Ziemas dārzu iespējas
Nosaukuma variācijas
Apzīmējumu skaidrojums · Veranda – sākotnēji Portugālē tā nosauca piebūvi ar jumtu, kas uzbūvēta ap dzīvokļa fasādi. Bet vēlāk šis nosaukums tika attiecināts uz balkonu ar jumtu. Taču, lai arī kā šī telpa izskatītos, galvenais mērķis, uzturoties tajā, bija atrasties tuvāk dabai un gūt maksimālu baudu no tuvā kontakta ar to. Ar laiku par verandu sāka saukt nelielu, aukstu vasarnīcas tipa piebūvi pie mājas. · Ziemas dārzs - nosaukums liecina par saistību ar augiem, kas siltumā pārziemo. Agrāk siltumnīcas tika būvētas pavisam tuvu pie dzīvojamās mājas, bet tad tās sāka veidot kā piebūves. Līdz ar to paaugstinājās prasības pret siltumnīcas izbūvi - tā sāka pārvērsties par dzīvojamo telpu, kurā bija silti un patīkami uzturēties aukstās dienās. · Oranžērija – vieta nerūpnieciskai eksotisko augu, puķu audzēšanai. Vēsturiski šādas telpas tika veidotas eksotiskiem augiem, kas ievesti no ārzemēm. Piemēram, citronkokiem, kuriem radīja apstākļus izdzīvošanai, neskatoties uz atrašanās vietu. · Akvarandum jeb virsbaseina konstrukcija- stiklota piebūve pie mājas, kurā atrodas baseins un atpūtas zona. Priekšrocības un trūkumi Ziemas dārza galvenās priekšrocības: dzīvojamās platības paplašināšana; iespēja atrasties tuvāk dabai, tai pašā laikā būt pasargātam no ārējo apstākļu ietekmes; tiek veidota atsevišķa, īpaša atpūtas vieta, kur var pavadīt laiku, piemēram, guļot uz dīvāna un lūkojoties zvaigznēs. Ziemas dārzi Latvijā ienāk pamazām, jo to būvniecība izmaksā krietnu naudas summu, kas mērāma daudzos tūkstošos latu, un šādai piebūvei vajadzīgs arī projekts. Vislabāk un ērtāk izlemt par ziemas dārza būvniecību, uzsākot dzīvojamās mājas projektēšanu, jo tad būs tehnoloģiski vienkāršāk to aprīkot un vizuāli saskaņot ar māju. Taču ziemas dārzu var piebūvēt arī jau pie esošas mājas vai izbūvēt lapenes tipa ziemas dārzu, novietojot to dārzā. Iekš un ārpus ziemas dārza
Uz ziemeļiem novietots ziemas dārzs pasargās ēku gan no vēja, gan aukstuma. Novietojot to austrumos, tajā varēs iedzert rīta kafiju, bet rietumos novietotā ziemas dārzā varēs vērot saulrietu.
Kad konstrukcija ir iegādāta, tad, atkarībā no vajadzības jāizbūvē atbilstoši pamati, kas spēs noturēt gan konstrukciju, gan stiklus. Īpaši liela uzmanība jāpievērš pamatiem, ja ziemas dārzā tiks izbūvēts baseins. Taču vispirms jātiek skaidrībā – ziemas dārzs būs domāts tikai vasaras sezonai vai visam gadam kā dzīvojamā telpa. No tā ir atkarīgs ne tikai ceļamās būves pamatīgums, materiālu izvēle, bet arī siltumnoturība un vēdināšanas iespējamība, temperatūru regulējamība. Uzmanība jāpievērš arī iekšējam izgaismojumam, aizkariem, mēbelēm.
Dažkārt ziemas dārzā tiek iemitinātas arī dažādas dzīvas radības - putni, zivis, tauriņi, abinieki... Jebkura veida ziemas dārziem nepieciešamas notekas nokrišņu ūdens aizvadīšanai, tās pasargā fasādes stiklus no netīrumiem, ko atnes lietus; neļauj izskalot pamatus; neļauj notraipīt blakus esošās ēkas sienas. Populārākie ziemas dārzu izmēri – starp 2 x 4 m un 22 x 8 m. Imaksas Ziemas dārza izmaksas tiek rēķinātas, ņemot vērā viena grīdas kvadrātmetra cenu. Patlaban tā ir orientējoši 1000 Ls/m2. Sadārdzinājums rodas ne tikai no platības, bet arī no jumta sarežģītuma. {ABC_GALLERY ID=galerija_ziemas_darzs} Raksta autore: Vera Zajeca Foto: no publicitātes Raksts veidots sadarbībā ar Helmiks direktoru Edvīnu Silavu un, izmantojot publicitātes materiālus. {ABC_NEXT_ARTICLE ID=siltumnicas_seguma_materiali} {ABC_NEXT_ARTICLE ID=siltumnica_hobijs}