Fromane: Grozījumi Darba likumā atvieglos iespējas noslēgt ģenerālvienošanos par minimālajām algām būvniecībā

Rīga, 1.aug., LETA. Saeimas pagājušajā nedēļā pieņemtie grozījumi Darba likuma būtiski atvieglos iespējas noslēgt ģenerālvienošanos par minimālās algas līmeņiem būvniecības nozarē, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Grozījumiem atbalstu izteikuši arī sociālie partneri - Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Ministru kabinetam lemjot tos virzīt izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtā.

"Panākot grozījumus Darba likumā, esam spēruši lielu soli, lai tehniski būtu iespējams noslēgt ģenerālvienošanos par minimālo algu līmeņiem būvniecības nozarē. Tomēr no valdības vēl sagaidām motivācijas programmas izstrādi uzņēmējiem, kuri piedalīsies ģenerālvienošanās noslēgšanā. Šāda programma saturiski varētu apvienot dažādus pasākumus, kuri būtu vērsti, piemēram, uz citu virsstundu apmaksas kārtību nekā tas ir noteiks likumā vai iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojumiem," norādīja Fromane.

Ar grozījumiem Darba likumā noteikts, ka ģenerālvienošanos no darba devēju puses var slēgt ne tikai tos pārstāvošās organizācijas vai apvienības, bet arī atsevišķi darba devēji. Vienlaikus precizētā likuma norma nosaka, ka atsevišķiem darba devējiem arī ir iespēja pievienoties jau noslēgtajai ģenerālvienošanai, kas ir vērtējams kā nozīmīgs procesuāls atvieglojums.

Ģenerālvienošanās noslēgšanas iespējas atvieglo arī tās slēdzēju kopējā apgrozījuma apjoma samazināšana, skaidroja Fromane. Ar jaunajām normām tiek noteikts, ka ģenerālvienošanās kļūst saistoša visiem nozares darba devējiem, ja ģenerālvienošanos noslēgušo darba devēju preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms ir vairāk nekā 50% no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma. Darba likuma līdzšinējā redakcija paredzēja, ka ģenerālvienošanās var kļūt saistoša visiem nozares darba devējiem, ja ģenerālvienošanās slēdzēji nozarē nodarbina vairāk nekā 50% darbinieku vai viņu preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms ir vairāk nekā 60% no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma.

"Būtiski, ka ar grozījumiem tiek veicināta arī tiesiskā noteiktība, paredzot, ka ģenerālvienošanās slēdzēju kritēriju izpilde, proti, kopējais apgrozījuma vai pakalpojumu apjoms tiek noteikts atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Līdz šim datu avots likumā nebija norādīts, līdz ar to katras nozares darba devējiem bija jāpierāda noteikto kritēriju izpilde ar savā rīcībā esošo informāciju, kas nozīmē potenciāli strīdīgas situācijas par aprēķinu pamatotību," sacīja Fromane.

Atbilstoši likuma jaunajai redakcijai, lai pārliecinātos par to, vai sasniegts viens no diviem likumā noteiktajiem kritērijiem (nodarbināto skaits vai apgrozījums), ir vērtējami ne tikai tie darba devēji, darba devēju organizācijas un darba devēju organizāciju apvienības, kas noslēgušas šo ģenerālvienošanos, bet arī tie, kas ir pievienojušies vēlāk.

Līdz ar to, ja sākotnēji ģenerālvienošanos noslēgušie darba devēji, darba devēju organizācijas un šādu organizāciju apvienības nodarbināja, piemēram, 30% darbinieku, bet vēlāk, kad šādai ģenerālvienošanās pievienojās citi darba devēji un organizācijas, tiek nodarbināti 55% darbinieku, tad šādu ģenerālvienošanos varēs pasludināt par vispārsaistošu atbilstoši Darba likumā noteiktajai kārtībai.

Lai dotu iespēju tiem darba devējiem, kas nebija iesaistījušies ģenerālvienošanās noslēgšanā vai nepievienojās tai vēlāk, pienācīgi sagatavoties jauno saistību izpildei, Darba likuma jaunajā redakcijā tiek paredzēts, ka turpmāk vispārsaistošā ģenerālvienošanās stājas spēkā ne ātrāk kā trīs mēnešu laikā no dienas, kad tā tiek publicēta oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Iepriekš likums noteica ģenerālvienošanās spēkā stāšanos dienā, kad par to informācija tiek publicēta izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Saeima 27.jūlijā galīgajā lasījumā pieņēma Darba likuma grozījumus, kas ļaus darba devējiem pievienoties jau noslēgtam darba koplīgumam nozarē.

Likuma grozījumu autore Labklājības ministrija (LM) iepriekš skaidroja, ka gan atsevišķam darba devējam, gan darba devējiem, kas apvienojušies, ja ir atbilstošs pilnvarojums, vai arī to paredz organizācijas statūti, ir iespēja pievienoties jau noslēgtam ģenerālvienošanās dokumentam. "Tādejādi tiek dota iespēja ikvienam darba devējam pievienoties jau noslēgtajam darba koplīgumam nozarē vai teritorijā un attiecināt tajā ietvertās normas uz uzņēmumā nodarbinātajiem darbiniekiem," skaidro LM.

Vienlaikus ar grozījumiem noteikts, ka koplīgumu nozarē vai teritorijā slēdz darbinieku arodbiedrība vai darbinieku arodbiedrību apvienība, kas apvieno vislielāko strādājošo skaitu. Pēc LM paustā, patlaban noteikts, ka darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības noslēgta ģenerālvienošanās ir saistoša šīs organizācijas vai organizāciju apvienības biedriem. Likumprojekts paredz, ka šāds pienākums ir attiecināms arī uz darba devēju organizācijas vai organizāciju apvienības biedriem, kas vēlāk ir pievienojušies šai ģenerālvienošanās.

Likuma grozījumi arī paredz stundas algas likmi, kas tiek aprēķināta, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar darba stundu skaitu attiecīgajā kalendāra mēnesī. Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī.