Zinātnieks: Latvijai ir liels potenciāls kļūt par enerģētiski neatkarīgu valsti

Zinātnieka  Antona Serbina radītās energoefektīvās tehnoloģijas tika prezentētas izstādē "EXPO 2017" un iekļautas 20 pasaulē energoefektīvāko tehnoloģiju skaitā. Pašlaik Antons Serbins, uzņēmuma "Energia Neta" dibinātājs, un viņa komanda ir izvēlējušies Latviju, lai ieviestu šeit pasaulē tik augstu novērtētās energoefektīvās tehnoloģijas, jo ir pārliecināti, ka Latvijai ir lielas izredzes kļūt par enerģētiski neatkarīgu valsti. 

Nemitīgi tiek radīti jauni energoefektīvi risinājumi, kādēļ tad mēs par enerģiju maksājam dārgāk un dārgāk? 

Par enerģiju, tās ieguvi un ietaupījumu tiek daudz diskutēts, taču runāt skaidru valodu un piedāvāt vienkāršus, visiem saprotamus risinājumus neviens īsti nemaz necenšas. 

Lai notiktu kādas pārmaiņas, ir kardināli jāmaina sabiedrības izpratne un attieksme pret enerģiju. Pašlaik jēdziens enerģija vairumam cilvēku saistās ar stresu un lieliem izdevumiem, piemēram, mājā ir neefektīva apkures sistēma ar zemu lietderības koeficientu, līdz ar to ir dārgas apkures izmaksas, saimniekiem tas rada lieku stresu un diskomfortu.

Mans zinātnieka mērķis un vīzija ir mudināt ikvienu cilvēku paraudzīties uz jēdzienu enerģija – kā tīro enerģiju, kas tiek iegūta un izmantota bez stresa un milzīgiem tēriņiem. Ir jābūt vienkāršiem, efektīviem un visiem pieejamiem risinājumiem, lai cilvēkam, kurš izmanto enerģiju savām vajadzībām, tā nebūtu tumša bilde, bet viņš lieliski saprastu, kā enerģija tiek iegūta, kā var kontrolēt tās patēriņu un izmaksas. 

Ja cilvēki, valstis un sabiedrības aptvertu, cik daudz neizmantotu energoresursu ir visapkārt un cik viegli tie ir iegūstami, tad atviegloti uzelpotu. Cilvēkiem vairs nebūtu stresa par energoresursiem, par to ieguvi vai dārdzību. Tad arī enerģija būtu daudz lētāka, jo tās ieguvei netiktu tērēts daudz resursu. 

Vēl kāds ļoti svarīgs aspekts – pašlaik sabiedrībā visas idejas un risinājumi tiek virzīti uz to, kā iegūt enerģiju. Mans priekšlikums ir – jādomā, kā atgūt jau izlietoto enerģiju un to energoefektīvi izmantot. Mūsu visu ikdienas dzīvē nepārtraukti tiek zaudēts (vienkārši izmests apkārtējā vidē) ļoti daudz enerģijas – tā aiziet caur skursteni,  ventilāciju, daudz enerģijas aizplūst ar mājas notekūdeni.

Taču šo enerģiju var atgūt un atkārtoti izmantot. Tas ir labākais veids, kā panākt augstu energoefektivitāti.

Vai tas nozīmē, ka mēs varam tērēt mazāk enerģijas un arī mazāk par to maksāt?

Bez šaubām! Cilvēki sūdzas, ka apkure ir tik dārga. Taču uzkāpiet uz mājas jumta, tad redzēsiet, cik daudz siltumenerģijas ziemā ar karstajām dūmgāzēm burtiski veļas no skursteņa. Tai pat laikā mājas apkurei tiek sildīts aukstais gaiss un tam atkal tiek tērēta enerģija.

Vēl viens piemērs – diennaktī no vienas daudzdzīvokļu mājas tiek izlietas apmēram 10 tonnas siltā ūdens. Tā ir vistīrākā enerģija, šādas situācijas ikdienā ir uz katra soļa.

Ar energoefektīvajām tehnoloģijām visu šo apkārtējā vidē izmesto enerģiju, piemēram, siltumu no ūdens var atgūt un atkārtoti izmantot mājas vajadzībām. Tas dos lielu ekonomiju. 

Jebkura daudzdzīvokļu māja ir milzīgs enerģijas avots. Esmu pārliecināts, ka, aprīkojot daudzdzīvokļu māju ar energoefektīvajām tehnoloģijām, māja varētu visu gadu pati sevi nodrošināt ar enerģiju. Vienīgi ziemā būtu jāiegādājas apmēram 30% pietrūkstošās enerģijas. 
Arī privātmājas zaudē ļoti daudz enerģijas, piemēram, tiek darbināts kondicionieris un enerģija tiek izmesta apkārtējā vidē. Šo enerģiju varētu atgūt un izmantot ūdens uzsildīšanai. 

Turklāt šīs tehnoloģijas nav tikai uz papīra. Tās ir reāli darbojošas iekārtas un sistēmas, kas ir testētas 20 gadu garumā, apliecinot to energoefektivitāti. Tajās ir izmantots unikāls siltummainis, kas tiek ražots Somijā. Energoefektīvās iekārtas var izmantot jebkura sabiedriskā ēka, privātmāja, tās atmaksājas vidēji piecu līdz septiņu gadu laikā. 

Tad jau katrs var kļūt par savas enerģijas saimnieku!

Tieši šāds ir šo tehnoloģiju mērķis. Tās ierīkojot, katra privātmāja, daudzdzīvokļu māja, valsts, sabiedrība var kļūt enerģētiski neatkarīga, iegūt autonomiju. Pašlaik Somijā šīs tehnoloģijas tiek izmantotas arvien plašāk, un pakāpeniski valsts iegūs arvien lielāku enerģētisko neatkarību. Savulaik kādā no Somijas reģioniem realizējām  projektu ar mūsu tehnoloģijām, izmantojot vietējo  biomasu un  citus uz vietas pieejamos energoresursus. Pašlaik šis reģions  arvien vairāk spēj sevi patstāvīgi nodrošināt ar enerģiju, kā arī samazinās nepieciešamība iegādāties energoresursus no citiem avotiem. 

Latvija daudzējādā ziņā ir līdzīga Somijai. Latvijā ir ideāli piemērots klimats, lai ar šīm tehnoloģijām gūtu ļoti augstu energoefektivitāti. Esmu pārliecināts, ka Latvija, aprīkojot ēkas ar energoefektīvajām tehnoloģijām, varētu ievērojami samazināt kopējo energoresursu patēriņu. Ietaupītā nauda paliktu valsts budžetā, to varētu izmantot sociālajam sektoram. Tas noteikti atspoguļotos valsts ekonomikas rādītājos.

Kādas izmaiņas enerģētikas nozarē gaidāmas nākamo 10, 20, 50 gadu laikā?

Ir fakti, ar kuriem mums jau šodien ir jārēķinās un par ko jādomā. Valstīm attīstoties, katru desmitgadi kopējais energoresursu patēriņš pasaulē četrkāršosies. Savukārt tradicionāli izmantojamie energoresursi, tai skaitā gāze, strauji sarūk. Tāpēc enerģētikas industrijai nākotnē nākamais attīstības ceļš ir zaudētās enerģijas izmantošana, to atgūstot un atkārtoti izmantojot, kā arī dabas resursu izmantošana, jo tas ir vienīgais neizsmeļamais resurss. 

Statistika liecina, ka pašlaik cilvēki izmanto mazāk nekā  5% enerģijas, ko varētu iegūt no dabas resursiem.

Kā nākas, ka energoefektīvs risinājums, piemēram, saules panelis, realitātē izmaksā dārgi?

Saules panelis ir lielisks risinājums, taču tā pielietojums pārsvarā ir neracionāls un neefektīvs. Vasarā, kad telpās ir karsts, ar saules paneli iegūtā enerģija tiek novadīta, piemēram, karstā ūdens uzsildīšanai, savukārt ziemā saules panelim nav nekādas jēgas, jo nav saules, no kā ražot enerģiju. Un tas atklāj globālu problēmu – cilvēki enerģijas ieguvi nesaskaņo ar dabas ritmu, un šādā veidā energoefektivitāti nav iespējams panākt. 

Kāds tad būtu pareizākais ceļš?

Vispirms izstrādāt ēkai energoefektivitātes auditu, nosakot kur tiek zaudēta enerģija. Tad ierīkot energoefektīvus risinājumus, kas palīdz šo enerģiju atgūt, lai to varētu izmantot atkārtoti. Tikai pēc tam likt saules paneļus – tieši tik daudz, cik nepieciešams, lai iegūtu pietrūkstošo enerģiju.

Kādi ir Jūsu mērķi, par mītnes vietu izvēloties Latviju?

Izvēlējāmies Latviju, jo esam pārliecināti, ka šeit ir komfortabla vide biznesam un optimāli nosacījumi Eiropas uzņēmuma attīstībai. Mēs vēlamies šeit apmācīt sadarbības partnerus, kas vēlētos strādāt ar mūsu tehnoloģijām – veikt visus darbus, kas saistīti ar energoefektīvo iekārtu un sistēmu realizēšanu – projektēšanu, uzstādīšanu, montēšanu, apkalpošanu, monitoringu u.c. Mēs būtu ļoti priecīgi, ja šie cilvēki būtu zaļās enerģijas entuziasti un degtu vēlmē uzlabot Latvijas ekonomiku. Uzņēmēji, kas šeit ieviestu šīs tehnoloģijas, būtu kā sava veida pionieri, kas savā zemē ienes kaut ko jaunu un patiesi energoefektīvu. Mūsu pašreizējais mērķis ir kopā ar sadarbības partneriem aprīkot pirmos objektus, lai acīmredzami pārliecinātu valsti un sabiedrību, ka šīs tehnoloģijas patiešām ir ļoti energoefektīvas un izdevīgas. Darbs,  kas saistīts ar šo tehnoloģiju ieviešanu, Latvijā radītu arī daudz jaunu darba vietu. Bez šaubām mums ir nepieciešams valsts atbalsts, lai mūs sadzirdētu un ieinteresētos. Latvijai tā ir  iespēja pierādīt Eiropai, ka valsts ir spērusi lielu soli energoefektivitātes virzienā un celt savu  prestižu.