"ZAAO" uzstāda papildu konteinerus otrreizējai pārstrādei derīgu materiālu nodošanai
Amatas novadā tuvāko nedēļu laikā papildus tiks uzstādīti 13 konteineri otrreizējai pārstrādei derīgu materiālu nodošanai, Beverīnas novadā - 7, Burtnieku novadā - 21, Cēsu novadā - 3, Jaunpiebalgas novadā - 6, Kocēnu novadā 17, Krimuldas novadā - 15, Līgatnes novadā - 3, Limbažu novadā - 7, Mazsalacas novadā - 8, Pārgaujas novadā - 13, Priekuļu novadā 12, Rūjienas novada 17, Salacgrīvas novadā 13, Valkas novadā - 9, Vecpiebalgas novadā 17, Valmierā 11, Alojas novadā 16, Naukšēnu novadā 9, Raunas novadā - 13.
Šobrīd "ZAAO" darbības teritorijā darbojas 19 EKO laukumi un ir uzstādīti simtiem publiski pieejamiem konteineri EKO punktos, dalīti vāktu atkritumu nodošanai.
Nepārtraukti tiek realizētas aktivitātes sabiedrības līdzdalībai vides saudzēšanā, mudinot iesaistīties ilgtspējas vides nodrošināšanas pasākumos. Informēšana un izglītošana notiek arī mēģinot izskaust dažādus sabiedrībā pastāvošos mītus saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu. Piemēram, nereti nākas dzirdēt, ka šķirot atkritumus nav vērts, jo tāpat visu savāks viena mašīna. Jāuzver, ka iedzīvotāju bažas ir nepamatotas, katra atkritumu savācējmašīna dodas tikai pēc konkrēta atkritumu veida. Ir izstrādāts arī jauns ZAAO mašīnu marķējums - darba izpildes maršrutā devusies pirmā jaunās vizuālās identitātes mašīna ar norādi - iepakojums pārstrādei.
Savāktais izlietotais iepakojums nonāk reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā Daibe, kur to sagatavo transportēšanai uz pārstrādes uzņēmumiem. Piemēram, stikls tiek nogādāts uz "Kaunos stiklas", kur no tā ražo jaunas stikla pudeles un burkas; PET pudeles nonāk "PET Baltija", kur tās izmanto jaunu PET pudeļu pūšanai, kā arī PET pārslu ražošanai, kas tālāk tiek izmantotas audumu ražošanā. Kartonu "ZAAO" nodod "Klaipedas kartonas", kur no tā ražo jaunu kartonu un citus papīra izstrādājumus, "Nordik Plast" pieņem ZAAO savākto polietilēnu, no kura ražo granulas kā izejmateriālu plastmasas un tekstila izstrādājumiem.
Jāatgādina, ka ražot no otrreizējām izejvielām ne vienmēr ir finansiāli izdevīgāk, bet tas palīdz no dabas neņemt jaunus tās ierobežotos resursus.
Ilustratīvs foto: Ieva Lūka/LETA
