aktīvus darbus Latvijas – Krievijas robežapsardzības infrastruktūras projektā

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) plāno jau augustā izsludināt pirmo cenu aptauju par izmaiņām būvprojektā un autoruzraudzību posmos gar Latvijas-Krievijas valsts ārējo sauszemes robežu, kur robežas apsardzības infrastruktūra ir izbūvēta, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Jāņem vērā, ka robežapsardzības infrastruktūras izbūve uz Latvijas – Krievijas robežas tika apturēta pirms vairākiem gadiem, tādēļ ir loģiski, ka paši vēlamies nofiksēt faktisko situāciju dabā un veikt jau paveikto darbu auditu. Vienlaikus mūsu pieredze, strādājot uz Latvijas – Baltkrievijas robežas, ļauj savlaicīgi plānot nepieciešamos darbus, lai operatīvi varētu tupināt robežapsardzības infrastruktūras izbūvi uz Krievijas robežas un pabeigt to iespējami īsākā laikā,” uzsver Griškevičs.

Posmiem, kur ir izbūvēta apsardzības infrastruktūra un/vai žogs, bet vēl nav nodota ekspluatācijā, VNĪ jau ir sagatavojusi tehnisko specifikāciju, lai veiktu izmaiņas būvprojektā. Robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 km garumā, tostarp patruļtakas (koka laipas vai sasmalcinātas koksnes klājuma segums (šķelda), dabiskās grunts seguma ceļš un caurtekas) un četri iekaramie (trošu) tilti. Savukārt žogs ir izbūvēts aptuveni 99 km garumā.

Jau augustā tiks izsludināta pirmā cenu aptauja, lai atrastu būvkomersantu izmaiņu veikšanai būvprojektā, tā sadalījumam kārtās un autoruzraudzībai. Vienlaikus VNĪ vēlas noskaidrot, cik lielā mērā iepriekš izbūvēta infrastruktūra jau ir nolietojusies un vai tai nav nepieciešami atjaunošanas darbi.

Savukārt robežas posmiem, kur apsardzības infrastruktūra vai žogs nav izbūvēts, tiek gatavotas tehniskās specifikācijas būviepirkuma izsludināšanai. Iepirkumu plānots sludināt pa daļām, prioritāti piešķirot posmiem, kur iepriekš robežapsardzības infrastruktūra nav izbūvēta vispār. Tajos vispirms tiks būvēts žogs. Pirmais prioritārais posms žoga izbūvei varētu būt 57 km garš, būviepirkumu varētu izsludināt jau augusta nogalē, pieļauj Griškevičs.

Kopumā uz Latvijas - Krievijas robežas vēl ir jāizbūvē aptuveni 180 km žoga un aptuveni 53 km robežapsardzības infrastruktūras. VNĪ valdes priekšsēdētājs skaidro, ka būtiska daļa robežjoslas pie Krievijas robežas jau ir atmežota, tādēļ žoga būvniecība varētu būt raitāka nekā tā sākotnēji bija pie Baltkrievijas robežas.

Vienlaikus, ievērojot iepriekšējo pieredzi Latvijas – Baltkrievijas robežapsardzības infrastruktūras izbūvē, līdz septembra beigām plānots izpētīt dzīvnieku pārvietošanās takas robežjoslas tuvumā, lai vajadzības gadījumā projektētu dzīvniekiem draudzīgus risinājumus.

Latvijas – Krievijas robeža ir 283,6 kilometrus gara (apsardzības infrastruktūra izbūvēta aptuveni 230 km garumā). Šobrīd prioritāte ir jau izbūvētās infrastruktūras  nodošana ekspluatācijā un robežžoga izbūve. Būvdarbi notiks vairākos posmos, patlaban tiek plānots, ka žoga izbūve varētu noslēgties 2024.gada beigās, bet pārējās infrastruktūras izbūve – 2025.gadā.  

Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.