Veselībai draudzīga māja: Ko ņemt vērā būvniecībā? (II daļa)
Avots: Žurnāls "Būvinženieris", 2019. gada aprīlis, Nr. 67
www.buvinzenierusavieniba.lv
www.buvinzenieriem.lv
www.facebook.com/BuvinzenierisLBS
Žurnālu "Būvinženieris" var abonēt buvinzenieriem.lv, www.abone.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt iegādāties žurnālu var "Preses serviss" tirdzniecības vietās: www3.presesserviss.lv.
Raksta autors: "Viva Park", Austrijas pētniecības centrs
(Turpinājums rakstam par veselībai nekaitīgas mājas būvniecību)
Zinātnieki izceļ nozīmīgas sakarības, kas nodrošina veselībai draudzīgu būvniecību un ko vērts iegaumēt celtniekiem.
Veselīgs mājīgums
Vīnes Medicīnas universitātes Apkārtējās vides higiēnas un medicīnas nodaļas speciālisti analizēja dažādu būvniecības veidu un būvmateriālu iedarbību uz labsajūtu un mājīgumu. Līdzās smaku un ķīmisko parametru izpētei zinātnieki īpašu uzmanību veltīja temperatūrai un gaisa mitrumam. Vislabāk novērtētas siltinātas ēkas, īpaši mājas no ķieģeļiem un betona, kuru iekštelpās bija izmantots minerālu izcelsmes mitruma caurlaidīgs pārklājums – apmetums un krāsa.
Gaistošie savienojumi
Kaitīgo vielu eksperti no IBO Iekštelpu analīzes sabiedrības laboratorijas pētniecības centrā VIVA vairakkārt mērīja gaistošo organisko savienojumu, formaldehīdu un smaku klātbūtni. Rezultāts: pēc diviem gadiem gaistošo organisko savienojumu koncentrācija gandrīz visās mājās atbilda normai.
Koka bloku mājā bija augsta terpēnu jeb ogļūdeņražu koncentrācija – tā ir koka ēku specifika. Šīs ēkas izgatavotas no pieckāršām līmētām egles un priedes plāksnēm. Sveķiem bagātie kokmateriāli izdala daudz terpēnu, mājas būvniecībai labāk izvēlēties kokus ar mazāku sveķu koncentrāciju.
Formaldehīdu koncentrācija visās mājās, izņemot koka blokmājas, bija minimāla. Koka blokmājās neparasti augstu formaldehīdu daudzumu rada līme, kas nesatur kaitīgas vielas. Pat ikdienā vēdinot, koka ēkās ar ģipškartona plāksnēm smaka pēc diviem gadiem joprojām ir jūtama.
Troksnis paliek ārā
Betona ēkās trokšņi no ārpuses ir par pusi mazāk dzirdami nekā koka ēkās ar ģipškartona plāksnēm. Siltumizolācijas sistēma rada papildu aizsardzību pret trokšņiem.
Siltinot ēku no ārpuses un uzklājot atbilstīgu iekštelpu apmetumu vai krāsu, var optimāli izmantot siltuma uzkrāšanai nepieciešamo masu.
Pret augstas frekvences elektromagnētisko lauku iedarbību no ārpuses vislabāk aizsargā betona vai masīvkoka sienas. Tomēr, ja bieži lieto tālruni, iekštelpās pieaug starojums, jo mobilie telefoni darbojas ar lielāku jaudu.
Uzmanīgi jāizvēlas celtniecības palīgmateriāli. Izolācija telpās var veidot kaitīgus organiskos savienojumus. Pētījuma gaitā atsevišķās mājās konstatēta nepamatoti augsta kaitīgo organisko savienojumu koncentrācija. Pētnieki atklāja, ka kaitīgo organisko savienojumu avots ir izolācijas piestiprināšanai izmantotā līme. Iegādājoties celtniecības palīgmateriālus, jāpievērš uzmanība, vai tie nesatur un neizdala kaitīgas vielas.
Jaunbūves un atjaunošana
Pētniecības centra VIVA ekspertu galvenais secinājums – neviena māja nav slikta, jo visas ēkas, izņemot pavisam vecās, kurām nav siltināšanas un atjaunotas apdares, atbilst mūsdienu būvniecības priekšrakstiem, kvalitātes normatīviem un standartiem, tomēr katrai ir savas priekšrocības un trūkumi.
Svarīgi noskaidrot katra būvniecības veida priekšrocības un trūkumus, lai apzināti izvēlētos māju, kas atbilst katra indivīda dzīves situācijai. Gandrīz visus trūkumus var novērst, izvēloties pareizus celtniecības materiālus.
Tā kā 90% laika mēs pavadām iekštelpās, liela nozīme ir viendabīgam klimatam, kas ietekmē veselību un labsajūtu. Jaunbūvē svarīgāks nosacījums – lai ārsienu virsmas iekšējās temperatūras svārstības būtu minimālas. To nodrošina laba siltumizolācija. Parasti jaunbūvēs siltumvadītspējas koeficients ir 0,15 W/m2K – tas ir minimāls enerģijas standarts ēkām. Jaunbūvēs siltumizolācija ir neaizstājama.
Atjaunojot nesiltinātu betona, ķieģeļu, koka vai koka spraišļu ēku, siltumizolācija uzlabo klimatu telpā un ievērojami samazina apkures izmaksas.
Viendabīgs klimats
Lai veidotu veselīgu un viendabīgu klimatu, sienām nepieciešams funkcionāls iekštelpu pārklājums vai vairāku pārklājumu kombinācija. Dažus centimetrus biezs, pareizi izvēlēts iekštelpu pārklājums var radīt labu tvaika caurlaidību, kas regulē klimatu.
Ķieģeļu sienām vislabākais ir minerālu izcelsmes iekštelpu apmetums kopā ar tvaiku caurlaidīgu minerālu izcelsmes iekštelpu krāsu. Ļoti labs ir kaļķa un kaļķa cementa iekštelpu apmetums ar augstu atvērto porainību, ko kombinē ar atbilstīgām tvaika caurlaidīgām sienu krāsām, piemēram, minerālu vai dispersijas silikāta krāsu.
Tomēr betona sienas nereti tikai nošpaktelē un nokrāso. Šāda apstrāde nodrošina gludu virsmu, taču tikai minimāli regulē mitrumu telpā. Krietni labāki rezultāti būtu, ja izmantotu iekštelpu apmetumu.
Koka spraišļu būvniecībā ar ģipškartona plākšņu pārklājumu situācija ir līdzīga, to ievērojami uzlabotu minerālu špakteļmasa vairāku milimetru biezumā. Masīvu koka ēku būvniecībā kokmateriāli pilda mitruma uzkrāšanas un regulēšanas funkciju.
Īstā māja
Pilnībā atjaunojot ēku, tai ierīko siltumizolāciju un maina vecos logus. Pēc tam mitrums, kas rodas, gatavojot ēst, mazgājot traukus vai izmantojot dušu, tiek mazāk izvēdināts. Tas rada krasas gaisa mitruma svārstības un pasliktina klimatu, kā arī ziemā veicina labvēlīgus apstākļus pelējumam. Situāciju var uzlabot ar īslaicīgu caurvēju, gaisa mitruma regulētāju vai izbūvētu ventilācijas sistēmu. Taču, ja klimata maiņai izmanto ilgtspējīgu pārklājumu ar plānkārtas minerālu špakteļmasu un iekštelpu apmetumu, uzlabojumi telpās ir ilglaicīgi.
Plānojot ēku, izmanto standarta būvmateriālus un nereti izvēlas ātrus risinājumus ar zemākām izmaksām, Kad māja gatava, jau pēc neilga laika ir skaidrs, vai izvēlētais būvniecības veids rada veselībai draudzīgus dzīves apstākļus. Ja tā tomēr nav un lietotājs nav apmierināts ar klimatu telpās, situācijas uzlabošana ir ļoti dārga. Vajag daudz laika, vairāk materiālu, ir lielākas izmaksas nekā tad, ja veselības labā līdzekļus investē jau ēkas plānošanas gaitā.
Savas mājas būvniecība daudziem cilvēkiem ir viens no galvenajiem dzīves mērķiem. Kā lai izvēlas pareizo māju? Par ko jādomā īpaši, un kur var būt kompromisi? Cik liels ir budžets? Kur atrodas gruntsgabals? Cik svarīgs ir klimats telpās? Kam pievērst uzmanību, lai būvniecība un dzīvošana būtu veselīga? Vai man ir svarīga aizsardzība pret trokšņiem un elektromagnētisko lauku? Lai atrastu piemērotāko variantu, visi apstākļi un iespējas jāsalīdzina un jānovērtē.
Kura labākā?
Betons + siltumizolācija
Plusi: Masīva būvniecība – ļoti laba siltuma uzkrāšana un atvēsināšanas efekts, laba trokšņu aizsardzība un norobežojoša siena pret augstas frekvences laukiem, neizdala gaistošus organiskos savienojumus un formaldehīdus, patīkama smarža, augsta ieguldījuma vērtība.
Mīnusi: Lielākas celtniecības izmaksas, vidēja akustika, minimāla mitruma uzsūktspēja, taču to var ievērojami uzlabot, ja iekštelpās izmanto tvaiku caurlaidīgus minerālos apmetumus.
Piemērota: Cilvēkiem, kuriem svarīga veselīga, masīva būvniecība un ieguldījumu stabilitāte, patīk plaša radoša brīvība.
Standarta izmēra apdares ķieģeļi + siltumizolācija
Plusi: Austrijā ierasta būvniecība – laba siltuma uzkrāšana un atvēsināšana, kombinācijā ar minerālu izcelsmes tvaiku caurlaidīgu iekštelpu apmetumu labākā klimata regulācija telpās, neizdala gaistošus organiskos savienojumus un formaldehīdus, patīkama smarža, ļoti izdevīga cena, augsta ieguldījumu vērtība.
Mīnusi: Vidēja trokšņu aizsardzība un vidēja akustika.
Piemērota: Cilvēkiem, kuri vēlas masīvu un veselīgu māju par ļoti izdevīgu cenu.
Keramikas bloki, pildīti ar minerālvati
Plusi: Vienkārša, masīva būvniecība – nav vajadzīga papildu siltumizolācija, laba siltuma uzkrāšanas spēja, kombinācijā ar iekštelpu apmetumu labākā klimata regulācija telpās, neizdala gaistošus organiskos savienojumus un formaldehīdus, patīkama smarža, ļoti izdevīga cena, augsta ieguldījumu vērtība.
Mīnusi: Dārgāki ķieģeļi nekā tradicionālie, sliktāka temperatūras regulācija nekā apdares ķieģeļiem, vajadzīga ārsienu siltumizolācija.
Piemērota: Cilvēkiem, kam patīk tradicionālā un inovatīvā kombinācija un kuri ir gatavi par to papildus maksāt.
Koka spraišļu ēkas ar ģipškartona plākšņu pārklājumu
Plusi: Ātra būvniecība par izdevīgu cenu, laba akustika, vidēja aizsardzība pret augstas frekvences laukiem.
Mīnusi: Minimāla mitruma uzkrāšana, minimāla siltuma saglabāšanas un atvēsināšanas spēja. Pirmajos mēnešos pēc nodošanas ekspluatācijā izdala gaistošus organiskos savienojumu, iespējama smaka.
Piemērota: Cilvēkiem, kuri vēlas būvēt ātri un lēti un kuriem nav svarīgs klimats telpās.
Koka blokmāja
Plusi: Laba klimata regulācija telpās, lieliska akustika, ļoti laba aizsardzība pret augstas frekvences laukiem.
Mīnusi: Lielas celtniecības izmaksas, izteikta koka smarža, kokam raksturīgi specifiski terpēni – nav piemērota jutīgiem cilvēkiem, augsta formaldehīdu vērtība. Izvēloties līmi, jāpievērš uzmanība formaldehīdu daudzumam tās sastāvā.
Piemērota: Cilvēkiem, kuri vēlas būvēt pēc iespējas dabiskāk, kuriem patīk un kuri panes koka smaržu un ir gatavi par to maksāt.
