Zviedrijas Vides aizsardzības aģentūra: Jūrmalā degušie plastmasas atkritumi bija paredzēti uzņēmumam Sējas novadā
Rīga, 5.jūl., LETA. Jūrmalā nelikumīgajā atkritumu glabātuvē degušie plastmasas atkritumi, kas ievesti no Zviedrija, bija paredzēti uzņēmumam Sējas novadā un nav skaidrs, kā tie varēja nokļūt SIA "Prima M" apsaimniekotajā teritorijā Jūrmalā, vēsta portāls "TVnet".
Zviedrijas Valsts vides aizsardzības aģentūrā portālam apstiprināja, ka uz Latviju pārstrādei ir sūtītas plastmasas atkritumu kravas. Taču to galapunkts bijis cits uzņēmums, un aģentūrai nav skaidrs, kāpēc šie atkritumi nonākuši Jūrmalā, ja to galamērķis bija uzņēmums "Aggregare" pie Lojas Sējas novadā.
No atkritumu šķirošanas rūpnīcām nākušas plastmasas atkritumu daļas, kas tiek vestas uz pārstrādi, tiek klasificētas kā nebīstamas. To pārvietošanai nevajagot rakstisku saskaņošanu starp abu valstu vides aizsardzības aģentūrām, un šādu atkritumu transporta kuģi starp Eiropas Savienības valstīm ir "zaļajā sarakstā", skaidrojusi Zviedrijas Valsts vides aizsardzības aģentūra.
Aģentūrā pieļauj, ka šoreiz atkritumu pārvietošana varēja notikt, neievērojot "zaļajā sarakstā" iekļautās procedūras. Dokumenta kopija, ko Zviedrijas kolēģi saņēma no Latvijas Valsts vides dienesta, neesot pareizi aizpildīta, tāpēc tiek gaidīta informācija no Zviedrijas uzņēmumiem.
Zviedrijas puses rīcībā nav informācijas par jebkāda veida bīstamo atkritumu nogādāšanu uz Latviju, kā arī par to, kurš ir atbildīgs par atkritumu nelegālu izvietošanu Jūrmalā.
Arī uzņēmumam "Aggregare" neesot zināmi notikušā apstākļi. Jautāts par ievesto atkritumu nonākšanu Jūrmalā, "Aggregare" valdes loceklis Roberts Redko portālam pauda, ka viņam par to nekas nav zināms. Viņš skaidroja, ka uzņēmums iepērk dažādas otrreiz pārstrādājamās izejvielas no Zviedrijas, atkritumi pēc tam tiek pārstrādāti granulās, kā arī pārdoti dažādiem sadarbības partneriem. "To, ko viņi dara tālāk, mēs nezinām. Viņi var darīt, ko vēlas," teica Redko.
Jautāts, vai uzņēmums "Prima M" ir "Aggregare" sadarbības partneris, Redko atbildēja noliedzoši. Viņš pauda, ka šim uzņēmumam izejvielas nav pārdevis.
Uzņēmuma "Pirma M" valdes locekle Lūcija Uzkliņģe Zviedrijas Vides aizsardzības aģentūras pausto nevarēja komentēt. Viņa norādīja, ka neko nezina par atkritumiem, kuri sūtīti no Zviedrijas. Viņa uzsvēra, ka "Pirma M" teritorijā bijuši sašķiroti polimēri, nevis atkritumi. Uzkliņģe atkārtoja iepriekš pausto, ka nezina, kā VVD izgāztuvē varējis konstatēt 23 000 tonnu atkritumu.
Saskaņā ar Valsts vienotās zemesgrāmatas datiem 2,5 hektāru īpašums ar adresi Jūrmala, Ventspils šoseja 47, pieder Sanktpēterburgā dzīvojošai Marijai Žemčugovai.
Kā ziņots, 18.jūnija pēcpusdienā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās ugunsgrēks kādā teritorijā, kur bez VVD atļaujas tika glabāts liels daudzums plastmasas atkritumu. Tie dega 12 000 kvadrātmetru jeb 1,2 hektāru platībā. Ugunsgrēkam tika noteikta paaugstināta bīstamība. Degšana radīja lielu sadūmojumu, kurš izplatījās atmosfēras augšējos slāņos mākoņu veidā ievērojamā teritorijā.
Degušajā teritorijā Ventspils šosejā 47, Jūrmalā, saimnieko "Prima M". VVD iepriekš skaidroja, ka izgāztuvē bija uzkrātas aptuveni 23 000 tonnas atkritumu. Dienesta darbinieki norādīja, ka uzņēmums "Prima M" nebija saņēmis atbilstošas atļaujas darbību veikšanai ar atkritumiem un, līdz ar to, darbojās nelegāli. Tāpat dienestā jau iepriekš ir saņemtas sūdzības no vietējiem iedzīvotājiem par smakām, kukaiņiem un žurkām. VVD bija izdevusi rīkojumu izvest nelikumīgi glabātos atkritumus no teritorijas līdz 1.jūnijam, bet uzņēmējs šo lēmumu pārsūdzēja. Neraugoties uz šīm darbībām centrālā struktūrvienība atstāja lēmumu negrozītu un atkritumi bija jāizved līdz 24.jūnijam.
Uzņēmums SIA "Clean R" sācis Jūrmalas ugunsgrēkā cietušās nelikumīgas atkritumu glabātuves teritorijas sakārtošanas darbus, aģentūrai LETA sacīja VVD. Darbu laikā paredzēta atlikušo atkritumu izvešana, pārstrāde un utilizācija. Darbus paredzēts paveikt viena mēneša laikā. Pārstrāde notiks SIA "Getliņi EKO". Arī to pagaidu uzturēšanas vieta būs Getliņu poligons, taču laika gaitā tie tiks sašķiroti un pārstrādāti. Teritorijas attīrīšanas darbi valstij izmaksās 700 000 eiro, ko pēc tam paredzēts piedzīt no uzņēmuma "Prima M", kas saimniekoja šajā teritorijā.
