Zolitūdes traģēdijas parlamentārie izmeklētāji rosina pašvaldībām piešķirt tiesības liegt būvniecību ētisku apsvērumu dēļ
Lai savlaicīgi gan sabiedrība, gan Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi tiktu iepazīstināti ar galaziņojuma secinājumiem, komisijas prezidijs publiskojis atsevišķus secinājumus un priekšlikumus, kuri jau pašlaik ir izkristalizējušies. Galaziņojuma apspriešana Saeimas komisijā plānota 24.augustā.
Deputāti norāda, ka būvniecības jomas normatīvie akti pašvaldībām nedod tiesības pieņemt lēmumu aizliegt ierosināt vai turpināt būvniecību zemes gabalā morāli ētisku apsvērumu dēļ. Sabiedrībā, bet jo sevišķi Zolitūdes traģēdijā cietušo vidū, lielu sašutumu izraisīja iepriekš paustā vēlme pabeigt lielveikalam blakus esošo daudzdzīvokļu māju. Komisijas ieskatā būvniecība vietā, kur bojā gāja 54 cilvēki, ir necieņa pret traģēdijā cietušajiem. Tādēļ izmeklēšanas komisija aicina Saeimas Tautsaimniecības komisiju izvērtēt minēto Rīgas pilsētas būvvaldes priekšlikumu par pašvaldību tiesību paplašināšanu.
Kā norāda Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas prezidijs, Būvniecības jaunais regulējums - Būvniecības likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta (MK) noteikumi - ir spēkā vēl salīdzinoši nesen, taču tam tiek veltīta skarba kritika. Latvijas Arhitektu savienība un Latvijas Būvinženieru savienība ir norādījušas, ka, izstrādājot jauno regulējumu, nevalstisko organizāciju priekšlikumi nereti tika ignorēti.
Kritiķi uzsver, ka, veidojot jauno regulējumu, netika veikta pietiekama būvniecības jomas problēmu izpēte un konceptuāli netika definēti sasniedzamie mērķi. Tāpat Ekonomikas ministrija (EM) neveica padziļinātu un sistēmisku analīzi par ārzemju būvniecības regulējumiem. Tas ir novedis pie nelīdzsvarota un sarežģīta regulējuma, kas satur savstarpēji pretrunīgas normas.
Komisija gan arī secina, ka Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi grozījumus Vispārīgajos būvnoteikumos un Ēku būvnoteikumos, ar kuriem tiks risināta daļa no jaunā regulējuma neprecizitātēm un problēmām. Tāpat tiek gatavoti grozījumi Noteikumos par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu un tiek veidota darba grupa, lai risinātu vairākas Latvijas Pašvaldību savienības aktualizētās problēmas.
Tāpat šogad ir piešķirts finansējums piecu Latvijas būvnormatīvu pārstrādāšanai, un tuvāko gadu laikā ir plānots pārstrādāt visus būvnormatīvus. Lai arī jāatzīst, ka EM strādā, lai jaunā regulējuma problēmas novērstu un pamazām sakārtotu būvniecības vidi, tomēr komisijas ieskatā tā ir nenormāla situācija, ka tikai vēl nesen pieņemtam regulējumam ir nepieciešami būtiski sistēmiski uzlabojumi. Apkopojot un izanalizējot nevalstisko organizāciju priekšlikumus, komisija ir sagatavojusi vairākus priekšlikumus, piemēram, ka Būvniecības likumā kā mērķis ir jānosaka arī būvju ekspluatācijas drošums un normatīvā akta darbības joma jāpaplašina ar norādi uz būvju ekspluatācijas uzraudzību.
Komisija arī secina, ka traģēdijas skartā lielveikala "Maxima" projekta ekspertīze tika veikta formāli, jo iepriekšējais regulējums aprakstīja ekspertīzes formālo pusi, bet ekspertīzes saturs netika noteikts. Tomēr arī pēc traģēdijas pieņemtajos Vispārīgajos būvnoteikumos šī problēma netiek risināta. Tāpēc izmeklēšanas komisija aicina Tautsaimniecības komisiju izvērtēt priekšlikumu likumā paredzēt MK tiesības izstrādāt noteikumus būvprojekta ekspertīzes gaitas regulēšanai, tostarp precīzi nosakot obligāti izdarāmos aprēķinus. Politiķi arī aicina izskatīt priekšlikumu stiprināt būvekspertīzes veicēju atbildību, likumā nosakot solidāru atbildību starp būvprojekta autoru un būvprojekta ekspertīzes veicēju.
Atšķirībā no iepriekšējā regulējuma būvatļauja nedod tiesības sākt būvniecību, pēc tās saņemšanas tiek atļauta tālāka projekta izstrāde un dokumentu saskaņošana. Būvdarbus drīkst sākt tikai tad, kad būvatļaujā ir izdarīta "atzīme" par tajā ietverto nosacījumu izpildi. Būvprojekts minimālā sastāvā, uz kura pamata tiek izdota būvatļauja, var būtiski atšķirties no būvprojekta satura, kad tiek izdarīta "atzīme" par būvatļaujā ietverto nosacījumu izpildi. Līdz ar to pastāv iespēja, ka lēmums par atzīmes izdarīšanu var tikt apstrīdēts. Sabiedrībai ir tiesības būt informētai par atzīmes izdarīšanu, tāpēc izmeklēšanas komisija aicina Tautsaimniecības komisiju izskatīt priekšlikumu Būvniecības likumā noteikt sabiedrības informēšanas pienākumu attiecībā uz būvatļaujā noteikto nosacījumu izpildi.
Deputāti tāpat vērš uzmanību, ka Latvijā ir virkne vēsturiski, pirms 20 un vairāk gadiem uzbūvētu ēku, kuras tiek ekspluatētas, kaut arī tās nav pieņemtas ekspluatācijā pienācīgā kārtībā vai nav saglabājušies nepieciešamie dokumenti. Lai novērstu draudus sabiedrības drošībai, jānosaka regulējums minēto būvju ekspluatācijas drošības pārbaudei.
Komisijas prezidijs aicina arī noteikt, ka ekspertīzes pasūtītājam attiecīgās ekspertīzes veicējam jāiesniedz detalizētāki dokumenti, nekā prasīts līdz šim. Lai būvniecības procesā iesaistītu tikai atbilstošas kvalifikācijas būvdarbu izpildītājus, nepieciešams izveidot kontroles mehānismu, kā arī veikt vairākas citas nepieciešamās izmaiņas Vispārīgajos būvnoteikumos. Tostarp jānosaka minimālās prasības pārbaudēm.
Komisija tāpat aicina EM sadarbībā ar Tautsaimniecības komisiju būvniecības normatīvajos aktos sakārtot jautājumus saistībā ar juridisko personu lomu un atbildību būvniecības procesā, tostarp novēršot neprecizitātes būvniecības apdrošināšanas regulējumā.
2013.gada 21.novembrī, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
LETA
Foto: Edijs Pālens/LETA
