Izveidots konceptuāls pamats Ulmaņa gatves tālākas attīstības scenāriju izstrādei

Rīga, 14.janv., NOZARE.LV. SIA "Grupa 93" izstrādātā Kārļa Ulmaņa gatves telpiskās attīstības koncepcijas pirmā redakcija ir labs pamats turpmākai izpētei un attīstības scenāriju izstrādei, uzskata Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija. "Grupa 93" pārstāve arhitekte Lolita Čača, prezentējot koncepciju, sacīja, ka tās izstrādes gaitā notikušas tikšanās ar visu esošo un nākotnē paredzēto lielo projektu attīstītājiem, kas atrodas Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas tuvumā. "Ulmaņa gatves posms no Rīgas robežas līdz krustojumam ir Liepājas ielu ir viena no Rīgas vietām, kuras attīstība jārisina ar kvalitatīvas arhitektūras, pilsētbūvniecības un ārtelpas palīdzību. Šis Ulmaņa gatves posms rada priekšstatu par Rīgu, iebraucot tajā no Jūrmalas un lidostas puses," skaidroja Čača. "Grupa 93" izstrādājusi attīstības koncepciju ar nosaukumu "Zaļā upe", jo Ulmaņa gatve jau tagad ir nozīmīga pilsētas zaļās struktūras daļa, bet koncepcijā ierosināts vēl vairāk palielināt apstādījumu daudzumu gan gar Ulmaņa gatvi, kā arī to izveidi sadalošajā joslā, kur patlaban atrodas gājēju kustību ierobežojošais žogs. Patlaban Ulmaņa gatves abās pusēs attīstās Rietumeiropā un Ziemeļeiropā pazīstamā lielceļa komerciālā josla ar tai pierasto reklāmas veida arhitektūru. "Attīstot šīs maģistrāles apkārtni, būtu jāņem vērā vienoti standarti, lai veicinātu tās īpašo lomu Rīgas reprezentācijā un padarītu to pievilcīgu ne tikai iebraucējiem, bet arī garāmbraucējiem un apkārtnes iedzīvotājiem," sacīja Čača. Lielākā daļa Ulmaņa gatves apkārtnes patlaban Rīgas teritoriālajā plānā iezīmēta kā jauktās apbūves zona ar dzīvojamo funkciju. Čača sacīja, ka būtu skaidri jānodala komerciālā un dzīvojamā daļa, komerciālo atstājot tuvāk Ulmaņa gatvei. Tāpat būtu jānodrošina šķērssavienojumi un piekļuve ar Zolitūdes, Pleskodāles, Šampētera dzīvojamajiem rajoniem un Mārupi. "Ņemot vērā plānus par dzelzceļa izveidi uz lidostu, kā arī idejas par ielu dzelzceļu vai tramvaja līniju izbūvi Ulmaņa gatvē un Lielirbes ielā, var prognozēt, ka šī teritorija nākotnē būs vairāk apmeklēta. Līdz ar to Lielirbes ielu iesakām pārveidot par bulvāra tipa ielu, kurā starp plašiem apstādījumiem būtu arī pietiekami platas gājēju ietves un neliela komerciālā apbūve, kas šos gājējus piesaistītu," skaidroja Čača. "Grupa 93" arī ierosina veikt teritoriālā plāna grozījumus, nosakot minimālo apbūves augstumu gar Ulmaņa gatvi četru stāvu jeb 16 metru augstumā. Atsevišķās vietās paredzama augstceltņu apbūve, piemēram, pie Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas krustojuma, kā arī gar Lielirbes ielu. Savukārt otrā Lielirbes ielas pusē pie Pleskodāles kapiem pieļaujamo apbūves augstumu piedāvāts samazināt no sešiem stāviem uz diviem-četriem stāviem. "Līdz ar to veidotos ritmiska maģistrāles kompozīcija, kas noslēgtos ar visai augstu apbūvi Lielirbes ielas rajonā," sacīja Čača. Arhitekts Andis Sīlis norādīja, ka šajā Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas posmā jau patlaban veidojas lieli sastrēgumi, tāpēc būtu jādomā par transporta risinājumiem, savukārt arhitekts Elmārs Danuševskis norādīja, ka Rīgas pilsēta par prioritāti izvirzījusi Ziemeļu transporta koridora izveidi un saskaņā ar "Ceļu pārvaldes" veikto pētījumu Ziemeļu koridors piesaistīs aptuveni 50% no tās transporta plūsmas, kas patlaban izmanto Jūrmalas šoseju un Ulmaņa gatvi. Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe norādīja, ka lielākās ambīcijas augstceltņu būvē ir Mārupei pretī krustojumam ar Lielirbes ielu un Rīgai nav juridisku iespēju šos plānus ietekmēt. Čača skaidroja, ka šajā vietā augstceltnes koncepcijā ir paredzētas, turklāt arī visi piedāvātie teritoriālā plāna grozījumi nevis ierobežo, bet tieši veicina un rosina gan dzīvojamo, gan komerciālo apbūvi. Arhitekts Andris Kronbergs sacīja, ka viņam īpaši patīk ieteikums Lielirbes ielu izveidot par bulvāra tipa ielu, tāpēc īpaši svarīgi attīstības koncepcijā paredzēt nepārtrauktus cilvēku pārvietošanās "zaļos koridorus". Savukārt būvfirmas "Re&Re" ģenerāldirektors Didzis Putniņš uzsvēra, ka domājot par Ulmaņa gatves attīstību, jādomā arī par gājēju tiltu izveidi, jo tā ir vienīgā iespēja šķērsot šo maģistrāli. Savukārt ainavu arhitekte Daiga Veinberga ierosināja paredzēt ne tikai krūmu apstādījumus, bet arī atsevišķus koku masīvus, kas uzlabotu plašās maģistrāles vizuālo tēlu. Savukārt iecerēto plašo apstādījumu izveidi varētu ierobežot pilsētas inženiertehniskās komunikācija, kuru tuvumā apstādījumus nedrīkst veidot, sacīja Veinberga. Uz Rīgas pilsētas būvvaldes Latgales un Zemgales priekšpilsētas vecākā ainavu arhitekta Jāņa Lediņa iebildumu, ka koncepcijā nav padomāts par iebraukšanas Rīgā - "Rīgas vārtu" -risinājumu, Čača atbildēja, ka jau patlaban šie vārti ir labi pamanāmi - tos veido mežs, uzraksts "Rīga" un gājēju tilts pāri Ulmaņa gatvei. Šos vārtus būtu iespējams uzlabot, plānojot dizainiskas izmaiņas Rīgas uzrakstam un esošajam gājēju tiltam. Veinberga piebilda, ka gājēju tilti būtu ideāls instruments pilsētas tēla veidošanā, ja tie atkārtotos noteiktā ritmā. Arhitekts Edgars Bērziņš uzskata, ka patlaban nav jāmeklē galīgais risinājums, jo izstrādāta tikai koncepcijas pirmā redakcija. "Vēl ir daudz jādiskutē un jādomā, ko mēs šajā vietā gribam redzēt, ņemot vērā to, ka Rīga ir sarūkoša pilsēta. Pilsētai vairāk jādomā par to, kā samērot attīstības pasākumus ar sakārtošanas pasākumiem, tāpēc nepieciešams izstrādāt vairākus scenārijus, ieskaitot pieticīgāku scenāriju, bez augstceltnēm," sacīja arhitekts. Bērziņš arī piebilda, ka "Zaļās upes" koncepcija ir laba - ap Ulmaņa gatvi būs zaļi koki, zaļas pļavas, pa maģistrāli pārvietosies "zaļie" auto, bet viņš nevēlētos redzēt arī no dusmām zaļus cilvēkus, kuri netiek ielas otrā pusē.

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni?

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

Klimata un enerģētikas ministrija jau uzsākusi īstenot Valsts kontroles ziņojumā sniegtos ieteikumus

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) lielu daļu no Valsts kontroles (VK) ieteikumiem ir sākusi īstenot jau pirms ziņojuma sagatavošanas.

Izstāsti Latvijai

"Revonia" pazemes mājas, pirtis, pagrabi: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Vai esi kādreiz prātojis, kā dzīvoja pasaku un filmu varoņi hobiti? Tagad tas ir īstenojies! REVONIA ir realizējusi šādu pasaku/sapņu māju. "Revonia" ražo dzelzsbetona pazemes būves - mājas, pirtis, pagrabus. "Revonia" būves izceļas ar ļoti labu energoefektivitāti, jo tās tiek apbērtas ar viena metra zemes slāni, kas nodrošina visa veida aizsardzību.

Izveidots konceptuāls pamats Ulmaņa gatves tālākas attīstības scenāriju izstrādei

Dalies ar šo rakstu

Komentāri