Meklē īrnieku Rimšēviča mājai Langstiņos, mēnesī prasot 2200 eiro

Meklē īrnieku Rimšēviča mājai Langstiņos, mēnesī prasot 2200 eiro

Rīga, 13.jūn., LETA. Tiek meklēts īrnieks Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča mājai Garkalnes novada Langstiņos, liecina sludinājums portālā "ss.com".

Sludinājumā teikts, ka tiek izīrēta "lieliska, plaša, gaiša" privātmāja, kas atrodas klusā zaļa zonā, ezera krastā. Māja ir pilnība mēbelēta un labiekārtota ar visu nepieciešamo, norādīts sludinājumā. Tāpat minēts, ka viesistabā ir kamīns, īpašumā ir arī pirts, ir labiekārtota, apzaļumota un nožogota mājas teritorija, garāža divām automašīnām un visas pilsētas komunikācijas - gāzes apkure, spice, vietējā kanalizācija.

Trīsstāvu mājas platība ir 350 kvadrātmetri, bet zemesgabala platība ir 6500 kvadrātmetri. Mājā ir septiņas istabas. Vēlamā mājas īres cena ir 2200 eiro mēnesī.

Rimšēvičs kā iemeslu mājas īrei minējis "personiskus iemeslus", aģentūrai LETA norādīja Latvijas Bankas Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

KNAB Rimšēviču aizturēja 2018.gada februārī.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena 2018.gada vasarā pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās "Trasta komercbankas" akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.

Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

24.maijā prokurore Jirgena pieņēma jaunu lēmumu, kurā grozīja un papildināja apsūdzības Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam, proti, abiem papildus jau esošajām apsūdzībām inkriminēta arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Prokuratūra uzskata, ka abas personas grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja noziedzīgi iegūtu 250 000 eiro legalizēšanu.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram Latvijas Bankas prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku.

Rimšēvičs 7.jūnijā preses konferencē izvairījās komentēt viņam izvirzītās apsūdzības, kā arī norādīja, ka pret viņu vērsta nomelnošanas kampaņa. "Man nav uzrādīti nekādi pierādījumi par kādiem nodarījumiem, arī Eiropas Savienības Tiesā nekādi pierādījumi netika iesniegti. Attiecīgi nav nekādas ēnas pār bankas reputāciju," sacīja Rimšēvičs.

Tāpat Rimšēvičs nekomentēja šā gada maijā prokuratūras viņam izvirzītās papildus apsūdzības. Viņš arī neatbildēja uz jautājumu, cik ilgs laiks viņam būs nepieciešams, lai iepazītos ar šīm apsūdzībām.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Parkets, grīdas dēļi un koksnes vecināšana

Parkets, grīdas dēļi un koksnes vecināšana

"Vidrižu Atvari" kopš 1998. gada ražo kvalitatīvu oša un ozolkoka parketu, kā arī ozola grīdas dēļus. Uzņēmums izmanto tikai Latvijā iegūtus, ekoloģiski tīrus izejmateriālus un tehnoloģiskajā procesā neizmanto ķīmiskus palīgmateriālus.

Aktualitātes

Būvniecības apjomi 3. ceturksnī mēreni auguši

Būvniecības apjomi 3. ceturksnī mēreni auguši

Būvniecības nozare 2019. gadā turpina attīstīties, lai arī lēnākos tempos kā iepriekšējos divus gadus. Šā gada trīs ceturkšņos nozares pieaugums bija 4,5% salīdzinājumā ar pērnā gada trīs ceturkšņiem.

Uzņēmējs runā