Zemgalē pērn pieprasītākais tirgus segments bija lauksaimniecības zeme
Zemgalē pērn bija divi stabili un cenu ziņā augoši tirgus segmenti - lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamā zeme, vienģimeņu dzīvojamās mājas un lauku viensētas ar piekrītošo minimālo zemes platību divu hektāru apmērā, teikts "Arco Real Estate" 2015.gada tirgus pārskatā.
Ja zemesgabalu platības bija lielākas un īpašuma sastāvā atradās ēkas (viensētas), bieži vien šādi īpašumi tika pirkti nevis apbūves, bet gan lauksaimniecībā esošās zemes dēļ. Nereti atkarībā no ēku tehniskā un funkcionālā stāvokļa ēkas tomēr tika izmantotas un pat renovētas, taču tā nebija vispārēja tendence.
Pērn lauksaimniecības zemi Zemgalē pirka arī "Altum" pārvaldītais Latvijas Zemes fonds, tomēr lielākie zemes pircēji joprojām bija jau esošie zemes īpašnieki un zemnieku saimniecības.
Salīdzinot darījumu skaitu ar lauksaimniecības un meža zemi, darījumu skaita apjoms ar lauksaimniecības zemi pērn bija vismaz divas līdz trīs reizes lielāks. Darījumi ar zemesgabaliem, kuru platība pārsniedza 100 hektārus, pērn joprojām netika reģistrēti.
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējā cena pērn bija no 3500 eiro līdz 5500 eiro par hektāru, bet tika reģistrēti arī darījumi Dobeles, Bauskas un Rundāles novadā, kur cena sasniedza pat 8500 eiro par hektāru.
Hektāru augstākās cenas bieži vien bija raksturīgas lauksaimniecībā izmantojamiem zemesgabaliem, kuru platība nepārsniedza 10 hektārus. Ja lauksaimniecības zemes līdzšinējais nomnieks vēlējās iegādāties zemi, kuru jau bija iekopis un apstrādājis, parasti viņš bija spiests maksāt augstāku cenu nekā tirgū.
Iekoptu lauksaimniecības zemi ar salīdzinoši labām piekļūšanas iespējām, kuras platība pārsniedza 10 hektārus, cenas bija robežās 3500 eiro līdz 6000 eiro par hektāru. Nekoptas vai grūti apstrādājamas zemes tirgus cenas svārstījās no 1600 eiro līdz 2500 eiro par hektāru.
Atšķirībā no citiem segmentiem lauksaimniecības zemes piedāvājumu skaits pērn bija neliels. Augstvērtīgā zeme piedāvājumā gandrīz neparādījās, darījumi ar šādu zemi notika, pircējam pašam uzmeklējot zemes īpašnieku un vienojoties par abpusēji pieņemamu cenu.
Tomēr zemes īpašnieki savus īpašumus bieži vien nevēlējās pārdot, līdz ar to lauksaimnieki zemesgabalus bija spiesti nomāt, norāda "Arco Real Estate".
Zemes nomas maksas Zemgalē pērn bija no 50 eiro līdz 170 eiro par hektāru gadā. Atsevišķos gadījumos nomas maksas varēja sasniegt pat 300 eiro par hektāru gadā.
LETA
Foto: Edgars Priedītis / LETA
