Vannasistaba, tualete un duša ir svarīgākās mājas telpas, jo tās atvēlētas cilvēka personiskajai higiēnai. Primāri tajās atrodas sanitārais mezgls – vanna vai dušas kabīne, izlietne, reizēm arī klozetpods, bidē un pisuārs. Dažādās ēkās tualete un duša var būt gan atsevišķas telpas, gan arī apvienotas ar vannasistabu. Āra teritorijās tualete tiek izvietota kā atsevišķa ēka. Agrāk standartveida dzīvokļos higiēnas zonai tika iedalīta minimāla kvadratūra (2 - 4m²), paredzot tikai tās pamatfunkciju nodrošināšanu, tomēr šobrīd vannasistaba bieži tiek veidota kā relaksējoša atpūtas zona, atvēlot tai aizvien lielāku platību.

Iekārtojot vannasistabu, nepieciešams izvēlēties vienotas vizuālās koncepcijas apdares materiālus, dizaina formas un iekārtojuma principus. Vannasistabas stilu var pieskaņot pārējās dzīvojamās vides interjeram vai arī apzināti izmantot stilistiski atšķirīgu risinājumu. Pēc apdares materiālu komplektācijas seko santehnikas, mēbeļu un aksesuāru izvēle, ņemot vērā gan plānā paredzētos izmērus un ūdens izvades uzbūvi, gan visu priekšmetu funkcionālo un vizuālo saskaņu.

Lai higiēnas zona būtu praktiska lietošanai, nepieciešams izstrādāt telpas ergonomisko plānu, ko var izdarīt tikai profesionāls arhitekts vai interjera dizainers.

Santehnika – produktu kopums, kas tieši saistīts ar ūdens izmantošanu un veido vannasistabas funkcionālo pamatu - izlietne, klozetpods, bidē, pisuārs, vanna, duša, jaucējkrāns.

Vannasistabas mēbeles – priekšmeti, kas pastarpināti saistīti ar ūdens klātbūtni un šajā telpā veicamām procedūrām – dažādu formu un izmēru skapīši, plaukti, pufi, virsmas un spoguļi.

Aksesuāri – vannas istabas aprīkojuma sastāvdaļas – tualetes papīra, glāžu un dvieļu turētāji, ziepju trauki, dažādi paliktņi un citi priekšmeti, kas vizuāli papildina telpas dizainu, bet funkcionāli palīdz justies ērti un komfortabli.

Tualetēs, kas atrodas ēkās, parasti izvietoti klozetpodi, kuriem paredzēta ūdens noskalošana, tādējādi tās ir slapjās tualetes. Āra teritorijās (parasti atpūtas zonās, lauku mājās u.c.) bieži tiek veidota sausā tualete, kurai ūdens noskalošana nav pieejama vai ir minimāla. Šāda veida tualetei nav nepieciešama centralizēta kanalizācijas sistēma, tādējādi tās izbūve ir ekonomiski izdevīgāka.

Vannasistabas apdares materiāli:

Keramiskās flīzes – visbiežāk lietotais vannasistabas apdares materiāls, jo tas ir viegli kopjams, ūdensizturīgs, iespējamas dažādas dizaina variācijas. Kvalitatīvas flīzes var sastādīt augstas izmaksas, tāpēc tās iespējams izmantot tikai dušas zonā.

Krāsa – vislētākais sienu un griestu apdares materiāls, ko var ērti kombinēt ar flīzēm. Vannasistabās ieteicams lietot mazgājamās pretpelējuma krāsas, kas ir noturīgas pret berzi un mitrumu, kā arī spīdīgas vai pusspīdīgas krāsas, kas atgrūž ūdeni un ir viegli mazgājamas.

Tapetes un vinila sienas segumi – parastās un speciāli vannasistabām izstrādātās tapetes sanitārajos mezglos tiek izmantotas reti, tomēr tās var izmantot gan sienai virs izlietnes, gan arī vannas telpā. Vinila sienas segumi ir līdzīgi tapetēm, tomēr tie ir izturīgāki pret berzi, mehāniskiem bojājumiem un mitrumu.

Koks – dabisks apdares materiāls, kas dizainam piešķir siltumu, tomēr to noteikti nepieciešams pārklāt ar ūdensizturīgu laku.

Stikla bloki – dekoratīvs apdares materiāls, kas ir izturīgs un viegli kopjams, kā arī, ja no tā veidotas starpsienas, netiek samazināts gaismas daudzums.

Ķieģeļi – izturīgi pret mitrumu, temperatūras svārstībām, viegli kopjami. Lai paaugstinātu mitrumizturību, ķieģeļus var pārklāt ar laku vai krāsu.

Spogulis – ideāli piemērots mazām vannasistabām, jo vizuāli paplašina telpu un atrisina liela spoguļa nepieciešamības problēmu. Šis apdares materiāls ir bieži kopjams, jo uz tā var labi pamanīt gan ūdens pilienu nosēdumus, gan arī pirkstu nospiedumus.