Energoefektivitāte ir enerģijas lietderīga izmantošana. To nosaka pakāpe, kas izpaužas kā attiecība starp iegūto preci vai pakalpojumu un patērēto enerģiju. Energoefektivitātes paaugstināšanas būtība ir samazināt preču ražošanai un pakalpojumu sniegšanai patērēto enerģijas apjomu, nepazeminot to kvalitāti. Energoefektīvi risinājumi ļauj ražotājiem samazināt produktu pašizmaksu un sabiedrībai ietaupīt uz saņemto pakalpojumu rēķina.

Energoefektivitātes paaugstināšana ir viens no iedarbīgākajiem veidiem, kā maksimāli ierobežot industrializācijas nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, samazinot energopatēriņu energosistēmas lietotāja pusē un enerģijas zudumus ražošanā, pārvaldē un sadalē. Tā dod iespēju mazināt siltumnīcas efekta radītās globālās klimata izmaiņas, limitējot emisijas, kas kaitīgas videi un cilvēku veselībai. Energoefektivitātes paaugstināšana uzlabo arī valsts ekonomiskos rādītājus, samazinot fosilo kurināmo importu un veicinot modernizāciju ražošanā un energoapgādē.

Ēkas energoefektivitāte ir siltumenerģijas un elektroenerģijas daudzums, kas tiek patērēts, lai nodrošinātu visu dzīvošanai nepieciešamo procesu (apkure, ventilācija, apgaismojums, karstā ūdens apgāde u.c.) norisi ēkā. Attiecīgi ēkas energoefektivitātes veicināšana nozīmē pasākumu kopumu, kas ļauj ievērojami samazināt siltuma un elektroenerģijas patēriņu ēkā. Viens no nozīmīgākajiem pasākumiem ēku energoefektivitātes veicināšanā ir renovācija jeb kapitālais remonts, kad būvē tiek veikti tehniski un funkcionāli uzlabojumi.

Energoefektīvās ēkas tiek klasificētas četrās kategorijās: zema enerģijas patēriņa, pasīvās, nulles enerģijas un papildus enerģiju ražojošas ēkas. Ņemot vērā ēkas dzīves ciklu, pasīvās ēkas bieži vien ir optimālais risinājums.

Zema enerģijas patēriņa ēka

Zema enerģijas patēriņa ēka patērē tikai pusi no tā enerģijas daudzuma, kas ir nepieciešama standarta ēkai. Energoefektivitāte tiek sasniegta, uzlabojot siltumizolāciju un logus, un ventilācijas siltuma atguves sistēmu. Zema enerģijas patēriņa ēkai nepieciešamās izmaksas tikai nedaudz pārsniedz standarta ēkas būvēšanas izmaksas (0 - 5%). Ikgadējais enerģijas patēriņš zema enerģijas patēriņa ēku apsildīšanai ir 50 – 60 kWh/m2.

Pasīvā ēka

Pasīvā ēka patērē mazāk nekā ceturto daļu no enerģijas, kuru patērē standarta ēka. Tā saglabā siltumu, izmantojot enerģiju, kas tiek ģenerēta ēkā. Tai nav atsevišķas apkures sistēmas, izņemot siltuma atguves ventilāciju.

Pasīvās ēkas definīcija ir balstīta uz tai nepieciešamo enerģijas daudzumu. Kopējais ēkai nepieciešamais enerģijas daudzums tiek aplēsts primārajā enerģijā un tai ir limita vērtības.
Energoefektivitāte ir balstīta uz pasīvās ēkas ārējā apvalka risinājumiem: zemām U vērtībām un īpaši laba hermētiskuma. Tai ir ļoti labi siltumizolēta konstrukcija, kvalitatīvi logi un durvis.
Pasīvās mājas būvēšana ir tikai par 5 – 10% dārgāka par standarta mājas būvēšanu. Apjomīgāku konstrukciju papildu izmaksas kompensē tas, ka nav nepieciešams uzstādīt apkures sistēmu. Lai uzbūvētu pasīvo ēku, nav nepieciešamas jaunas tehniskās iemaņas, speciāls aprīkojums vai materiāli. Ikgadējais enerģijas patēriņš pasīvās ēkas apsildīšanai ir atkarīgs no ēkas izvietojuma un svārstās no 15 kWh/m2 Centrāleiropā līdz 30 kWh/m2 Ziemeļeiropā.

Nulles enerģijas ēka

Nulles enerģijas ēka ir ēka ar nulles neto enerģijas patēriņu un nulles oglekļa emisijām gadā. Šādas ēkas var būt neatkarīgas no enerģijas tīkla padeves.

Papildus enerģiju ražojoša ēka

Papildus enerģiju ražojošas ēkas koncepcija ir balstīta uz ēkām, kuras atbilst pasīvo ēku energoefektivitātes līmenim, un papildu integrētās aktīvās enerģijas padeves sistēmām, kas izmanto saules vai vēja enerģiju. Vasarā ēka pārdod tai nevajadzīgo enerģijas apjomu nacionālajam tīklam un ziemā to atkal nopērk. Priekšnosacījums šādām ēkām ir nacionālā pārdošanas tarifa pastāvēšana, kas vairākumā valstu vēl nav ieviests. Pašreizējie tarifi tiek intensīvi subsidēti, lai veicinātu jaunās tehnoloģijas attīstību.
Papildu ieguldījumu izmaksas papildus enerģiju ražojošai ēkai ir vismaz 10%, salīdzinot ar standarta ēku. Papildus enerģiju ražojošas ēkas pašreiz ir retums, tomēr nākotnē tās var kļūt par jaunu celtniecības tendenci.