Iestājoties pret "Depo" būvniecību Lielupes krastā, jelgavnieki dibinājuši biedrību un apstrīdējuši būvatļauju
Jelgava, 21.marts, LETA. Vairāku jelgavnieku dibinātā biedrība "Jelgavas attīstībai" domē apstrīdējusi SIA "Auras centrs" izdoto būvatļauju tirdzniecības centra "Depo" būvniecībai Lielupes krastā Jelgavā, noskaidroja aģentūra LETA.
Biedrību šomēnes dibinājušas personas, kuras ilglaicīgi un konsekventi ir iebildušas pret tirdzniecības centra būvniecību Lielupes krastā, kas, viņuprāt, būtiski kaitēs pilsētas ainavai un pilsētas tēlam. "Firmas.lv" informācija liecina, ka biedrību ir dibinājuši Jānis Āboliņš, Ilona Drīliņa, Ilmārs Drīliņš, Vents Grietēns un Gaitis Grūtups.
"Jelgavas attīstībai" biedri uzskata, ka būvatļauja ir pretrunā ar sabiedrības tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, jo "Depo" iecerēts blakus Lielupes promenādei un netālu no Jelgavas pils. Viņuprāt, būvatļauja paredz masīvu, ainavai un vides kontekstam neraksturīgu apbūvi, kas iznīcinās Jelgavas pils iztveres zonā esošo ainavu, tādējādi pasliktinot arhitektūras pieminekļa un tā apkārtnē esošās vides stāvokli.
Savā iesniegumā domei biedrība atsaucas uz Satversmes 115.pantu, kas paredz, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Viņuprāt, izsniedzot būvatļauju "Depo" būvniecības iecerei, pantā garantētās tiesības tiek nesamērīgi pārkāptas.
"Jelgavas attīstībai" iesniegumā, kas nosūtīts Jelgavas domes deputātiem, norāda arī, ka būvatļauja neatbilst lokālplānojumam un citiem normatīvajiem aktiem. Sūdzības iesniedzēji skaidro, ka būvei jābūt reprezentablai, būvapjomam jābūt veidotam ar dažādu stāvu augstumu, ēkai jārespektē apkārtējās vides un pilsētbūvniecības struktūras īpatnības. Biedrība norāda arī, ka SIA "Auras centrs", iesniedzot būvniecības ieceri, balstās uz nederīgu inženiertopogrāfisko plānu, kas ir novecojis, tāpat nav skaidra arī satiksmes organizācijas shēma un plānotie pārbūves darbi tuvējās ielās.
Biedrība satraukta arī par citu normatīvo aktu pārkāpumiem, gatavojot projektu un izsniedzot būvatļauju.
"Depo" pretinieki norāda arī, ka domei nav tiesisku šķēršļu atcelt būvatļauju, lai arī iepriekš pašvaldības pārstāvji pauduši, ka pašvaldībai nav tiesību noraidīt būvniecības ieceri, jo citādi domei un deputātiem nāksies atlīdzināt attīstītājam nodarītos zaudējumus. Biedrība uzskata, ka ar šādiem izteikumiem pašvaldība maldina sabiedrību.
Biedrība prasa domei atcelt būvvaldei lēmumu par būvniecības ieceres akceptēšanu un būvatļaujas izsniegšanu, kā arī lūdz iespēju izteikties domes sēdē, kurā varētu lemt par būvatļaujas anulēšanu.
Grūtups aģentūru LETA informēja, ka šodien būvatļauju apstrīdēt gatavojas arī Cukura ielas rajona māju iedzīvotāji.
Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā būvatļauju par prettiesisku lūgusi atzīt arī biedrība "Direct Impact", savukārt šodien, uzskatot, ka pret Jelgavā plānoto "Depo" veikalu tiek vērsta kampaņa Igaunijas investīciju fonda "EfTEN Capital" vadība vērsās Drošības policijā ar iesniegumu pārbaudīt Viktora Guščina un viņa saņemtā finansējuma izlietojumu, kā arī iespējamo saistību un intereses ar ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestiem, vēršoties pret uzņēmumu.
Tāpat vēstīts, ka Igaunijas fondam "EfTEN Capital" Jelgavā iepazīstinot ar ieceri Lielupes krastā būvēt lielveikalu "Depo", plaša viedokļu apmaiņa izvērtās par to, cik reprezentatīva būs jaunā būve.
Vairāki jelgavnieki iebilda, ka iecerētais objekts neizskatītos reprezentatīvi, lai arī teritorijas lokālplānojumā noteikts, ka apbūvei teritorijā pie Lielupes jābūt augstvērtīgai un reprezentatīvai. Piemēram, Jānis Āboliņš, pārstāvot iniciatīvas grupu, kas nav mierā ar veikala būvniecību, pauda, ka "reprezentatīvs" nozīmē "pārstāvniecisks", un jautāja, ko īsti pārstāves tipveida ēka pie upes.
