Plūdos cietušās pašvaldības cer, ka valdība palīdzēs ne tikai lauksaimniekiem
Valmiera, 29.aug., LETA. Plūdos cietušās pašvaldības ir apmierinātas ar valdības atsaucību seku novēršanā, taču tiek izteikta cerība, ka ārkārtas situācija neattieksies tikai uz lauksaimniecības nozari.
Kopumā aģentūras LETA aptaujātie pašvaldību vadītāji atzinīgi vērtē vakardienas tikšanos ar ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK).
Līvanu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods (ZZS) pauda cerību, ka tiks meklēti veidi, kā palīdzēt arī citiem cietušajiem, ne tikai lauksaimniekiem.
Līdzīgi izteicās arī Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis (ZZS), kurš gan nepiedalījās vakardienas sanāksmē. Dukulis bija apmierināts, ka plānots izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecības nozarē, jo zemnieku zaudējumi Alūksnes novadā varētu pārsniegt 7 miljonus eiro, tomēr norādīja, ka būtu jāparedz arī kādi veidi, kā valstij palīdzēt citiem cietušajiem, jo, piemēram, pašvaldībai veikt darbus privātmājās neesot pareizi.
Tas, ka ārkārtas stāvoklis varētu tikt izsludināts lauksaimniecības nozarē, netraucētu novērst plūdu sekas Ciblas novadā, apliecināja Juris Dombrovskis (ZZS). Pašvaldības zaudējumi līdz šim esot sasnieguši aptuveni 20 000 eiro, tādēļ tai nenāksies rīkot lielus, laikietilpīgus iepirkumus, kas kavētu plūdu seku novēršanu. Tāpat Gerhards pašvaldību vadītājiem ir solījis, ka valsts pašvaldībām palīdzēs tikt galā ar plūdu radīto postu un tiks sniegta finansiālā palīdzība.
Gandarījumu par pārrunāto ar abiem ministriem pauda arī Baltinavas novada domes priekšsēdētaja Sarmīte Tabore (Mēs-Baltinavai). Pašvaldības vadītāja apliecināja, ka jau pašlaik pašvaldība un zemnieki sastrādājas plūdu seku novēršanā.
Pašvaldību vadītāji un ministri arī esot apsprieduši nepieciešamību pārskatīt likuma pantus, kas reglamentē ārkārtas situāciju izsludināšanu, lai būtu iespējams rīkoties pēc iespējas ātrāk.
Pašreizējā kārtība neļauj krīzes situācijās ātri reaģēt, teica Ciblas novada domes priekšsēdētājs Dombrovskis. Āfrikas cūku mēra krīze ir vēl viens piemērs, kādēļ nepieciešams kaut ko mainīt. Līdzīgu viedokli pauda arī Līvanu domes vadītājs Vaivods, norādot, ka plūdi tomēr arī ir drošības jautājums.
Jau vēstīts, ka Kučinskis šodien aicinās valdību izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā plūdu skartajās teritorijās Latgales reģionā un Alūksnes novadā.
Tāpat, ņemot vērā Ministru prezidenta, zemkopības ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra sniegto informāciju, kā arī pašvaldību vēstulēs norādīto, nolemts prasīt atzīt, ka daļā Latgales teritorijas plūdu dēļ ir izveidojusies krīzes situācija, kas prasa tūlītēju rīcību.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Satiksmes ministrijai un Zemkopības ministrijai premjers uzdos sniegt nepieciešamo atbalstu pašvaldībām un Ministru kabinetam ziņot par situācijas tālāku attīstību.
Kučinskis sarunās ar Latvijas Komercbanku asociāciju guvis apliecinājumu, ka plūdu skarto reģionu lauksaimnieki tiek aicināti individuāli vērsties savās sadarbības bankās, lai kopīgi meklētu risinājumus, pārrunātu potenciālās izmaiņas veicamo saistību izpildē un iespējamo cita veida atbalstu no banku puses.
Kā ziņots, 24.augusta vakarā Latgalē beidzās lietavas, kuru nokrišņu daudzums pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem Rēzeknes novērojumu stacijā 32 stundās sasniedza 159 milimetrus jeb 229% no augusta normas. Tāpat tiek minēts, ka daudzviet Latvijas austrumu pierobežā kopējais nokrišņu daudzums ir bijis vēl lielāks.
Rezultātā ir cietuši vairāki reģionam nozīmīgi ceļi, kā arī dzīvojamās mājas un lauksaimniecības sējumi.
