Deputāti atbalsta priekšlikumu būvniecībā ieviest elektronisko darba laika uzskaites sistēmu
Rīga, 20.jūn., LETA. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien atbalstīja virzīšanai izskatīšanā Saeimā steidzamības kārtībā grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz no šā gada 1.oktobra būvniecībā ieviest elektronisko darba laika uzskaites sistēmu, aģentūra LETA uzzināja Saeimas komisijas sēdē.
Tāpat komisija nolēma, ja Saeimas plenārsēdē grozījumi likumā pirmajā lasījumā ceturtdien, 22.jūnijā gūs vismaz divas trešdaļas deputātu atbalstu, tad komisija jau tajā pašā dienā rosinās likumprojektu atbalstīt arī otrajā lasījumā. Tādejādi grozījumi stāsies spēkā 1.jūlijā, termiņā, kāds bija paredzēts sākumā.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola komisijas sēdē norādīja, ka būvniecības nozarē ēnu ekonomikas mazināšanas progress līdz šim ir bijis lēns, tādēļ Finanšu ministrija uzņēmās atbildību, rosinot grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām". Grozījumi nozarei palīdzēs sakārtoties.
Pēc viņas teiktā, arī būvniecības nozares uzņēmēji saprot, ka grozījumi likumā ir nepieciešami, jo godīgi strādājošie uzņēmēji nespēj konkurēt ar tiem, kas strādā negodīgi. Grozījumi likumā paredz darba laika uzskaiti visos gadījumos, kad noslēgts būvniecības līgums.
Reizniece-Ozola teica, ka elektroniskā darba uzskaites sistēma nākotnē varētu tikt ieviesta arī taksometru un viesnīcu nozarēs, ar kurām vēl ir jādiskutē par šādu regulējumu.
Latvijas Būvniecības padomē norādīja, ka nozares uzņēmēji iestājas par e-būvniecības attīstību, un šis regulējums ir viena no iespējām, kā to paveikt. Sistēmas ieviešana prasīs papildu izmaksas, bet tā ir iespējama.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane noradīja, ka kopumā nozare ir gatava piemēroties elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanai. Daļa nozares jau strādā pie šādas sistēmu ieviešanas, to testējot.
Viņa atzina, ka lielajos būvobjektos elektroniskā uzskaite notiek jau patlaban, jo būvuzņēmējs ir atbildīgs, lai būvlaukumā neatrodas nepiederošas personas. Lielākā daļa nozares ir gatava piemēroties jaunajām prasībām un arī 2019.gada 1.oktobris, kad tiks sākta Elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā reģistrēto datu izmantošana nodokļu administrēšanā, ir pietiekami ilgs laiks, lai izmaiņām paspētu sagatavoties.
Fromane arī sacīja, ka elektroniskā darba laika uzskaite būtu efektīvs risinājums, kas mazinātu iespējas uzņēmumiem krāpties ar darba laika uzskaiti un mazināt darba samaksu aplokšņu algās. Vienlaikus viņa atzina, ka likumprojektā vēl ir dažas diskutablas sadaļas, kas vēl jāizrunā, taču to var pagūt.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane norādīja, ka būvniecības nozare vienmēr ir bijusi VID dienaskārtībā, jo tajā ir augsts ēnu ekonomikas īpatsvars. Kopumā VID atbalsta jaunās sistēmas ieviešanu, jo darba laika uzskaites sistēmas dati tiks nodoti vienotajam reģistra uzturētājam un tālāk VID būs iespēja datus izmantot nodokļu aprēķināšanā.
Arī Ekonomikas ministrijā (EM) norādīja, ka EM atbalsta šāda regulējuma ieviešanu, jo tas ir viens no būtiskākajiem posmiem ēnu ekonomikas apkarošanā būvniecībā. EM pārstāvji arī atzinīgi izteicās par to, ka izstrādātais regulējums ir balstīts uz pieredzes apmaiņu ar Zviedriju un Somiju, kur šāds regulējums jau labi strādā. Ieviešot elektronisko darba laika uzskaites sistēmu, var sasniegt pietiekami labus rezultātus attiecībā uz ēnu ekonomikas mazināšanu būvniecības nozarē.
Valsts darba inspekcijas (VDI) darba tiesību nodaļas vadītāja Mārīte Noriņa norādīja, ka regulējuma ieviešana atvieglos VDI veikt pārbaudes. Pēc viņas teiktā, liela problēma ir personu identificēšana būvobjektos. Nereti būvspeciālisti būvobjektos nepavada to laiku, ko norāda būvuzņēmēji, un VDI ir gandrīz neiespējami pierādīt faktisko darba laiku. Elektroniskā uzskaite problēmu varētu risināt.
Jau ziņots, ka grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredz no šā gada 1.oktobra būvniecībā ieviest elektronisko darba laika uzskaites sistēmu būvlaukumos, kuros tiek veikta jaunas trešās grupas būves būvniecība, vai kuros tiek veikti būvdarbi, ja būvdarbu izmaksas veido vienu miljonu eiro vai vairāk. Par uzskaites sistēmas izveidi un uzturēšanu būs atbildīgs galvenais būvdarbu veicējs, savukārt apakšuzņēmējiem būs pienākums kontrolēt, lai tā darba ņēmēji vai piesaistītās personas reģistrētu darba laiku sistēmā.
Elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešana tiek paredzēta posmos: pirmajā posmā - sistēmas ieviešana būvlaukumos, bet otrajā posmā - uzskaites sistēmas uzkrāto datu nodošana glabāšanai centralizēti vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzē.
Attiecībā uz otro posmu un vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzes ieviešanu grozījumi paredz, ka Ministru kabinets līdz 2017.gada 1.decembrim nosaka vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzes turētāju, tā pienākumus un tiesības, vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzes tehniskās prasības, kā arī elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas datu sniegšanas kārtību un apjomu vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzes turētājam.
Vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzi plānots ieviest no 2019.gada 1.janvāra.
