abc.lv skaitļos

Lietotāji online117
Aktīvie uzņēmumi25216
Nozares raksti1284
Ekspertu atbildes3041
Noteikts uzvarētājs konkursā par otra sliežu ceļa būvniecību posmā Skrīveri-Krustpils : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Noteikts uzvarētājs konkursā par otra sliežu ceļa būvniecību posmā Skrīveri-Krustpils

Noteikts uzvarētājs konkursā par otra sliežu ceļa būvniecību posmā Skrīveri-Krustpils
Rīga, 18.maijs, NOZARE.LV. Noteikts uzvarētājs konkursā par otra sliežu ceļa būvniecību posmā Skrīveri-Krustpils, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pārstāvis Māris Ozols. Izvērtējot iesniegtos piedāvājumus, konkursa komisija piešķīra tiesības slēgt projektēšanas un būvniecības līgumu apvienībai "Skonto Būve", "BMGS", "ACB" un "Binders", informēja Ozols. 2010.gada 15.janvārī izsludinātajā atklātajā konkursā par otrā sliežu ceļa projektēšanu un būvniecību dzelzceļa posmā Skrīveri-Krustpils LDz saņēma divus piedāvājumus no Latvijas uzņēmumu apvienības - "Skonto Būve", "BMGS", "ACB" un "Binders" -, kā arī no uzņēmumu apvienības "TVA Construction" (Latvija) un Krievijas uzņēmuma "Kredo". Otra pretendenta piedāvājumu sakarā ar tehniskā piedāvājuma neatbilstību konkursa nolikumam konkursa komisija noraidīja, skaidroja Ozols. Līguma kopējā summa ir 92,17 miljoni eiro (64,77 miljoni latu). Līgums ietvers otrā sliežu ceļa posmā Skrīveri-Krustpils tehniskā projekta izstrādi un būvniecību, kas paredz līdz 2013.gadam no Skrīveriem līdz Krustpilij esošajā dzelzceļa nodalījuma joslā uzbūvēt otru sliežu ceļu, rekonstruēt šī posma stacijas, pieturas un pārbrauktuves, uzbūvēt augstos peronus, kā arī uzbūvēt jaunus tiltus pār Aivieksti un Pērsi. Tiks projektēta un ierīkota datorizēta dzelzceļa signalizācijas sistēma, modernizētas telekomunikāciju un elektroapgādes sistēmas. Pašlaik kopējais kravu pārvadājumu apjoms iecirknī Rīga-Krustpils jau ir sasniedzis 92% no iecirkņa maksimālās caurlaides spējas. Šo iecirkni papildus noslogo arī piepilsētas, vietējā un starptautiskā pasažieru vilcienu kustība, sacīja Ozols. Projektu finansēs no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda un LDz līdzekļiem. Realizējot projektu, palielināsies vilcienu satiksmes drošība, samazināsies avāriju risks un vides piesārņojums. Kopumā otrā sliežu ceļa izbūve palielinās visa Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora caurlaides spēju un veicinās dzelzceļa konkurētspēju pārvadājumu nozarē, kā arī veicinās tranzīta nozares attīstību Latvijā, piebilda Ozols.
Banner 280x280 Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Ko darīt, ja īpašumam nav piekļuves pie ceļa? Vai var izmantot kaimiņa zemes gabalā jau esošu ceļu vai izbūvēt jaunu? Šādos gadījumos var noformēt ceļa servitūtu. Kā to izdarīt juridiski pareizi, video skaidro Rīgas Stradiņa universitātes RSU Sociālo zinātņu fakultāte docētāja, šķīrējtiesnese, juriste Ph. D. Jolanta Dinsberga, kura par šo tēmu veica promocijas darbu.