EM izstrādājusi alternatīvo pasākumu plānu Energoefektivitātes likumā noteiktā enerģijas ietaupījuma sasniegšanai
Rīga, 1.febr., LETA. Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi alternatīvo pasākumu plānu Energoefektivitātes likumā noteiktā kumulatīvā enerģijas ietaupījuma sasniegšanai no 2014. līdz 2020.gadam, liecina valsts sekretāra sanāksmei pieteiktais plāna projekts.
Plāna mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību īstenotus energoefektivitātes politikas pasākumus enerģijas galapatēriņā (alternatīvie pasākumi), kas atbilstoši likumam ir kombinējami ar energoefektivitātes pienākuma shēmu (EPS), lai sasniegtu valsts obligāto uzkrāto enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķi 2014. līdz 2020.gadam.
Pēc EM paustā, Latvijai periodā līdz 2020.gadam aprēķināts obligātais ietaupījuma mērķis ir 9896 gigavatstundu (GWh) apmērā. 2014.gadā valsts un pašvaldību īstenoto pasākumu rezultātā sasniegtais jaunais enerģijas ietaupījums (68,7 GWh) 2020.gadā veidos uzkrāto ietaupījumu 480,8 GWh apmērā (4,9% no obligātā mērķa).
"Kā redzams, līdz šim veikto pasākumu izpilde sniegusi salīdzinoši mazus ietaupījumus, tāpēc šobrīd Latvija atpaliek no plānotās obligātā mērķa sasniegšanas trajektorijas un to nepieciešams koriģēt atbilstoši pašreizējai situācijai, ņemot vērā gan valsts iespējas nodrošināt veiksmīgu plānoto pasākumu izpildi un to enerģijas ietaupījumu uzskaiti, gan ņemot vērā EPS iekļauto energoapgādes komersantu iespējas veicināt patērētāju efektivitāti," skaidro EM.
Ar patlaban identificētajiem alternatīvajiem pasākumiem kopējais uzkrātais enerģijas ietaupījums 2020.gadā tiek prognozēts 3736,4 GWh apmērā. Ietaupījumi 6159,8 GWh apmērā tiks nodrošināti, veidojot EPS, slēdzot brīvprātīgās vienošanās par energoefektivitātes paaugstināšanu ar tiem energoapgādes komersantiem, kuriem netiek uzlikts pienākums EPS ietvaros, kā arī papildu alternatīvajiem pasākumiem. Svarīgs faktors mērķa izpildē ir korekta enerģijas ietaupījumu uzskaite, kas ļauj iegūt informāciju ne tikai par to pasākumu ietaupījumiem, kas ir tieši vērsti uz energoefektivitātes paaugstināšanu, bet arī tādu pasākumu, kuros papildus primāri noteiktajam rezultatīvajam rādītājam kā papildu ieguvums tiek iegūts energoefektivitātes uzlabojums.
Pē EM paustā, plāns nerada papildu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem tāpēc, ka tajā iekļautie alternatīvie pasākumi tiek īstenoti esošo valsts budžeta programmu ietvaros. Gadījumā, ja pēc plāna starpposma izvērtējuma tiek konstatēts, ka plānā iekļauto pasākumu kopums nesniedz pietiekamus ietaupījumus, būs nepieciešami papildu alternatīvie pasākumi un attiecīgi arī papildu valsts budžeta finansējums, lai nosegtu iztrūkstošo obligātā mērķa daļu.
Plāna pasākumi ietver energoefektivitātes paaugstināšanu esošās ēkās un energoefektīvu ēku būvniecību dažādas nozarēs, "zaļās" inovācijas, jaunu produktu ražošanu un iekārtu nomaiņu, energoefektīvu transportu, energopārvaldības sistēmu ieviešanu, atkritumu pārstrādes jaudas palielināšanu, sabiedriskā transporta attīstību, dzelzceļa tīkla elektrifikāciju, kā arī citus pasākumus.
Savukārt par iespējamajiem papildu pasākumiem, kas periodā līdz 2020.gadam varētu sniegt ieguldījumu obligātā mērķa sasniegšanā, nosauktas emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansētas jaunās programmas energoefektivitātes uzlabošanai; izmaiņas nodokļu sistēmā, piemēram, degvielas ar samazinātu akcīzes nodokli pārdošanas ierobežojumi, kas potenciāli varētu sniegt enerģijas patēriņa samazināšanos, vievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana ēku siltināšanā izmantotajiem materiāliem, CO2 nodokļa ieviešana ārpus emisiju tirdzniecības sektora; brīvprātīgas vienošanās ar komersantus pārstāvošām organizācijām par energoauditiem un energopārvaldību mazajos un vidējos uzņēmumos.
Paredzēts, ka EM veiks starpposma izvērtējumu līdz 2018.gada 1.novembrim, nepieciešamības gadījumā sniedzot priekšlikumus papildu pasākumiem un to finansēšanas pieprasījumu. Gala izvērtējumu plānots veikt līdz 2022.gada 30.aprīlim.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti EPS noteikumi. Noteikumu projekts paredz, ka Latvijas lielākie elektroenerģijas tirgotāji, kuru gadā pārdotās elektroenerģijas apmērs ir 10 GWh un vairāk, aktīvi informē savus patērētājus par energoefektivitātes paaugstināšanas iespējām, kā arī veicina energoefektīvu risinājumu īstenošanu (piemēram, dažādu energoefektīvu elektroiekārtu vai patēriņa vadības/monitorēšanas sistēmu izplatīšanu), tādējādi ik gadu panākot enerģijas ietaupījumu noteiktā apmērā.
Ja elektroenerģijas tirgotājs izvēlēsies neīstenot energoefektivitātes pasākumus, tas varēs veikt iemaksas Valsts energoefektivitātes fondā. Iecerēts, ka Valsts energoefektivitātes fonda līdzekļi tiks novirzīti energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.
