Ašeradens: Atvieglojot būvniecības procesu, galvenais kritērijs ir ēku drošība un kvalitāte

Rīga, 21.jūn., LETA. Mazinot administratīvo procedūru skaitu un padarot būvniecības procesu vienkāršāku, galvenais kritērijs ir ēkas drošība un kvalitāte, pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ekonomikas ministrijā (EM) aģentūrai LETA pavēstīja, ka Saeimas atbildīgās komisijas atbalstījušas un ceturtdien, 22.jūnijā, Saeima galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Būvniecības likumā un likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas būtiski pilnveidos būvniecības nozares regulējumu, mazinot administratīvo slogu un sekmējot godīgas konkurences nodrošināšanu nozarē.

"Soli pa solim veicam izmaiņas būvniecības nozares regulējumā, lai radītu tādu uzņēmējdarbības vidi, kas sekmēs straujāku nozares izaugsmi un mazinās ēnu ekonomiku šajā sektorā. Esmu gandarīts par produktīvo sadarbību ar nozares nevalstiskajām organizācijām, kā rezultātā plānotās izmaiņas izdiskutētas dažādos formātos un saņemts vairākuma atbalsts," norādīja Ašeradens.

Veicot grozījumus Būvniecības likumā, tiks atvieglotas prasības būvniecības ieceres grozīšanai, kā arī sakārtots regulējums attiecībā uz atkāpēm no tehniskajām prasībām, kas palielinās būvniecības procesa efektivitāti un samazinās administratīvo slogu būvniecības procesa dalībniekiem.

Šobrīd būvniecības regulējums attiecībā uz atkāpēm no tehniskajām prasībām nav pietiekami detalizēts, kā arī nav noteikti gadījumi, kuros nav nepieciešama nekāda veida saskaņošana, lai atkāptos no tehniskajām prasībām. Līdz ar grozījumiem likumā paredzēts noteikt, ka gadījumā, ja atsevišķi nolietojušies būves elementi vai konstrukcijas tiek nomainītas pret būvizstrādājumiem, kuri nodrošina vismaz līdzvērtīgas ekspluatācijas vai tehniskās un fizikālās īpašības, atkāpes no tehniskajām prasībām nav jāsaskaņo. Papildus tiks skaidri noteikts, kādos gadījumos iestādes saskaņo, bet kādos gadījumos būvspeciālists var saskaņot atkāpes no tehniskajām prasībām. Atkāpties no mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām gan nevarēs, informē EM.

Tāpat Būvniecības likumā plānotas izmaiņas saistībā ar būvniecības ieceres grozīšanu, paredzot, ka izmaiņas būves novietojumā, būvapjomā un fasādes risinājumā ir pieļaujamas pēc to saskaņošanas ar būvvaldi vai institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas. Ar izmaiņām var paredzēt arī tādu pirmās vai otrās grupas inženierbūvju, pirmās grupas ēku vai otrās grupas palīgēku būvniecību, kas nebija iepriekš paredzēta.

Ja Seima akceptēs komisiju piedāvātos grozījumus Būvniecības likumā, plānots, ka tie stāsies spēkā šogad 10.jūlijā.

Savukārt līdz ar grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzēts noteikt obligātu elektronisku darba laika uzskaiti trešās grupas jaunu būvju būvlaukumos un jebkura veida būvdarbiem, ja līguma summa pārsniedz vienu miljonu eiro.

Elektroniskā darba laika uzskaite jau ilgāku laiku ir aktuāls un visu pušu atbalstīts jautājums valdības atbildīgo pārstāvju un nozares dienas kārtībā. Tā izstrādē aktīvi sadarbojās EM ar Finanšu ministriju, Latvijas Būvniecības padomi un nozari pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām. Risinājuma izstrādes laikā tika iepazīta arī Skandināvijas valstu pieredze, kurās šis instruments ir pierādījis efektivitāti.

Likumā plānots noteikt ģenerāluzņēmēja pienākumu nodrošināt elektroniskās darba laika uzskaites darbībai nepieciešamos identifikācijas risinājumus, bet apakšuzņēmējam būs pienākums nodrošināt, ka tā darbinieki izmanto sistēmu. Elektroniskās darba laika uzskaites efektīvai ieviešanai būtiska būs tās izpildes uzraudzība, proti, cik aktīvi Valsts ieņēmumu dienests veiks tematiskās pārbaudes par elektroniskās darba laika sistēmas ieviešanu un kā tiks piemēroti sodi par konstatētajiem pārkāpumiem.

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" aizstās būvniecības nozares atbalstu neguvušo regulējumu, kas paredzēja galvenā būvdarbu veicēja pienākumu veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no minimālās darba samaksas likmes par būvlaukumā nodarbināto personu.