Krīzes karuselis
Kā klājas jūsu uzņēmumam, ņemot vērā krīzes situāciju, kāda šobrīd ir celtniecības jomā? Mainās pasūtītājs, arī pasūtījumi ir savādāki. Pasūtītājs šobrīd ir kļuvis daudz profesionālāks. Nav tā, ka viņš iepriekš ir nodarbojies vienā jomā un pēkšņi nolēmis darboties šajā. Pasūtītājs ir nopietns, viņš projektos investē savu naudu, un tie nav kredīti, vismaz ne vietējo banku. Visbiežāk tas ir ārzemju pasūtītājs, kas Latvijā kaut ko būvē un investē. Mazais, vietējais attīstītājs, kurš parazitēja uz kredītiem, šobrīd ir miris. Ar ko jūs to pamatojat? Ir apjoma samazinājums, darba intensitāte kļuvusi zemāka. Tas ir tāds karuselis, kur visi šobrīd griežas. Teikt, ka tas ir vienīgais? Jā, jo tajā karuselī saistītas ļoti daudzas lietas. Viss ir saslēgts vienā ķēdē. Vai šī brīža apstākļi ir piespieduši mainīt uzņēmuma biznesa taktiku, izdomāt un darboties pēc citas stratēģijas? Agrāk bija tā, ka atteicāmies no daudziem projektiem, jo nebija iespējas paveikt vairāk nekā varējām. Šobrīd mēs vairāk izskatām piedāvājumus, esam elastīgāki cenās. Tā nav biznesa taktikas maiņa, bet šajos apstākļos labākais risinājums. Kad varēja no pieciem piedāvājumiem izvēlēties smukāko, mēs to darījām, tagad mēs to nedarām. Ir mums iestrādes un domas stratēģijas maiņai, bet šobrīd tas īsti vēl nav nepieciešams. Stratēģiju jau nemaina tādēļ vien, ka pienācis laiks to mainīt. Jāsaprot, kas ar to tiks iegūts. Pamatā tas notiek, lai gūtu vēl lielāku peļņu. Ja es redzēšu iespēju, ka, kaut ko mainot, varēšu uzlabot uzņēmuma darbību, es to darīšu. Ja uzņēmumā būtu divi cilvēki, tad varētu eksperimentēt, ar 30 darbiniekiem diez vai to var atļauties. Šobrīd mēs operējam ar elastīgiem līgumiem, cenu maiņām, izsūtām cenu pieprasījumus apakšuzņēmējiem, uzsverot, ka mūsu cenas ir zemākas. Kāds ir jūsu viedoklis par tiem, kas sūdzas par šī brīža apstākļiem? Visi, kas briesmīgi kliedz par krīzi, netaisās uzreiz no tās nomirt. Paskatieties, kas notiek uz ielas! Vai redzat, kā izbadējušies cilvēki ir atstājuši savas Leksus markas automašīnas ielas malā un dodas stādīt kartupeļus? Pat ne uz to pusi! Visiem patīk kliegt, bet es domāju, ka vienkārši notiek ekonomikas attīrīšanās. Kāds būs rezultāts, nezinu, neesmu ekonomists. Jābūt izmaiņām gan pasaules ekonomikā, gan Latvijas valdības attieksmē pret to, ko viņi dara, un katra cilvēka attieksmē. Žurnālists Māris Zanders televīzijā izteica viedokli, ka visas slimības sākas galvā. Es uzskatu, ka arī šī ekonomiskā slimība ir sākusies galvās. Ja mēs tiksim ar savām galvām kārtībā, tad arī būs labāk. Pēdējos gados visiem ir iepaticies braši tērēt, bet nu ir pienācis laiks, kad ir jāapstājas un jāpagaida, kad atkal varēs. Atverot avīzes, ir tāda sajūta, kā lasot nekrologus. Kāpēc visiem tā patīk ķērkt kā bada dzeguzēm? Jo vairāk mēs sludinām slikto, jo sliktāk būs. Bet patiesībā ir labi un būs vēl labāk. Ja kāds saka, ka ir slikti, lai uzdod sev jautājumu – kas ir slikti un ko es varu mainīt? Protams, ka ir slikti, ka ir kavētie maksājumi, bet, neskatoties uz to, ka tie varbūt ir pat lielāki, nekā kādreiz mums bija apgrozījums, mēs aizvien vēl strādājam un esam dzīvi. Vai tad tas nav labi? Tas ir ļoti labi! Tas nozīmē, ka esam izturīgāki, nekā likās. Rakstu sagatavojusi Vera Zajeca
