Kopējais energoresursu patēriņš Latvijā pērn pieaudzis par 0,3%
Rīga, 20.jūn., LETA. Kopējais energoresursu patēriņš pagājušajā gadā Latvijā pieaudzis par 0,3% salīdzinājumā ar 2015.gadu un bija 184,5 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.
Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka pēdējo piecu gadu laikā - no 2011.gada līdz 2016.gadam - kopējais energoresursu patēriņš Latvijā nav būtiski mainījies, taču pieaudzis atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars tajā.
"Pēdējos gados novērotas energoresursu kopējā patēriņa struktūras izmaiņas - samazinoties dabasgāzes patēriņa īpatsvaram, palielinās AER īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā," pauda statistikas pārvaldē.
Desmit gadu laikā dabasgāzes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā Latvijā samazinājies par 4,2 procentpunktiem un 2016.gadā bija 25,4%, savukārt kurināmās koksnes patēriņa īpatsvars palielinājies par 4,4 procentpunktiem, pērn sasniedzot 29,4%.
2016.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu saražotās kurināmās šķeldas daudzums pieaudzis par 18,8%, tādējādi kurināmās šķeldas patēriņš pārveidošanas sektorā pieaudzis par 23,7%, bet tās eksports palielinājies par 79,4%. Pērn Latvija eksportēja 29,3 PJ koksnes granulas, kas ir par 4,7% vairāk nekā 2015.gadā. Latvijā izmantojamie AER ir vietējie energoresursi, tāpēc, palielinoties AER kopējam patēriņam, samazinājās Latvijas enerģētiskā atkarība no importētiem energoresursiem - no 63,9% 2005.gadā līdz 51,2% 2015.gadā.
Palielinoties AER kopējam patēriņam, Latvija tuvojas atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanas vispārējam mērķim sasniegt no AER saražotās enerģijas īpatsvaru 40% apmērā bruto enerģijas galapatēriņā līdz 2020.gadam. Latvijā ir trešais augstākais AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā Eiropas Savienībā (ES) - 2015.gadā tas bija 37,6%, kamēr ES vidēji - 16,7%.
Tāpat ES dalībvalstīm jānodrošina, ka līdz 2020.gadam 10% no transportā patērētās enerģijas ir atjaunīgā. 2015.gadā Latvijā AER īpatsvars transportā bija 3,9%, kamēr ES vidēji - 6,7%.
Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai (pārveidošanas sektors) 2016.gadā patērēja 54,3 PJ energoresursu un saražoja 42,5 PJ enerģijas, tostarp 29,0 PJ siltumenerģijas un 13,5 PJ elektroenerģijas, kas ir par 8,5% vairāk salīdzinājumā ar 2015.gadu.
Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai Latvijā pārsvarā izmanto fosilo energoresursu - dabasgāzi, kuras īpatsvars pārveidošanas sektorā pamazām samazinās: 2010.gadā - 81%, 2015.gadā - 63,5%, bet 2016.gadā - 60,1%. Pārveidošanas sektorā patērēto AER īpatsvars 2016.gadā sasniedza 39,5%. "Tas ir svarīgs rādītājs, ņemot vērā, ka AER, kuri tiek izmantoti pārveidošanas sektorā, ir vietējie energoresursi: kurināmā koksne, biogāze un cita biomasa," piebilda statistikas pārvaldē.
Energoresursu galapatēriņš 2016.gadā palicis gandrīz nemainīgs, salīdzinot ar 2015.gadu - 163,6 PJ, kas ir par 0,1% vairāk nekā 2015.gadā. Pēdējo desmit gadu laikā nav novērotas būtiskas izmaiņas energoresursu galapatēriņā. Lielākais energoresursu patērētājs 2016.gadā ir transports, kas patērē 30,4%, seko mājsaimniecības (29%) un rūpniecība (20,8%).
Pēdējo piecu gadu laikā energoresursu patēriņš transportā ir pieaudzis par 8,2%, 2016.gadā sasniedzot 49,8 PJ. Dīzeļdegviela ir galvenais energoresurss, ko izmanto transportā un tās īpatsvars 2016.gadā bija 63,3%.
Pēc statistikas pārvaldes datiem, pēdējos gados transportā novērots būtisks sašķidrinātas naftas gāzes patēriņa īpatsvara pieaugums - 2011.gadā tās patēriņš bija 1,2 PJ, bet 2016.gadā - 2,6 PJ. Vienlaikus, salīdzinot ar 2015.gadu, sašķidrinātas naftas gāzes patēriņš ir samazinājies par 3,4%.
Auto benzīna patēriņš transportā no 2011.gada samazinājies par 26,8%, 2016.gadā sasniedzot 8,4 PJ, kas ir par 2,4% mazāk nekā 2015.gadā.
Statistikas pārvaldē arī informēja, ka energoresursu patēriņš rūpniecībā pēdējo piecu gadu laikā ir palicis gandrīz nemainīgs, 2016.gadā sasniedzot 34,1 PJ. Lielākais energoresursu patēriņš pērn bija koksnes, koka un korķu izstrādājumu ražošanā - 18,8 PJ jeb 55,2% no energoresursu galapatēriņa rūpniecībā. Salīdzinot ar 2015.gadu, 2016.gadā šajā nozarē enerģijas patēriņš sarucis par 0,7%, samazinoties saražotajam koksnes granulu un brikešu apmēram. 2016. gadā kopā saražots 28,1 PJ koksnes granulu un koksnes brikešu, kas ir par 4% mazāk nekā 2015.gadā. Pērn būvniecībā bija vislielākais energoresursu patēriņa samazinājums (-26,5%), salīdzinot ar 2015.gadu.
Energoresursu patēriņš mājsaimniecībās 2016.gadā bija 47,4 PJ, kas ir par 2,5% vairāk nekā 2015.gadā. Mājsaimniecībās energoresursu patēriņa struktūra būtiski nemainās un pārsvarā tiek izmantota kurināmā koksne - malka (86,9%), koksnes granulas (9,4%), koksnes briketes un koksnes atlikumi (3,7%).
https://infogram.com/energoresursu_paterins_latvija_petadzoulos
