abc.lv skaitļos

Lietotāji online0
Aktīvie uzņēmumi25214
Nozares raksti1277
Ekspertu atbildes3041
Būvfizikas eksperts: Latvijā daudzos līdz 2008. gadam būvētos mājokļos energoefektivitāte ir kritiski zema : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Būvfizikas eksperts: Latvijā daudzos līdz 2008. gadam būvētos mājokļos energoefektivitāte ir kritiski zema

Būvfizikas eksperts: Latvijā daudzos līdz 2008. gadam būvētos mājokļos energoefektivitāte ir kritiski zema
Foto: Freepik.com/ freepik

Nav noslēpums, ka dzīvojamais fonds Latvijā ir būtiski novecojis. Kā liecina statistikas dati*, pēdējo 22 gadu laikā Latvijā uzbūvēto mājokļu skaits veido vien 7,6% no kopējā mājokļu skaita. Turklāt jaunu mājokļu būvniecība pārsvarā notiek tikai Rīgā un Pierīgā, būtiski ierobežojot jaunu, energoefektīvu mājokļu pieejamību ārpus Pierīgas robežām. Cik energoefektīva ir vidējā dzīvojamā māja Latvijā un kā izvērtēt mājokļa enerģijas zudumus, stāsta mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” vadošais inženieris Krišs Maļinovskis un uzņēmuma “Būvfizika” eksperts Andris Vulāns.

Vidējā dzīvojamā māja Latvijā – neekonomiska un “dārga”

Uzņēmuma “Būvfizika” vadošais speciālists, būvfiziķis Andris Vulāns norāda, ka, vērtējot vispārējo situāciju mājokļu tirgū, dzīvojamais fonds Latvijā vairumā gadījumu neatbilst mūsdienīgām energoefektivitātes prasībām: “Lai arī vispārējas statistikas Latvijā nav, jo energosertifikācijas process ēkām diemžēl ir ļoti lēns, no pieredzes varu teikt, ka vidējai dzīvojamai mājai Latvijā visdrīzāk ir viszemākā – F – energoefektivitātes klase. Tas nozīmē, ka energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 125 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā un ir nepieciešami būtiski energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi. Ir arī labākas ēkas, bet uz visa valsts dzīvojamā fonda fona tādu ir maz.”

Eksperts norāda, ka šobrīd, būvējot daudzdzīvokļu ēku jaunbūves, ir jāsasniedz gandrīz nulles enerģijas ēku prasības, kad enerģijas patēriņš nepārsniedz 40 kilovatstundas uz kvadrātmetru: “Attiecīgi ir gan mazāks maksājums par siltumenerģiju, gan arī patīkamāks iekštelpu mikroklimats gada aukstākajā sezonā, un apkuri nepieciešams pieslēgt vēlāk nekā zemākas energoefektivitātes klases daudzdzīvokļu mājās.”

Arī jaunbūvju inženieris akcentē – jo augstāka energoefektivitātes klase, jo mazāk resursu ēka patērē: “Vienkārši skaidrojot, klase apzīmē to, cik daudz enerģijas nepieciešams, lai mājokli uzturētu un ekspluatētu. Tas ir ļoti komplekss pasākums. Lai saņemtu būvniecības atļauju, kopš 2021. gada sākuma visām daudzdzīvokļu ēku jaunbūvēm obligāti jāatbilst energoefektivitātes A klasei. Līdz ar to, izvērtējot ēkas energoefektivitāti, ieguvēji būs tie, kuri jau tagad dzīvo vai plāno iegādāties mājokli A klases jaunajā projektā.”

Banner 280x280

Savukārt runājot par iespējamām atšķirībām ēku energoefektivitātē jaunajiem projektiem, kas uzcelti līdz ekonomiskajai krīzei 2008. gadā, un projektiem, kas īstenoti pēdējo gadu laikā, Andris Vulāns norāda, ka pirmskrīzes ēkās par energoefektivitāti var runāt, attiecinot to vien uz retu ēku: “Pirmskrīzes ēkās energoefektivitātes jēdziens kā tāds principā neeksistēja. Jāsaka, ka visas šīs ēkas ir gana problemātiskas un enerģiju patērē tikpat vai pat vairāk nekā padomju laika ēkas. Tas ir saistīts ar to, ka tām vairumā gadījumu ir lielas logu virsmas un logi ir siltumtehniski slikti iebūvēti, kas tādā veidā rada lielus siltuma zudumus un lielu termālo diskomfortu gan ziemā, gan vasarā. Arī ēku hermētiskums šādās ēkas ir ļoti slikts, jo to būvniecības laikā netika veiktas ēku gaisa caurlaidības pārbaudes. Problēmas šāda tipa mājās apstiprina arī lielā iedzīvotāju vēlme gada aukstajā periodā veikt ekspertīzes dzīvokļos, jo daudzi sūdzas, ka ir auksti, liels maksājums par apkuri, uz logiem veidojas kondensāts un pat ledus, uz ārējām virsmām attīstās pelējums u. tml.”

Kopumā, uzskaitot vājās vietas mājokļos, kas būtiski pazemina energoefektivitāti, būvfiziķis atklāj, ka tādu esot patiesi daudz: “Ja runājam kopumā par dzīvojamām ēkām Latvijā, jāsecina, ka daudzās ēkās liela problēma ir jau minētie logi, kas ir siltumtehniski slikti iebūvēti, tādējādi veicinot kondensāta un līdz ar to pelējuma veidošanos. Tāpat daudzām ēkām ir neatbilstoši liela ēkas gaisa caurlaidība, ko sekmējusi būvdarbu zemā kvalitāte. Ja mājai nav ventilācijas, rodas problēmas ar gaisa kvalitāti. Ir arī komforta problēmas, kas saistītas ar nepareizu sildķermeņu izvietojumu.”

Tikko uzbūvēta vai nosiltināta ēka vēl negarantē izcilus energoefektivitātes rādītājus

Pēdējos gados līdz ar energoresursu cenu pieaugumu novērojama arī pieaugoša interese par mājokļu siltināšanu un renovāciju, jo īpaši daudzdzīvokļu ēkās. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem 2023. gadā noslēgusies iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) fondu perioda programma, kurā ar ALTUM atbalstu tika renovētas vairāk nekā 600 daudzdzīvokļu ēkas, kopumā uzlabojot dzīves apstākļus vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju visā Latvijā. 

Ēku renovācija nebūt nav ātrs process, turklāt sabiedrībā joprojām valda maldīgi uzskati, kas var būtiski bremzēt vienas daudzdzīvokļu ēkas iedzīvotāju nonākšanu pie vienota lēmuma. Tomēr, kā norāda būvfizikas inženieris, kvalitatīvi renovējot vecāku namu, iespējams panākt gandrīz tikpat labu energoefektivitāti kā jaunā mājā: “Daudzi joprojām uzskata, ka ēkas energoefektivitātes uzlabojumi nav vajadzīgi, jo tas ir dārgi un nav efektīvi. Nereti tā arī ir, bet tikai tāpēc, ka energoefektivitātes novērtējums bijis nepareizs, arhitekts fokusējies tikai uz siltināšanu, turklāt nepareizajās vietās, būvdarbu kvalitāte bijusi zema u. tml. Vairumam cilvēku ēku energoefektivitāte joprojām asociējas tikai ar siltināšanu, bet tas ir komplekss process ar dažādiem kritērijiem. Ja ēka ir labi siltināta, tas vēl nenozīmē, ka tā ir ļoti energoefektīva. Ir jāizpilda daudz vairāk nosacījumu, lai panāktu ēkas energoefektivitāti. Ja viss ir paveikts pareizi, ēka kļūst daudz komfortablāka un ne tikai samazinās apkures rēķini ziemā, bet arī tiek novērsts mitrums, bezgaiss un to izraisītās problēmas telpās.”

Kā norāda būvfizikas eksperts, sabiedrībai būtu jāapzinās, ka energoefektīvu ēku projektu izstrāde galvenokārt ir saistīta ar ļoti detalizētu projekta dokumentācijas izstrādi un dziļu iespējamo inženiersistēmu risinājumu analīzi, kam būtu jābūt pašsaprotamam procesam, nevis kaut kam ārkārtējam. Ēkā lietojamo materiālu izvēlei un specifikācijai jābūt pārdomātai un pamatotai. Jau projekta stadijā izstrādāto mezglu skaitam jābūt tādā apjomā un detalizācijas pakāpē, lai varētu pietiekami precīzi veikt visus turpmākos siltumtehniskos aprēķinus, inženiersistēmu izvēli un būvdarbus.

Savukārt inženieris uzsver, ka ar mājokļa uzbūvi nekas nebeidzas: “Dzīvoklis ir arī attiecīgi jāekspluatē. Tas attiecas gan uz ventilāciju, gan logiem: dabīgajai ventilācijai jābūt atvērtai un mehāniskajai – ieslēgtai, savukārt logiem ir jāveic regulēšana, jāpārbauda blīvgumiju elastība, jo, kā zināms, logiem ir ļoti liela loma ēkas energoefektivitātē.”

“Blower Door” testi atklāj ēku patieso energoefektivitāti

Lai uzskatāmi parādītu, ko nozīmē energoefektīva ēka, kur pazūd siltums un kur meklējamas defektīvās vietas, eksperti video eksperimentā īstenoja “Blower Door” testu divās daudzdzīvokļu ēkās Rīgā – nesiltinātā padomju laikos būvētā ēkā un “Bonava Latvija” jaunajā projektā, demonstrējot, ka jauns nams ir daudzkārt energoefektīvāks.

Kā stāsta būvfiziķis, “Blower Door” testa metodika balstās uz principu, ka starp ēkas iekštelpu un ārpusi tiek radīta 50 paskālu spiediena atšķirība, kas ir pielīdzināma 9 m/s stipra vēja iedarbībai uz visām ēkas ārējām konstrukcijām, tādējādi nosakot āra gaisa daudzumu, kas ēkās ieplūst caur nepietiekami blīvām vietām konstrukcijās. “Blower Door” iekārta sastāv no kalibrēta ventilatora, ko iemontē dzīvokļa vai privātmājas durvju ailē,  gaisa plūsmas mērījumiem un speciālām mērierīcēm spiediena starpības noteikšanai starp divām mērāmām vidēm.

Ar šo metodi tiek pārbaudīts telpas hermētiskums, ar ierīci durvju ailē apkopojot visas ārgaisa plūsmas telpā un nosakot, cik daudz siltuma un caur kurieni ik dienu pazūd. Tā var noskaidrot ēkas atbilstību būvniecības normatīvu prasībām, nekvalitatīvi izbūvētus mezglus, kā arī novērst turpmākus konstrukciju bojājumus un atrast iespējas, kā samazināt ēkas ekspluatācijas izmaksas, t. i., izmaksas par enerģiju.

Saskaņā ar būvnormatīvu LBN 002-19 ēkas gaisa caurlaidības rādītāju atbilstības novērtējums ir jāveic visām jaunbūvējamām, pārbūvējamām un atjaunojamām ēkām.

“Neblīva ēka nozīmē nekontrolējamu aukstā āra gaisa ieplūdi iekštelpās un siltā gaisa noplūdi caur dažāda veida neblīvumiem konstrukcijās. Līdz ar to pieplūstošā aukstā gaisa uzsildīšanai telpā nepārtraukti ir jāpievada papildu siltums. Caur dažādiem neblīvumiem, piemēram, nekvalitatīvi iebūvētiem vai veciem logiem ieplūstošā gaisa sasildīšana var veidot pat 40% no kopējā siltuma zuduma. Liela nekontrolēta gaisa plūsma rada arī caurvēju, mitruma bojājumus konstrukcijās un telpu pārkaršanu vasarā,” norāda būvfiziķis.

* https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__MA__MAS/MAS070/

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai

Uzņēmumi, saistīti ar raksta tematiku nozarē "Celtniecības un remonta darbi":