Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu varētu mainīt, to sākot ar Pierīgas zonu
Rīga, 31.okt., LETA. Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu varētu mainīt, to sākot ar Pierīgas zonu, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzina Satiksmes ministrijas (SM) un AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pārstāvji.
LDz viceprezidents Aivars Strakšas sēdē uzsvēra, ka Latvija dzelzceļa jomā aktīvi konkurē ar Lietuvu un elektrifikācija ir instruments cīņā par Baltkrievijas un Ķīnas kravām no abu valstu kopprojekta "Lielais akmens". Tam vēl nav izvēlēta atbalsta osta, un par šo lomu konkurē Rīga un Klaipēda. Lietuvas puse jau nolēmusi elektrificēt savu dzelzceļu līdz robežai ar Baltkrieviju.
Vienlaikus Strakšas atzina - saņemtais atzinums no Eiropas statistikas biroja "Eurostat" nozīmē, ka projektam nepieciešamajai LDz pamatkapitāla palielināšanai par 120 miljoniem eiro būtu ietekme uz valsts budžetu. Pats uzņēmums projekta pirmā posma realizācijai bija paredzējis piesaistīt kredītlīdzekļus 52 miljonu eiro apmērā, taču finansiālā situācija neatļauj piesaistīt atlikušos 120 miljonus eiro.
Valdība bija atbalstījusi dzelzceļa tīkla elektrifikāciju Rīgas virzienā no Rēzeknes un Daugavpils caur Krustpili, taču ar nosacījumu, ja tam nebūs ietekmes uz valsts budžetu, tāpēc patlaban gan SM, gan LDz gatavo ziņojumu Ministru kabinetam par projekta tālāko realizāciju un alternatīvām finansēšanas iespējām.
Pēc SM un LDz pārstāvju paustā, valdībai plānots piedāvāt projektu realizēt ar ietekmi uz budžetu, nepieciešamo pamatkapitāla palielināšanu nodrošinot vēlākos gados - no 2021. līdz 2023.gadam, iespējams arī samazinot nepieciešamo investīciju kompānijas pamatkapitālā līdz 90 miljoniem eiro.
Tāpat viens no risinājumiem varētu būt pagaidām atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas no Latgales Rīgas virzienā, tā vietā projektu sākot ar pašreizējo elektrificēto posmu Pierīgā rekonstrukciju. Attiecīgā zona primāri vērsta uz pasažieru, nevis kravu pārvadājumiem. Iespējams, šādā scenārijā līdzekļu varētu pietikt arī elektrifikācijai līdz Krustpilij, taču šādas izmaiņas projektā būtu jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.
LDz viceprezidents Strakšas uzsvēra, ka patlaban ir svarīgi nenoņemt elektrifikāciju no dienaskārtības, ņemot vērā, ka tas būtu slikts signāls starptautiskajam tirgum, kurā lielie spēlētāji jau ir paziņojuši, ka vides apsvērumu dēļ plāno sadarboties tikai ar šādiem koridoriem.
Finanšu ministrijas pārstāve Diāna Rancāne uzsvēra, ka elektrifikācijai atvēlēti 347 miljoni eiro, kas jāizmanto līdz 2023.gada beigām. Lai projektu paspētu realizēt vēlākais šā gada beigās jābūt skaidrībai par tā tālāko īstenošanu.
SM un LDz apņēmušies ziņojumu valdībai par elektrifikācijas tālāko realizāciju sagatavot līdz 10.novembrim.
Kā ziņots, LDz 28.aprīlī Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā iesniedza Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta pirmā posma īstenošanas pieteikumu.
Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija kā nozīmīgs transporta nozares attīstības projekts ir iekļauta Nacionālajā attīstības plānā 2014. līdz 2020.gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēs šim pašam periodam. Tās pirmajā posmā paredzēts elektrificēt dzelzceļa tīklu no Daugavpils un Rēzeknes iecirkņiem Rīgas virzienā, veicot elektrifikāciju ar 25 kilovoltu (kV) maiņstrāvas tehnoloģiju, tajā skaitā rekonstruējot esošo elektrificēto dzelzceļa tīklu un aizstājot 3,3 kV sistēmu ar 25 kV sistēmu.
Projekta pirmais posms tiks īstenots specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" ietvaros. Pieejamais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apmērs ir gandrīz 347 miljoni eiro, bet kopējās Rīgas virziena elektrifikācijas izmaksas ir 519 miljoni eiro.
