Pirmā stāva grīdu siltināšana
Viens no efektīvākajiem risinājumiem paredz arī hidroizolācijas ierīkošanu, jo bieži vien tieši pārmērīgs mitrums pagrabos vai arī no grunts sagādā papildus problēmas. Izvēloties siltumizolācijas materiālu, uzmanība jāpievērš siltumpretestībai, slodzes izturībai, noturībai pret deformācijām, mitrumizturībai, blīvumam, elastīgumam, skaņas izolācijas spējai, ugunsdrošībai, gaisa apmaiņai, ekoloğiskumam. Svarīgs faktors, izvēloties siltumizolāciju, ir izmaksas. Tās veido izolācijas materiāla un palīgmateriālu cena, siltumizolācijas uzstādīšanas izmaksas, kas katram materiālu veidam var būt nedaudz atšķirīgas. Lielāko izmaksu daļu veido izolācijas materiāla cena. Kā siltumizolējošus materiālus lielākoties izmanto putupolistirolu un akmens vai minerālvati. Pēc savām īpašībām tie praktiski ir līdzvērtīgi. Uzmanību vajadzētu pievērst dažādu putupolistirolu slodzes nestspējai – šie produkti ir ar dažādām markām un to īpašības atšķiras. Ar vati šādu problēmu nebūs. Putupolistirols nav elastīgs materiāls un atsevišķos gadījumos var nepiegulēt virsmai tik cieši un blīvi, kā vajadzētu. Tāpēc jāpievērš uzmanība arī šuvēm – arī te vatei ir nelielas priekšrocības, jo tā ir saspiežama un to ir vieglāk salikt kopā. Darba gaitā jāievēro vairāki noteikumi. Siltumizolācijas plātnes jāliek cieši cita pie citas, lai nebūtu spraugu. Pa izolācijas kārtu nav ieteicams staigāt, jo pretējā gadījumā materiāls var zaudēt savas īpašības. Siltumizolācijas ierīkošana ir atkarīga no grīdas konstrukcijas un tās atrašanās vietas: vai tās ir pagraba grīdas, pirmā stāva grīdas virs pagraba pārseguma; uz gulšņiem vai uz grunts balstītas grīdas utt. Siltumizolācijas ierīkošanas darbu veikšanas tehnoloģija ir atkarīga arī no tā, vai grīdu ierīko jaunbūvē vai arī veic papildsiltināšanu. Grīdas ar auksto pagrīdi Grīdas ar auksto pagrīdi parasti ierīko, ja: - ēka ir būvēta mitrā vietā; - ir augsts gruntsūdens līmenis; - ēkai pirmā stāva grīdas līmenis ir 80 - 100cm virs zemes virsmas līmeņa; - ēkai ir stabveida pamati un pagrīdes telpā nav iespējams nodrošināt vajadzīgo siltumizolāciju. - Šāda grīdas konstrukcija ir līdzīga starpstāvu pārseguma konstrukcijai, tikai tai jābūt labai siltumizolācijai. Grīdu ar auksto pagrīdi balsta uz sijām vai dzelzsbetona plātnes. Aukstās pagrīdes vēdināšanai pa ēkas perimetru ik pēc 5 m virspamatos ierīko 12x12 cm šķērsgriezuma vēdināšanas kanālus. Ziemā, lai novērstu aukstā gaisa ieplūšanu un kondensāta rašanos pagrīdē, vēdināšanas kanālus aizbāž ar siltumizolācijas materiālu. Starp tīro grīdu un sienu atstāj 2 cm platu vēdināšanas spraugu, ko nosedz ar režģotām grīdlīstēm. Pārējām konstrukcijām jānodrošina, lai aukstais gaiss neieplūstu telpās. Dzelzsbetona plātnes un siltumizolācijas pildījumu cieši savieno ar sienu, bet koka sijas no sienas novieto apmēram 2 cm attālumā un radušos spraugu rūpīgi aizpilda ar siltumizolāciju (minerālvati, putuplastu).
Lai novērstu āra gaisa ieplūšanu tieši siltumizolācijā caur vēdināšanas kanāliem, zem siltumizolācijas plāksnēm jāierīko vējaizsardzība. Šim nolūkam var izmantot kokšķiedru vai kokskaidu plātnes, kā arī speciālās minerālvates vējaizsardzības plāksnes. Pretvēja plākšņu balstīšanai pie siju apakšas pienaglo koka dēļus. Ja siltumizolāciju ierīko līdz siju augšmalai, tad grīdu nav ieteicams ierīkot tieši uz sijām, bet atstāt vēdināšanas spraugu. Tāpēc uz sijām liek gulšņus, bet uz tiem liek dēļu vai parketa grīdu. Virs siltumizolācijas ierīko tvaikizolācijas kārtu. Grīdas ar silto pagrīdi Pirmā stāva grīdas konstrukcija ar silto pagrīdi var būt dažāda, un tā ir atkarīga no grīdas pacēluma virs zemes un gruntsūdens līmeņa. Ja grīdas pacēlums virs zemes ir 40 cm un vairāk, tad parasti pirmā stāva grīdu ierīko uz ķieģeļu vai betona stabiņiem un koka gulšņiem. Ja grīdas pacēlums ir mazāks, tad koka gulšņus var novietot uz betona pamatnes, bet starp gulšņiem ievietot minerālvates siltumizolāciju. Ja grīdu veido uz ķieģeļu stabiņiem, tad pagrīdi vēdina ar telpas gaisu pa caurumiem grīdlīstes vai arī speciāli izveidotiem vēdināšanas caurumiem grīdā. Ievietojot siltumizolāciju starp gulšņiem, šāda vēdināšanas vairs nenotiks un grīdas konstrukcija kļūs līdzīga pirmā stāva grīdas ar auksto pagrīdi konstrukcijai, tikai šajā gadījumā nav nepieciešams ievietot vējaizsardzības plāksnes. Tā vietā uz pamatnes (liesā betona vai gruntī ieblietētām šķembām vai oļiem) jānoklāj hidroizolācijas materiāls, lai novērstu mitruma piekļūšanu siltumizolācijai no apakšas. Ja grīdas pacēlums virs zemes ir mazāks par 40 cm, tad koka gulšņus var novietot uz betona pamatnes, bet starp gulšņiem ievietot mīkstās minerālvates siltumizolāciju. Šajā gadījumā ieteicams likt 75-100 mm biezu mīkstās minerālvates kārtu. Uz gulšņiem balstītas grīdas konstrukcija ir vienkārša. Speciāli sagatavotā grunts pamatnē ieblietē šķembas vai oļus, bet uz tiem ierīko apmēram 10 cm biezu betona (klase B7,5) balstkārtu. Ja gruntij ir maza nestspēja, tad ieteicams betonā ievietot 5-6 mm diametra stiegru sietu (solis - 200x200 mm). Ja gruntij ir laba nestspēja, tad tas nav nepieciešams un balstkārtu var veidot pat no māla un grants maisījuma vai ķieģeļu šķembām, ko pārlej ar javu. Balstkārtai jāatrodas vismaz 10 cm virs ārējās noplanētās zemes virsmas līmeņa. Virs balstkārtas gulšņu balstījuma vietās novieto hidroizolāciju, veidotu no ruberoīda vai cita hidroizolācijas ruļļmateriāla kārtas. Uz hidroizolācijas kārtas novieto gulšņus, to augšējās virsmas horizontalitāti nodrošinot ar vajadzīgā augstuma paliktņiem, kurus novieto zem gulšņiem. Starp gulšņiem ievieto siltumizolāciju, ko no augšas nosedz ar tvaikizolācijas kārtu. Tvaikizolācijai ieteicams izmantot 0,2 mm biezo, nevecojošo polietilēna plēvi. Virs tvaikizolācijas ierīko dēļu grīdu. Ja atstatums starp gulšņu viduslīnijām ir 60 cm, tad var izmantot 29 mm biezus dēļus, parketa dēļus, vai arī uz parastā dēļu klāja iestrādāt parketu vai citu grīdas seguma materiālu. Ekspluatējamas grīdas papildsiltināšana Praksē bieži nākas saskarties ar jau ekspluatējamu pirmā stāva grīdu papildsiltināšanu. Agrāk būvētajās ēkās pirmā stāva grīdu siltināšanai parasti netika pievērsta pienācīga uzmanība. Visbiežāk šim nolūkam tika izmantotas zāģskaidas, izdedži un citi vietējie materiāli, kuru siltumtehniskās īpašības ir mazefektīvas. Lai nodrošinātu nepieciešamo siltumpretestību, jālieto efektīvi siltumizolācijas materiāli, kas dod iespēju ar minimālu kurināmā patēriņu telpās nodrošināt komfortablus dzīves apstākļus. Šīm prasībām pilnīgi atbilst minerālvate un putupolistirols (putuplasts). Pirmā stāva grīdu ar auksto pagrīdi var siltināt no augšas vai arī no apakšas. Ja pagrīdes telpa ir zema, tad jāsiltina no augšas. Iespējami divi varianti - uzlauzt veco grīdu un pēc papildu siltumizolācijas ierīkošanas izveidot jaunu grīdu, vai arī papildu siltumizolāciju novietot uz vecās grīdas un ieklāt jaunu grīdu. Otrajā variantā grīdas līmenis tiks pacelts, un tas sarežģīs durvju atvēršanu un aizvēršanu. Šajā gadījumā nedaudz samazināsies arī telpas augstums. Šo konstruktīvo apsvērumu dēļ nav ieteicams ierīkot par 50-75 mm biezāku siltumizolāciju. Šādas grīdas ierīkošanas tehnoloģija ir vienkārša, jo tā praktiski ne ar ko neatšķiras no jaunas grīdas ierīkošanas uz stabilas pamatnes. Grīdas siltināšana no augšas, uzlaužot veco grīdu un pēc siltumizolācijas ieklāšanas izveidojot jaunu grīdu, darbu veikšanas secība ir atkarīga no grīdas konstrukcijas un konkrētajiem apstākļiem. Vispirms jānoņem vecais grīdas segums. Ja veco grīdas segumu ir paredzēts izmantot, tad grīda jāizņem ļoti uzmanīgi, lai pēc iespējas mazāk kokmateriālu aizietu zudumā. Ja grīdas izolācijai izmantotas zāģskaidas vai kūdras pakaiši, kas ir sakritušies, tad papildizolācijai līdz grīdas augšmalai var ievietot irdeno minerālvati. Aukstajai pagrīdei nepieciešams vismaz 100 mm biezs minerālvates siltumizolācijas slānis. Ja to nav iespējams ievietot, tad labāk noņemt visu veco izolācijas materiālu un izbūvēt zemāku melno grīdu. Melnajai grīdai var izmantot minerālvates vējaizsardzības plāksnes. Ja atstatums starp vecajām sijām ir pārāk liels, ieteicams perpendikulāri esošajām sijām ierīkot papildbalstus – latas. Papildlatas pienaglo pie siju apakšējās skaldnes. Atstatumam starp latu viduslīnijām jābūt 600 mm. Starp sijām jāievieto mīkstās minerālvates siltumizolācijas plāksnes, kuras piestiprināt nav vajadzīgs, jo tās turas berzes dēļ. Tāpēc siltumizolācijas plākšņu garumam jābūt apmēram 10 mm lielākam nekā atstatumam starp sijām. Pēc siltumizolācijas plākšņu ievietošanas pie latām jāpienaglo arī pretvēja izolācijas plāksnes. Tieši uz zemes jāuzklāj ilgizturīgā polietilēna plēve, šuvju vietās veidojot ne mazāk kā 200 mm platu pārlaidumu. Plēve aizsargās siltumizolāciju, neļaujot mitrumam piekļūt no apakšas. Visapkārt virspamatam plēvi apmēram 50 mm uzloka uz augšu. Lai plēvi noturētu vietā, pietiek ar dažiem akmeņiem vai vienmērīgi uzbērtām smilšu kaudzēm. Tā kā, izolējot šādā veidā, ir grūti ievietot tvaikizolāciju, tad ieteicams ierīkot mitrumnecaurlaidīgu grīdas segumu, piemēram, linoleju vai flīzes. Ekspluatējamu grīdu ar silto pagrīdi siltināšana praktiski ne ar ko neatšķiras no grīdu ar auksto pagrīdi siltināšanas, tikai šajos gadījumos nav iespējama grīdas izolēšana no apakšas. Remonta gadījumā šādu grīdu siltināt var tikai no augšas, uzlaužot veco grīdu un pēc siltumizolācijas ievietošanas starp gulšņiem ierīkojot jaunu grīdu, vai arī papildu siltumizolāciju ievietojot starp gulšņiem, kas novietoti uz vecās grīdas, un jauno grīdu izveidojot uz šiem gulšņiem. Autors: Sandis Fatjanovs Raksts tapissadarbībā ar Termoefekt un, izmantojot materiālus no interneta {ABC_POLL ID=noklut_abc}
