VNĪ: Uzsākti Dailes teātra priekšlaukuma atjaunošanas darbi
SIA “Kvinta BCL” ir uzsākusi Dailes teātra skvēra atjaunošanas darbus par 1,7 miljoniem eiro (bez PVN). Tiek iekārtots būvlaukums, sadarbībā ar SIA “Arborists” uzsākti koku vainagu sakopšanas darbi, kā arī tiks uzsākti laukumā esošā seguma demontāžas darbi, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
“Dailes teātra labiekārtojuma projekta ietvaros laukumam tiks nodrošināta brīva un ērta pieejamība, ievērojami uzlabota drošība un publiskās telpas kvalitāte. Jauninājumi ieviesti, respektējot būtiskās modernisma laika labiekārtojuma līnijas un visus vērtīgos kokus. Līdzās esošajiem kokiem tiks veikti jauni koku un krūmu stādījumi, palielinot zaļumu daudzveidību pilsētā. Labiekārtojumā izmantoti ilgtspējīgi lietusūdens apsaimniekošanas risinājumi, kas atdarina lietus ūdeņu noteci dabiskajās ekosistēmās. Šādu sistēmu pielietošana pilsētvidē novērš plūdu riskus, uzlabo publiskās ārtelpas kvalitāti un veicina bioloģisko daudzveidību pilsētā, kā arī atslogo lietusūdens kanalizācijas sistēmas,” ieceri atklāj "MADE arhitekti" galvenais arhitekts Miķelis Putrāms.
Dailes teātra priekšlaukumā tiks demontēti betona, bruģakmens un granīta pakāpieni un plāksnes un asfaltbetona segums. Plānota daļēja esošā laukuma seguma materiālu atkārtota izmantošana un jauna seguma izbūve. Tiks sakārtota autostāvvietu zona, saimniecības pagalms un Dailes teātra teritorija gar Bruņinieku ielu, kā arī veikta ārējo vājstrāvu inženiertīklu un ārējo elektroapgādes inženiertīklu pārbūve, ierīkots teritorijas ārējais apgaismojums, labiekārtojuma elementi un apstādījumi. Saskaņā ar Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas apstiprināto lēmumu, teātra priekšlaukuma atjaunošanas ietvaros iestādīs 28 jaunus kokus (purva bērzi, dekoratīvās ābeles, daudzstumbru korintes, parastā kļava, māka ieva, purva un parastais ozols, Holandes liepa u.c.), izzāģēs vecos kokus, kuri pēc ekspertu izvērtēšanas atzīti kā savu mūžu nokalpojuši, kā arī tiks saglabāti un sakopti 45 esošo koku vainagi un veikti to aizsardzības pasākumi. Ap teritoriju uzstādītais metāla būvžogs aiztur gan vēju, atvieglojot būvkomersanta darbu konstrukciju demontāžas ietvaros un veicina darba drošību koku izzāģēšanas laikā, kā arī nodrošina estētiskāku risinājumu kā ierastie caurspīgie būvžogu risinājumi.
“Kā valsts akciju sabiedrība, mēs rūpējamies ne tikai par dažādu valstiski nozīmīgu projektu īstenošanu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, bet arī īstenojam valsts kultūrai nozīmīgus projektus. Darbu kopā ar Rīgas pašvaldību pie priekšlaukuma kompleksas atjaunošanas redzam kā sekmīgu valsts un pašvaldības sadarbības formu, esam apvienojuši spēkus un resursus zaļās zonas radīšanā pilsētas iedzīvotājiem un viesiem,” norāda R.Griškevičs.
Skvērā esošā Andra Vārpas skulptūra “Irbīte” tiks saglabāta esošajā vietā visu būvniecības laiku, ap to izveidojot aizsargkonstrukcijas. Trīs laukumā esošie Induļa Rankas mākslas darbi tiks atdoti Mākslas savienībai, kura tos izvietoja laukuma teritorijā izstādes ietvaros 20. gs. 80. gados. Laukuma atjaunošanas darbu laikā teātra darbība netiek apturēta un tajā joprojām norisināsies mēģinājumi un izrādes. Apmeklētāji teritorijā varēs iekļūt no Bruņinieku ielas puses.
Skvērs pie Dailes teātra ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums. Teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm un teātra iekšpagalma lielākā teritorijas daļa ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē – no kasēm līdz Matīsa ielai – Rīgas pašvaldības īpašumā. Projekta rezultātā līdz 2022.gada rudenim teātra priekšlaukums un teritorija gar Bruņinieku ielu kļūs pieejams pilsētniekiem, nodrošinot augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti un paplašinot teritorijas zaļo zonu – tiks iestādīti jauni koki, ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju labsajūtai. Iniciatīvu projekta kopējai īstenošanai uzņēmies VNĪ.
Pirms Dailes teātra laukuma atjaunošanas darbiem 2019.gadā VNĪ uzsāktais Dailes teātra ēkas energoefektivitātes projekts tuvojas noslēgumam. Būvdarbi veikti, saglabājot 1976. gadā pēc arhitektes Martas Staņas projekta celtā teātra arhitektūru. Vēsturiskajai teātra ēkai nosiltinātas ēkas ārsienas, skatuves tornis un jumti, nodrošinot nepieciešamo komfortu gan teātra darbiniekiem, gan skatītājiem, vienlaikus būtiski samazinot elektroenerģijas un apkures izmaksas. Pārbūvēta apkures sistēma un pilnveidots aprīkojums apgaismojumam uz skatuves, nodrošinot “gudros” prožektorus.
Projekts tiek finansēts no Kultūras ministrijas piesaistītā finansējuma - Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" ceturto projektu iesniegumu atlases kārtu "Kultūras mantojuma saglabāšana, atjaunošana un ar to saistītās infrastruktūras attīstība Rīgas vēsturiskā centra teritorijā" un valsts budžeta finansējuma (tostarp Covid-19 finansējums ekonomikas sildīšanai caur ieguldījumiem būvniecībā).
