Iedzīvotāji starp būtiskākajiem šķēršļiem mājokļa iegādei min augstas cenas un pirmās iemaksas trūkumu

Rīga, 9.marts, LETA. Starp būtiskākajiem šķēršļiem sava mājokļa iegādei iedzīvotāji min nesamērīgi augstas mājokļu cenas un pirmās iemaksas trūkumu, liecina pēc "Swedbank" pasūtījuma veikta aptauja.

Nesamērīgi augstas mājokļu cenas starp būtiskākajiem šķēršļiem minējuši 59% aptaujāto, 45% nosauca pirmās iemaksas trūkumu, 40% - nepietiekamus ienākumus, un vairāk tā ir problēma lauku iedzīvotājiem, šodien ar aptaujas rezultātiem iepazīstināja "Swedbank" Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Gandrīz piektā daļa jeb 18% kā šķērsli mājokļa iegādei norādījuši, ka tirgū pieejamie mājokļi neatbilst vēlmēm, un īpaši bieži šo argumentu minējuši iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem. No aptaujātajiem 16% minējuši nepietiekamus oficiālos ienākumus, bet 19% kā šķērsli minēja nestabilus, neregulārus ienākumus.

Jansons secināja, ka mājokļu pieejamība Latvijā uzlabojas, bet iedzīvotāju iespējas aizņemties naudu ir stipri ierobežotas.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājas SIA "Bonava" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš vērsa uzmanību, ka jaunie cilvēki iedzīti apburtajā lokā, jo maksā augstas īres maksas, bet nevar iekrāt dzīvoklim. Viņš atzīmēja, ka īres cenas gadu no gada aug, tas liecina, ka iedzīvotājiem nauda ir, bet tie nevar atvēlēt šo summu kredīta maksāšanai. Kā būtisku problēmu Kļaviņš atzīmēja, ka īres tirgus Latvijā ir pelēks vai pat melns, proti, valsts neiekasē nodokļus no šī biznesa, bet daudzi izīrētāji nevar legāli apliecināt ienākumus no īres maksājumiem.

"Swedbank" dati liecina, ka no 100 pieteikumiem mājokļa kredītiem tā aizdevumu atsaka par nedaudz vairāk kā pusei.

Iedzīvotāju aptauja atklāj, ka mājokļa izvēlē iedzīvotāji balstās uz racionāliem kritērijiem. Iedzīvotājiem tika vaicāts, kādi ir svarīgākie priekšnosacījumi, izvēloties īpašumu. Trīs ceturtdaļas izvaicāto minēja īpašuma cenu, 60% nosauca apkārtējo infrastruktūru (veikalus, izglītības iestādes, sporta klubus), 60% nosauca arī apkārtējo vidi (parkus, mežus). 53% atbildēja, ka tiem svarīga ir kvalitāte (būvniecībā izmantotie materiāli), 52% minēja piemērotu mājokļa plānojumu, tikpat minēja arī sabiedriskā transporta pieejamību. Savukārt 41% svarīga ir rajona drošība (zems noziedzības līmenis), un 39% būtisks ir mazs attālums līdz darba vietai.

Jaunākais "Swedbank" mājokļu pieejamības indekss liecina, ka Rīgā mājokļu pieejamība pērn bija augstākā Baltijas galvaspilsētu vidū. Labākas pieejamības pamatā bija vidējās neto algas kāpums un joprojām ļoti zemās procentu likmes. Neskatoties uz to, aktivitāte mājokļu tirgū saglabājās mērena. To skaidro gan mājsaimniecību piesardzība uzņemties parādsaistības, gan iedzīvotāju vēlmēm atbilstošu dzīvokļu trūkums, kā arī nepietiekami uzkrājumi un ienākumi, tostarp ēnu ekonomika - oficiālu ienākumu trūkums, kas liedz kvalificēties kredīta saņemšanai.

"Swedbank" Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati tiek publicēti ik ceturksni. Indekss atspoguļo hipotētiskas mājsaimniecības spēju iegādāties, bet ne pārdot standarta mājokli Baltijas valstu galvaspilsētās. Indekss ietver kredītu apkalpošanas izmaksas, bet neiekļauj mājokļa uzturēšanas izdevumus, piemēram, komunālos un nodokļu maksājumus.

Indeksa vērtība 100 nozīmē, ka mājsaimniecība novirza kredīta apkalpošanai tieši 30% no tās pēcnodokļu ienākumiem, lai iegādātos 55 kvadrātmetru dzīvokli. Indeksa aprēķināšanā tiek pieņemts, ka mājokļa pirkšanai tiek ņemts hipotekārais kredīts ar 30 gadu termiņu; tiek maksāta vidējā tirgū pieejamā hipotekārā kredīta procentu likme, kā arī tas, ka mājsaimniecības ikmēneša ienākumi ir līdzvērtīgi pusotrai vidējai neto mēnešalgai, ko saņem attiecīgajā galvaspilsētā.