Koka karkasa mājas un guļbūves ir gadsimtiem sens būvniecības veids, kas mūsdienās tiek aprīkots ar moderniem risinājumiem. Koka karkasa māju pamatkonstrukcija ir koka karkass, savukārt guļbūve ir celtne, kuras sienas veido vienā līmenī novietoti apaļkoki, kas savienoti pakšos vai statņos.

Koka karkasa māju būvniecībā iespējama gan plaša siltumizolācijas, gan arī ēkas apdares materiālu izvēle, savukārt guļbūvēm nav nepieciešama papildus iekšējā un ārējā mājas apdare.

Guļbūves tiek celtas amatnieciski vai rūpnieciski. Amatnieciskas guļbūves ir roku darbs, jo baļķi tiek tēsti un būve tiek celta no apaļkokiem vai kantainiem baļķiem, turpretī rūpnieciskas guļbūves veido virpoti vai frēzēti baļķi, kas šādas apstrādes rezultātā iegūst līdzenu un vienādu izskatu.

Guļbūvju celtniecībā nepieciešami apaļkoki no vienas cirsmas, jo tiem ir vienāda mitruma pakāpe, augšanas nosacījumi un citi raksturlielumi, kas var ietekmēt baļķu žūšanas procesu. Šādas ēkas tiek būvētas, citu virs cita kārtojot guļbaļķu vainagus, neizmantojot naglas un spraugas aizdrīvējot ar sūnām vai mūsdienu būvmateriāliem. Pēc nociršanas koks elpo un uzsūc mitrumu vēl septiņus gadus, tāpēc, atkarībā no sausuma pakāpes, guļbūves siena var sēsties, tāpēc nepieciešams stiprināt logus un durvju ailes, krāsnis un kāpnes.

Ja ēka tiek veidota amatnieciski, jārēķinās ar ietilpīgu laika un darba procesu, turklāt šādas mājas sastāda ļoti augstas izmaksas. Jebkuras koka mājas saskaras ar augstu ugunsbīstamības risku, tādēļ tās nepieciešams apstrādāt ar speciāliem līdzekļiem, kas koksni pārvērš grūti uzliesmojošā un nedegošā materiālā. Koka mājās var iemesties sēnītes un dažādi kukaiņi, piemēram, ķirmji, koks var sākt plaisāt un deformēties.

Atšķirībā no guļbūves, koka karkasa ēku var samontēt no gataviem, rūpnieciski ražotiem elementiem (paneļiem) vai arī no sākuma līdz beigām celt to tieši būvlaukumā.

Būvējot māju uz vietas, vispirms no koka brusām izveido nesošo konstrukciju, kuru piepilda ar siltumizolācijas materiālu, pēc tam tai no abām pusēm piestiprina nosedzošo materiālu (celtniecības plātnes, lielākoties OSB). Siltina ne tikai ārsienas, bet arī pārsegumu (vai jumtu, ja ir izbūvēti bēniņi) un iekšējās sienas, tā samazinot siltuma zudumus un skaņas caurlaidību un nodrošinot vēlamo mikroklimatu katrā atsevišķā telpā.

Visbeidzot veic dekoratīvo apdari. Iekšējā apdarē parasti tiek izmantots ģipškartons, kas tiek stiprināts pie OSB virs plēves, kas pasargā no mitruma gan siltumizolācijas materiālu, gan koka konstrukcijas. Tvaikizolācija ir ļoti svarīga, jo galvenais karkasa mājas ilgmūžības noteikums ir koksnes aizsardzība pret mitrumu.

No ārpuses sienas konstrukciju aizsargā ar pretvēja plēvi (membrānu). Fasādes apdare var būt dažāda – nokrāsošana, cementsmilšu flīzes, apmetums, ķieģeļi, saidings, siltumizolācijas paneļi utt.

Gan koka karkasa mājas, gan guļbūves nodrošina dabisku un veselībai nekaitīgu dzīves vidi, tomēr abiem celtņu veidiem ir vairākas atšķirīgas priekšrocības un trūkumi. Koka karkasa mājas sastāda ļoti zemas būvniecības izmaksas, jo var ietaupīt gan uz būvmateriālu, gan darbaspēka rēķina, arī ekspluatācijas izmaksas ir zemas, turklāt šādām mājām nav nepieciešama pastāvīga uzturēšana. Koka karkasa mājām ir raksturīga zema norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēja, kas nozīmē, ka iespējams samazināt apkures izmaksas ziemā un saglabāt vēsumu telpā vasaras laikā, nodrošinot augstu komforta līmeni. Tāpat raksturīga laba skaņas izolācija. Šādas mājas iespējamas uzbūvēt ļoti īsā laikā, turklāt praktiski visos gadalaikos un laikapstākļos.