VNĪ: uzsākti darbi izstāžu zāles “Arsenāls” atjaunošanai
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā uzsākti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zāles “Arsenāls” iekštelpu atjaunošanas darbi. Pārbūves gaitā, apvienojot pagātnes vērtības ar mūsdienu tehnoloģijām, tiks modernizētas telpas mākslas darbu eksponēšanai, vienlaikus saglabājot ēkas autentiskumu un uzlabojot tās funkcionalitāti, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Saskaņā ar laika plānu, šobrīd notiek demontāžas darbi un tiek izstrādāts esošā būvprojekta dokumentācijas digitāls modelis, izmantojot BIM metodoloģiju un veicot nelielus uzlabojumus iepriekš PS "AD SPATIUM" izstrādātos būvprojekta risinājumos. Noslēgts līgums par būvdarbu veikšanu ar PS "P un S Būvniecība" par līgumcenu 12 860 293,36 EUR bez PVN (PVN 2 700 661,61 EUR). Būvdarbus paredzēts noslēgt 2027. gada nogalē. Projekta finansējums ir 17 744 108, 06 EUR ar PVN, no kuriem 15 082 491,85 EUR ES finansējums.
“Vēsturiskā noliktavas ēka bagātīgi atspoguļo Latvijas mākslas un arhitektūras mantojumu. Plānotā atjaunošana ietver arī Arsenāla unikālo arhitektonisko elementu, piemēram, senatnīgo koka kāpņu atjaunošanu. Vienlaikus tiks uzstādītas modernas energoefektīvas ventilācijas un klimata kontroles sistēmas, kas radīs piemērotus apstākļus mākslas darbu eksponēšanai un uzglabāšanai, nodrošinot komfortu gan ēkas apmeklētājiem, gan darbiniekiem,” norāda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Foto: Publicitātes foto
“Ar patiesu nepacietību un lielu cerību mēs un visa vizuālās mākslas sabiedrība gaidām, kad Arsenāls vērs durvis pēc pārbūves. Lai darbi noritētu raiti un veiksmīgi, būtiska ir visu iesaistīto pušu mērķtiecīga un profesionāla sadarbība. Muzeja speciālisti jau aktīvi uzsākuši gatavoties brīdim, kad Arsenāls kļūs par mājvietu daudzveidīgai izstāžu un notikumu programmai. Vēsturiskā ēka pēc atjaunošanas būs pieejama kultūrvieta, kas kalpos sabiedrībai un aicinās ikvienu iepazīt un piedzīvot mākslu, radošumu un kultūras daudzveidību,” norāda LNMM direktore Māra Lāce.
Foto: Torņa ielas fasāde; publicitātes foto
Atbilstoši būvprojektam paredzēts veikt restaurācijas darbus, kā arī ēkas nesošo konstrukciju, tajā skaitā jumta, starpsienu, pagraba u.c. pārbūves darbus, iekšējās apdares darbus, inženiertīklu, tajā skaitā ventilācijas, apkures, klimata kontroles, elektroapgādes, vājstrāvu, vadības un automatizācijas sistēmu, apskaņošanas sistēmas, apsardzes signalizācijas, elektronisko sakaru tīklu, kā arī videonovērošanas izbūves darbus. Pārbūvētās telpas būs pielāgotas dažādu izstāžu un pasākumu vajadzībām, nodrošinot elastīgu un daudzveidīgu izmantošanu. Tiks uzlabota telpu atbilstība būvnormatīviem un radīti optimāli apstākļi mākslas darbu drošai glabāšanai un kvalitatīvai izstādīšanai. Ēkai tiks saglabātas visas vēsturiskās ieejas un kāpnes. Uz funkcionāli nelietoto četru kāpņu pakāpieniem paredzēts izvietot koka sēdvirsmas.
Lai uzlabotu pieejamību, projekts ietver arī Torņa ielas pārbūvi posmā no Jēkaba ielas līdz Arsenāla ielai, tajā skaitā ārējo lietus ūdeņu sistēmas pieslēgšanu centrālai lietus ūdens novadīšanas sistēmai, kā arī labiekārtot sānpagalmu starp Saeimas un Arsenāla ēkām, to bruģējot ar betona bruģakmeni. Torņa ielas pārbūves darbi veicinās ceļu un ietvju kvalitātes uzlabošanu, padarot piekļuvi izstāžu zālei ērtāku un drošāku visiem apmeklētājiem.
Foto: Publicitātes foto
Izstāžu zāles “Arsenāls” pārbūves un restaurācijas projekts tiks finansēts no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.5. pasākuma “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus”.
Izstāžu zāle “Arsenāls” ir klasicisma arhitektūras paraugs un atjaunošanas projekts ir daļa no Kultūras ministrijas virzītā normatīvā regulējuma unikālu valsts nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanai, kas atrodas pilsētbūvniecības piemineklī “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” un vienlaicīgi UNESCO pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā. Šī projekta ietvaros plānots attīstīt piecus objektus Rīgas vēsturiskajā centrā – Lielo ģildi, izstāžu zāli “Arsenāls”, Vaļņu ielu un tās apkārtni, Daugavas gāti, kā arī izveidot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijas Rīgas pilī.
Par izstāžu zāli “Arsenāls”
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle “Arsenāls” izvietota nozīmīgā arhitektūras piemineklī – 19. gadsimta sākumā krievu vēlīnā klasicisma stilā celtā muitas noliktavas ēkā jeb arsenālā, kas pielāgots muzeja funkcijām. Celtnes sākotnējā projekta autors ir arhitekts Johans Eduards de Vite. Nedaudz vēlāk projekts tika papildināts ar Jūliusa Ādolfa Špacīra ierosinājumiem, bet 1828. gadā Sanktpēterburgas arhitekti Aleksandrs Nellingers un muitas resora arhitekts Ivans Lukīni izstrādāja galīgo variantu, un 1832. gada novembrī notika ēkas oficiālā nodošana. Arsenāla ēka visos laikos tikusi izmantota kā noliktava. 1920.–1930. gados tā kalpoja par karaspēka mantu glabātavu. Pēc Otrā pasaules kara Padomju armijas resors to izmantoja mantu, preču noliktavām un karaskolas vajadzībām. 1980. gadu vidū ēku pārņēma Kultūras ministrija, nododot to mākslas muzeja izveidošanai. 1989. gada 1. janvārī pēc 20. gadsimta otrās puses mākslas kolekcijas pārvietošanas no Krišjāņa Valdemāra ielas nama šeit darbu sāka mākslas muzejs “Arsenāls”.
