Zolitūdes traģēdijas parlamentārā izmeklēšana: Par būvinspekcijas likvidāciju atbildība jāuzņemas EM
Lai savlaicīgi gan sabiedrība, gan Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi tiktu iepazīstināti ar galaziņojuma secinājumiem, komisijas prezidijs publiskojis atsevišķus secinājumus un priekšlikumus, kuri jau uz esošo brīdi ir izkristalizējušies. Par galaziņojuma virzīšanu izskatīšanai Saeimā komisija varētu sākt lemt vasaras beigās vai rudenī.
Komisija secinājusi, ka cēlonis lēmumam par VBI likvidāciju bija budžeta konsolidācijas īstenošana. Pēc būvinspekcijas likvidācijas valstī būtiski samazinājās būvniecības kontrole, ja tā nebūtu likvidēta, Zolitūdes traģēdijas risks būtu ievērojami mazāks.
Pēc atbildīgo amatpersonu un ekspertu uzklausīšanas vairākās komisijas sēdēs komisija secinājusi, ka VBI reorganizācijas nepieciešamība iezīmējās jau 2008.gadā EM sagatavotajās Būvniecības nozares attīstības pamatnostādnēs, kurās kā pamats
reorganizācijas veikšanai tika minēta funkciju dublēšanās ar pašvaldību būvvaldēm. Sākotnējā ministrijas pozīcija nebija vērsta uz būvinspekcijas likvidāciju, bet gan uz tās stiprināšanu, piedāvājot tās sastāvā iekļaut pašvaldību būvvalžu būvinspektorus. Taču šī iecere tika atmesta, jo tai kategoriski nepiekrita Latvijas Pašvaldību savienība.
Latvijas ekonomiskajai situācijai strauji pasliktinoties, 2008.gada nogalē sākot starptautiskā aizdevuma programmu, bija nekavējoties jāveic būtiski budžeta deficīta samazināšanas pasākumi. Daudzi no tajā laikā pieņemtajiem lēmumiem bija sasteigti un nepārdomāti, un sekas bija arī pieņemtie grozījumi Būvniecības likumā, ar kuriem tika likvidēta Valsts būvinspekcija. Par pamatu šādam solim būvinspekcijas likvidācijai tiek norādīti divi iemesli, proti, funkciju dublēšanās novēršana un budžeta līdzekļu ietaupīšana.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ieskatā Valsts būvinspekcijas likvidācijas mērķis bija nepieciešamība ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, bet funkciju dublēšanās novēršana tika izmantota kā papildu arguments, kuram nebija izšķirošas nozīmes, turklāt šī tēze tiek apšaubīta, norāda deputāti.
Pēc VBI likvidācijas būvniecības procesa uzraudzību iepriekšējo pilnvaru apjomā turpmāk īstenoja tikai pašvaldību būvvaldes. Taču būvinspekcijas pamatuzdevums bija uzraudzīt pašvaldību būvvalžu darbu, kontrolējot pieņemto lēmumu atbilstību normatīvajiem aktiem, un to, kā uzraudzības funkcija tiek reāli izpildīta. Piemēram, 2008.gadā VBI, veicot pārbaudes, konstatēja, ka 14,4% no pārbaudītajiem būvobjektiem būvdarbu žurnāls netiek regulāri pildīts, 14,1% no pārbaudītajiem būvobjektiem nebija autoruzraudzības žurnāla, 13,1% no pārbaudītajiem objektiem nebija sagatavoti segto darbu akti, 7,3% no pārbaudītajiem būvprojektiem normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos nebija veikta ekspertīze.
Augstie pārkāpumu procenti liecina, ka ar pašvaldību īstenoto kontroli vien nepietika. Turklāt šo funkciju nav iespējams sekmīgi pildīt, nesasaistot pašvaldības lēmuma tiesiskuma izvērtēšanu ar reālo situāciju būvobjektā, kaut arī šādai kārtībai bija atsevišķi trūkumi, tomēr pēc būtības šīs funkcijas izpildē funkciju dublēšanās ar pašvaldību būvvaldēm nav bijusi. Pēc Valsts būvinspekcijas likvidācijas pieauga interešu konflikta riski gadījumos, kad būvniecības iniciators bija pati pašvaldība, jo būvinspektori, atrodoties darba tiesiskajās attiecībās ar pašvaldību, vienlaikus uzraudzīja šos objektus.
Tā kā pašvaldību būvvaldes pēc VBI likvidācijas neviens neuzraudzīja, pašvaldību būvinspektoru neatkarība tika būtiski apdraudēta. Liela nozīme bija arī Valsts būvinspekcijas veiktajām būvprojektu ekspertīžu pārbaudēm, kuras tika veiktas, koncentrējoties uz sabiedriski nozīmīgām būvēm.
Saskaņā ar būvnoteikumiem būvinspekcijai bija arī tiesības organizēt būvprojekta ekspertīzi, lai novērtētu būvprojekta atbilstību normatīvajos aktos un tehniskajos noteikumos noteiktajām prasībām. Šādās ekspertīzēs inspekcija kā prasību noteica
konstrukciju drošības, mehāniskās stiprības un stabilitātes, ugunsdrošības, nekaitīguma cilvēka veselībai (aizsardzība pret trokšņiem) un citu sadaļu esību. Ņemot vērā to, ka pašvaldības šīm pārbaudēm piegāja formāli, jāsecina, ka pēc VBI likvidācijas būvprojektu ekspertīzes vairs netika kontrolētas vispār.
Grozījumus Būvniecības likumā, ar kuriem tika likvidēta Valsts būvinspekcija, Saeimā iesniedza Ministru kabinets, bet sagatavoja par būvniecības jomu atbildīgā EM. Saeimā likumprojekts tika nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Komisijas bez diskusijām un priekšlikumiem lēma par šo grozījumu atbalstīšanu, vienīgie priekšlikumi, likumprojektu virzot uz otro lasījumu, bija Saeimas Juridiskajam birojam. Saeimā šie grozījumi tika pieņemti 2009.gada 12.jūnijā, tos atbalstīja visi pozīcijas un opozīcijas deputāti, kuri piedalījās balsojumā, norāda komisija.
Informācija, uz kuras pamata parlamentārā izmeklēšanas komisija izdarījusi secinājumus par VBI likvidāciju, apkopota vairākās lapās. Tāpat komisijas prezidijs publiskojis Zolitūdes traģēdijas ietekmē izveidotās, pašlaik pastāvošās būvniecības uzraudzības sistēmas vērtējumu, secinājumus un ieteikumus pēc Būvniecības normatīvā regulējuma apskata, Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības (sertifikācijas) kārtības izvērtēšanas un vērtējumu par publiskajiem iepirkumiem būvniecībā.
Parlamentārajā izmeklēšanā arī gūti secinājumi par nepieciešamību uzlabot personu ar invaliditāti vides pieejamību un normatīvi regulēt evakuāciju ārkārtas situācijās, par pašvaldību uzdevumiem ārkārtas situācijās, kā arī par Zolitūdes traģēdijas ietekmē Ministru kabinetā pieņemtajiem tiesību akti, kuri uzlabo būvniecības jomu, stiprina ugunsdrošību, civilās aizsardzības sistēmas kapacitāti, pabalstu sistēmu un citas jomas.
LETA
Foto: Edijs Pālens/LETA
