EM izstrādājusi alternatīvo pasākumu plānu Energoefektivitātes likumā noteiktā enerģijas ietaupījuma sasniegšanai

EM izstrādājusi alternatīvo pasākumu plānu Energoefektivitātes likumā noteiktā enerģijas ietaupījuma sasniegšanai

Rīga, 1.febr., LETA. Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi alternatīvo pasākumu plānu Energoefektivitātes likumā noteiktā kumulatīvā enerģijas ietaupījuma sasniegšanai no 2014. līdz 2020.gadam, liecina valsts sekretāra sanāksmei pieteiktais plāna projekts.

Plāna mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību īstenotus energoefektivitātes politikas pasākumus enerģijas galapatēriņā (alternatīvie pasākumi), kas atbilstoši likumam ir kombinējami ar energoefektivitātes pienākuma shēmu (EPS), lai sasniegtu valsts obligāto uzkrāto enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķi 2014. līdz 2020.gadam.

Pēc EM paustā, Latvijai periodā līdz 2020.gadam aprēķināts obligātais ietaupījuma mērķis ir 9896 gigavatstundu (GWh) apmērā. 2014.gadā valsts un pašvaldību īstenoto pasākumu rezultātā sasniegtais jaunais enerģijas ietaupījums (68,7 GWh) 2020.gadā veidos uzkrāto ietaupījumu 480,8 GWh apmērā (4,9% no obligātā mērķa).

"Kā redzams, līdz šim veikto pasākumu izpilde sniegusi salīdzinoši mazus ietaupījumus, tāpēc šobrīd Latvija atpaliek no plānotās obligātā mērķa sasniegšanas trajektorijas un to nepieciešams koriģēt atbilstoši pašreizējai situācijai, ņemot vērā gan valsts iespējas nodrošināt veiksmīgu plānoto pasākumu izpildi un to enerģijas ietaupījumu uzskaiti, gan ņemot vērā EPS iekļauto energoapgādes komersantu iespējas veicināt patērētāju efektivitāti," skaidro EM.

Ar patlaban identificētajiem alternatīvajiem pasākumiem kopējais uzkrātais enerģijas ietaupījums 2020.gadā tiek prognozēts 3736,4 GWh apmērā. Ietaupījumi 6159,8 GWh apmērā tiks nodrošināti, veidojot EPS, slēdzot brīvprātīgās vienošanās par energoefektivitātes paaugstināšanu ar tiem energoapgādes komersantiem, kuriem netiek uzlikts pienākums EPS ietvaros, kā arī papildu alternatīvajiem pasākumiem. Svarīgs faktors mērķa izpildē ir korekta enerģijas ietaupījumu uzskaite, kas ļauj iegūt informāciju ne tikai par to pasākumu ietaupījumiem, kas ir tieši vērsti uz energoefektivitātes paaugstināšanu, bet arī tādu pasākumu, kuros papildus primāri noteiktajam rezultatīvajam rādītājam kā papildu ieguvums tiek iegūts energoefektivitātes uzlabojums.

Pē EM paustā, plāns nerada papildu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem tāpēc, ka tajā iekļautie alternatīvie pasākumi tiek īstenoti esošo valsts budžeta programmu ietvaros. Gadījumā, ja pēc plāna starpposma izvērtējuma tiek konstatēts, ka plānā iekļauto pasākumu kopums nesniedz pietiekamus ietaupījumus, būs nepieciešami papildu alternatīvie pasākumi un attiecīgi arī papildu valsts budžeta finansējums, lai nosegtu iztrūkstošo obligātā mērķa daļu.

Plāna pasākumi ietver energoefektivitātes paaugstināšanu esošās ēkās un energoefektīvu ēku būvniecību dažādas nozarēs, "zaļās" inovācijas, jaunu produktu ražošanu un iekārtu nomaiņu, energoefektīvu transportu, energopārvaldības sistēmu ieviešanu, atkritumu pārstrādes jaudas palielināšanu, sabiedriskā transporta attīstību, dzelzceļa tīkla elektrifikāciju, kā arī citus pasākumus.

Savukārt par iespējamajiem papildu pasākumiem, kas periodā līdz 2020.gadam varētu sniegt ieguldījumu obligātā mērķa sasniegšanā, nosauktas emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansētas jaunās programmas energoefektivitātes uzlabošanai; izmaiņas nodokļu sistēmā, piemēram, degvielas ar samazinātu akcīzes nodokli pārdošanas ierobežojumi, kas potenciāli varētu sniegt enerģijas patēriņa samazināšanos, vievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana ēku siltināšanā izmantotajiem materiāliem, CO2 nodokļa ieviešana ārpus emisiju tirdzniecības sektora; brīvprātīgas vienošanās ar komersantus pārstāvošām organizācijām par energoauditiem un energopārvaldību mazajos un vidējos uzņēmumos.

Paredzēts, ka EM veiks starpposma izvērtējumu līdz 2018.gada 1.novembrim, nepieciešamības gadījumā sniedzot priekšlikumus papildu pasākumiem un to finansēšanas pieprasījumu. Gala izvērtējumu plānots veikt līdz 2022.gada 30.aprīlim.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti EPS noteikumi. Noteikumu projekts paredz, ka Latvijas lielākie elektroenerģijas tirgotāji, kuru gadā pārdotās elektroenerģijas apmērs ir 10 GWh un vairāk, aktīvi informē savus patērētājus par energoefektivitātes paaugstināšanas iespējām, kā arī veicina energoefektīvu risinājumu īstenošanu (piemēram, dažādu energoefektīvu elektroiekārtu vai patēriņa vadības/monitorēšanas sistēmu izplatīšanu), tādējādi ik gadu panākot enerģijas ietaupījumu noteiktā apmērā.

Ja elektroenerģijas tirgotājs izvēlēsies neīstenot energoefektivitātes pasākumus, tas varēs veikt iemaksas Valsts energoefektivitātes fondā. Iecerēts, ka Valsts energoefektivitātes fonda līdzekļi tiks novirzīti energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Parkets, grīdas dēļi un koksnes vecināšana

Parkets, grīdas dēļi un koksnes vecināšana

"Vidrižu Atvari" kopš 1998. gada ražo kvalitatīvu oša un ozolkoka parketu, kā arī ozola grīdas dēļus. Uzņēmums izmanto tikai Latvijā iegūtus, ekoloģiski tīrus izejmateriālus un tehnoloģiskajā procesā neizmanto ķīmiskus palīgmateriālus.

Aktualitātes

Saistībā ar nelaimes gadījumu Smilšu ielā 1 VNĪ valdes locekle atkāpjas no pienākumu pildīšanas

Saistībā ar nelaimes gadījumu Smilšu ielā 1 VNĪ valdes locekle atkāpjas no pienākumu pildīšanas

"Esmu gatava atkāpties no valdes locekļu amata pienākumu pildīšanas, uzņemoties morālu atbildību par notikušo Smilšu ielā 1. Uzskatu, ka šāds lēmums ir svarīgs gan VNĪ reputācijai, gan tālākai uzņēmuma attīstībai un akcentēs darba drošības jautājumus būvniecības nozarē un sabiedrībā kopumā," informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica.

Uzņēmējs runā