Žoga alternatīvas privātmājā
Žogs ir gluži ierasta konstrukcija, ko izmanto, lai padarītu mājas pagalmu drošāku un vairāk privātu. Tas var arī uzlabot mājas estētisko pievilcību, ierobežot bērnu un dzīvnieku kustību, un pat nodrošināt aizsardzību no apkārtējās vides faktoriem. Tomēr žogs nav vienīgais variants privātmājas pagalma apjošanai; kādas vēl alternatīvas ir pieejamas?
Gofrēta metāla paneļi
Autors: Melinda Young Stuart/flickr.com
Šī ir laba “dari pats” žoga alternatīva tiem māju īpašniekiem, kas vēlas pilnīgu privātumu savā īpašumā, tomēr negrib tērēt lielus līdzekļus par žoga uzstādīšanu. Gofrēts metāls pacietīs visdažādākos laikapstākļus, tas ir izturīgs, kā arī nepūs, kas raksturīgs, piemēram, koka sētām.
Jāņem gan vērā, ka gofrētie metāla paneļi pilnībā aizturēs gaisa plūsmu. Kaut arī tie teicami novērsīs dzīvnieku nokļūšanu pagalmā vai – gluži pretēji – izkļūšanu no tā, kā arī nodrošinās privātumu, tie vienlaikus aizkavēs vēju, turklāt vasaras svelmē ļoti uzkarsīs. Materiāla krāsas un faktūras dēļ to var būt problemātiski iekļaut apkārtējā ainavā.
Siena no laukakmeņiem
Autors: Jim/flickr.com
Akmens krāvumam ir daudz priekšrocību: akmens kā materiāls izskatās dabīgi un iekļaujas apkārtējā vidē, būvēšanai nav obligāti nepieciešama java, siena ir salīdzinoši viegli izveidojama, turklāt nepieciešamības gadījumā to var pārveidot vai pat paaugstināt, atkarībā no mājas iemītnieku vajadzībām. Māju īpašniekiem nav jāuztraucas par sienas tīrīšanu, jo sūna un augi tikai papildinās tās vizuālo pievilcību.
Akmens sienai ir arī savas ēnas puses, proti, tā nav tik augsta kā tradicionālie nožogojumi, tāpēc galvenokārt tiek izmantota, lai pildītu dekoratīvas funkcijas un iezīmētu īpašuma robežas, nevis lai atturētu dzīvniekus un cilvēkus. Arī akmeņu iegāde, ja īpašumā tādu nav, šim projektam var būt ļoti dārga, turklāt akmeņus var būt grūti pārvietot un novietot.
Dzīvžogs
Autors: William Dangar/flickr.com
Pareizi veidots un kopts dzīvžogs ne tikai aizsargās pagalmu no vēja un norobežos dažādas privātas vai publiskas zonas, bet arī pildīs dekoratīvu funkciju. Ir daudzi un dažādi augi, kurus varat izmantot dzīvžogā, un katram no tiem ir savi plusi un mīnusi. Dzīvžogi var būt gan cērpami, gan brīvi augoši. No dažiem augiem, piemēram, vītoliem, var izveidot žogus, tos savijot kopā. No skuju kokiem veidots žogs būs mūžzaļš, savukārt no lapu kokiem un krūmiem var iekopt košus un pat ziedošus dzīvžogus. Dažiem dzīvžogu augiem ir ērkšķi, kas lieliski veiks arī aizsargfunkcijas.
Dzīvžoga audzēšana prasa zināmu laiku un tam nepieciešama regulāra apkope, lai saglabātu vajadzīgo formu (ja tie nav brīvi augoši augi kā, piemēram, forsītijas). Sausā laikā dzīvžogiem var būt nepieciešama laistīšana, tāpat postījumus var nodarīt arī kukaiņi, tādējādi ietekmējot dzīvžoga izskatu. Kaut arī dzīvžogi ir skaisti, tie ne vienmēr pilnvērtīgi veiks tradicionāla žoga funkcijas, piemēram, neaizkavēs mazu bērnu vai mājas mīluļu izkļūšanu no teritorijas.
