11. jūlija negaiss no apdrošinātāja skatpunkta: 40 pieteikumu par 90 000 eiro zaudējumiem

11. jūlija negaiss no apdrošinātāja skatpunkta: 40 pieteikumu par 90 000 eiro zaudējumiem

11. jūlija pēcpusdienā tika izsludināts sarkanais brīdinājums par Latvijas rietumu daļā gaidāmām ekstremāli stiprām lietusgāzēm. Šodien, vērtējot negaisa un vētras radītās sekas, redzams, ka epicentrs bijis Bauskas novadā – no 40 apdrošināšanas sabiedrībā BALTA (PZU grupa) saņemtajiem pieteikumiem vairāk nekā 90% bijuši tieši no Bauskas novada.

Pieteikumi ar vislielāko finansiālo zaudējumu ir par norautiem jumtiem un dažādiem jumtu bojājumiem, kas radušies brāzmās, bet līdz ar tiem ir arī vairāki pieteikumi par applūdinātām telpām, un šajos gadījumos radīto zaudējumu apmērs varētu būt mērāms pāris desmitos tūkstošu eiro. Tāpat lieli zaudējumi radušies tiem, kuriem dārzos Bauskas novadā bijušas siltumnīcas vai citas saliekamas būves, kuras vētrā ir pilnībā iznīcinātas. Apdrošināšanas kompānijā saņemti vairāki KASKO pieteikumi, kuros automašīnas sabojājuši vētrā krītoši zari, savukārt ziņu par krusas postījumiem pagaidām nav.

Banner 280x280

“Jau tagad redzam, ka vētras radītie zaudējumi ir pamatīgi, taču kopš vētras ir pagājusi vien diennakts, tādēļ gaidāms, ka tuvākajās dienās pieteikumu skaits pieaugs, jo ne visi uz karstām pēdām steidz sazināties ar apdrošinātāju. Turklāt jāņem vērā, ka neesam vēl saņēmuši ziņas no zemniekiem par sējumu bojājumiem, kur zaudējumi arī var būt mērāmi tūkstošos, tādēļ sagaidām, ka kopējie negaisa radītie zaudējumi pārsniegs 100 000 eiro. Pašlaik no pieteikumiem redzam, ka bojājumiem ir lokāls raksturs – gandrīz visi pieteikumi ir tieši Bauskas novadā, proti, pieteikumus esam saņēmuši gan no Bauskas pilsētas, gan no Rundāles un Ceraukstes pagastiem, kas atrodas turpat pie Bauskas,” notikušo komentē BALTA Privātā īpašuma apdrošināšanas eksperts Arnolds Linītis.

Lai pasargātu īpašumu no vētras postījumiem, apdrošinātājs iesaka:

  • sekot līdzi meteorologu brīdinājumiem un ieklausīties tajos;
  • laikus novietot drošā vietā āra mēbeles un citus priekšmetus no pagalma vai balkona;
  • cieši aizvērt logus un durvis;
  • savlaicīgi uzlādēt visas nepieciešamas elektroierīces;
  • novietot auto aizvēja pusē, bet vislabāk zem nojumēm, garāžās un citās vietās ar jumtu;
  • apdrošināt īpašumu un auto;
  • pats svarīgākais – rūpēties par savu drošību dabas stihiju laikā, tāpēc vētras laikā ieteicams palikt telpās un raudzīties, lai arī tuvinieki būtu drošībā.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni? 

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

CSP: 2023. gadā saules un vēja elektrostacijās saražots par 92 % vairāk elektroenerģijas nekā 2022. gadā

CSP: 2023. gadā saules un vēja elektrostacijās saražots par 92 % vairāk elektroenerģijas nekā 2022. gadā

2023. gadā Latvijā saražoja 6 388 GWh elektroenerģijas (par 27,0 % vairāk nekā 2022. gadā), no tā 4 963 GWh no atjaunīgajiem energoresursiem (AER), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinājumā ar 2022. gadu saražotais apjoms no AER palielinājās par 30,0 % (par 1146 GWh). VES (vēja elektrostacijās) un SES (saules elektrostacijās) 2023. gadā saražots par 92,5 % vairāk elektroenerģijas nekā 2022. gadā.

Izstāsti Latvijai