Zolitūdes traģēdijas lietā norāda uz korupcijas riskiem Rīgas pilsētas būvvaldē
Prasītāju pārstāvis Aldis Gobzems šodien Rīgas apgabaltiesai Zolitūdes traģēdijas civillietā norādīja uz acīmredzamiem korupcijas riskiem Rīgas domes iestādēs, konkrētāk, Rīgas pilsētas būvvaldē līdz šim nenoskaidrotu personu rīcībā.
Gobzems norādīja, ka, iepazīstoties ar Rīgas domes iesniegtajiem paskaidrojumiem, tika konstatēts, ka 2009.gada 30.jūlijā Rīgas būvvaldē tika iesniegts arhitektu biroja "Kubs" izstrādātais skiču projekts lielveikalam un tas bijis uz 114 lapaspusēm. Tas esot saskaņots jau nākamajā dienā. Gobzems papildināja, ka tas ir noticis būvvaldei netipiski ātri un tas bijis "nereāli, lai izskatītu sarežģītu dokumentu".
Tāpat advokāts, citējot paskaidrojumus, pauda, ka tehniskais projekts tika akceptēts septiņās darba dienās, bet tas pēc pieejamās informācijas bijis uz desmit sējumiem, veidojot virs 800 lappušu. Gobzems piebilda, ka nav daudz tādu gadījumu, kad būvvalde tik lielā tempā spēj izanalizēt šāda apjoma dokumentus un pieņemt kvalitatīvu lēmumu.
Vēl tika norādīts uz faktu, ka 2011.gada 21.oktobrī tika noformēts akts par daudzstāvu dzīvojamās ēkas un tirdzniecības centra pirmās kārtas pieņemšanu ekspluatācijā, kas tika apstiprināts 24.oktobrī, lai gan pa vidu bija brīvdienas. Tas nozīmē, ka lēmums tika pieņemts vienā dienā.
Ņemot vērā Rīgas domes paskaidrojumos norādīto, secināms, ka Rīgas būvvalde, izvērtējot dokumentāciju, strādāja savai ierastajai praksei netipiski ātri un neatbilstoši saprātīgai spējai dokumentus kvalitatīvi izvērtēt, visi fakti nepārprotami liecina par iespējamu korupciju Rīgas domes iestādē, izteicās Gobzems.
Viņš lūdza tiesu pieņemt blakus lēmumu šajā lietā, nosūtīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Ģenerālprokuratūrai iesniegumu ar lūgumu izvērtēt Rīgas pilsētas pašvaldības, tajā skaitā Rīgas pilsētas būvvaldes amatpersonu, kas strādājušas ar konkrēto projektu, darbību likumību un iespējamo korupciju, pieņemot lēmumus par būvobjektu Priedaines ielā 20.
Tomēr šo jautājumu tiesa šodien atstāja atklātu.
Kā aģentūrai LETA paskaidroja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka, savulaik būvvaldē pastāvēja kārtība, ka būvvaldes eksperti izpētīja iespējamās kļūdas pirms būvprojekta oficiālas iesniegšanas uz akceptēšanu. Tagad tāda prakse esot pārtraukta lielā projektu skaita dēļ.
Attiecīgi šim projektam skiču projekts tika iesniegts izvērtēšanai būvvaldē 2009.gada 25.jūnijā, savukārt 31.jūlijā patiešām bijis oficiāls akcepts. Tikmēr attiecībā uz tehnisko projektu - tas bija iesniegts izvērtēšanai 2010.gada 17.februārī, izvērtēts 18.martā, savukārt akceptēts 16.aprīlī. Savukārt 2011.gada 18.oktobrī apliecinājums par būves gatavību ekspluatācijai, attiecīgi 24.oktobrī bija pieņemts lēmums par būves pieņemšanu ekspluatācijā.
Kā ziņots, prasītāju pārstāvis šodien sagatavoja prasības pieteikuma papildinājumus, lūdzot tos pievienot. Tie paskaidrojot, ka šī prasība netiek celta, lai noskaidrotu, kādi ir bijuši ēkas sagrūšanas iemesli. Prasības papildinājumi gan nedaudz maina prasības pamatu.
Prasītāju puse papildus lūdza tiesai izprasīt no Rīgas rajona prokuratūras tā kriminālprocesa materiālus, kas attiecas uz dokumentu viltošanu. Aģentūra LETA jau ziņoja, ka saistībā ar Zolitūdes traģēdiju policija atklājusi viltotus ar būvniecību saistītus dokumentus un vainīgais sodu jau saņēmis. Sodītais ir amatpersona privātā struktūrā, taču prokuratūra neatklāj viņa vārdu un pārstāvēto uzņēmumu. Tāpat netika atklāts, kādus dokumentus amatpersona viltoja.
Tiesa nolēma apmierināt šo lūgumu, norādot, ka pēc dokumentu saņemšanas lems par to, cik liela materiālu daļa būs nepieciešama, un par to, vai tie saturēs tādu informāciju, kuras dēļ lieta būtu jāskata slēgti.
Gobzems gan pieteica vēl vienu lūgumu, proti, izdalīt atsevišķā tiesvedībā viena no prasītājiem - Edgara Čerņenoka - prasījumu. Tāds lūgums tika pieteikts, jo pavisam nesen advokāts uzzināja, ka viņa klienta tēvs, kurš gāja bojā traģēdijā, strādāja "Maxima". Ņemot vērā, ka darbinieka bojāeja darba laikā var būt saistīta ar iespējamu Darba aizsardzības likuma normu pārkāpumu, advokāts lūdza šo prasījumu izdalīt.
Tiesa gan pauda neizpratni par šādu pieteikumu, jautājot, kādu apsvērumu dēļ pats Gobzems godprātīgi neīstenoja savus pienākumus un nenoskaidroja visus apstākļus, pat piebilstot, ka, pēc tiesas domām, advokāts sāk darboties pretēji savu klientu interesēm, tikai pēc pusgada konstatējot tādu faktu. Tiesa šo lūgumu noraidīja, norādot, ka nav pamata lietu izdalīt.
Procesuālos jautājumus tiesa šodien lēma teju trīs stundas, tomēr lietu pēc būtības tā arī nesāka skatīt. Daudzi lūgumi bija pieteikti arī no atbildētājiem. "HND Grupas" pārstāvis, zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks pieteica lūgumu apvienot civillietas, kas ierosinātas arī citās Latvijas tiesās. Kopumā ir ierosinātas 16 civillietas.
Atbildētāji piekrita uzņēmuma pārstāvja izteiktajam lūgumam, kā vienu no argumentiem izvirzot procesuālo ekonomiju, lietas apvienojot un izskatot vienā tiesā, ņemot vērā, ka visi atbildētāji lietā ir līdzvērtīgi. Tomēr tiesa šo lūgumu noraidīja.
Savukārt Rīgas dome pieteica lūgumu par kompleksās ekspertīzes pieprasīšanu no kriminālprocesa, kuras gaitā tika veikti eksperimenti. Gobzems gan norādīja, ka šis jautājums ir jāatstāj atklāts, jo prasītāju galvenokārt interesē tas, kāpēc ēkas sabrukšanas brīdī tajā atradās cilvēki, - morālais kaitējums nav radies paša konstrukcijas sabrukšanas fakta dēļ, bet gan tāpēc, ka sabrukšanas rezultātā gāja bojā cilvēki, kuri tur varēja neatrasties, ja būvniecība būtu norobežota.
Tomēr vairāki atbildētāji norādīja, ka cēloņi, kāpēc ēkas jumts sabruka, ir ļoti nozīmīgi. Tiesa šo jautājumu atstāja atklātu.
Tomēr tiesa lēma par trešās personas pieaicināšanu lietā - SIA "CMConsulting" -, ko lūdza SIA "Homburg Zolitūde". "CMConsulting" sniedza "Homburg zolitūde" virkni pakalpojumu, tostarp būvuzraudzību un citas konsultācijas.
Tiesa lietas izskatīšanu šodien atlika līdz 20.augustam.
Jau ziņots, ka pērn 21.novembrī, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
Rīga, 11.jūn., LETA.
Foto:LETA/Edijs Pālens
