"NIRA Fonds": Mājokļu apsaimniekošanas maksām būtu jāsamazinās

Rīga, 24.febr., LETA. Mājokļu apsaimniekošanas maksām būtu jāsamazinās, uzskata nekustamo īpašumu kompānijas "NIRA Fonds" eksperti. Pagājušā gada beigās un šī gada sākumā faktiski visi pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmumi nākuši klajā ar paziņojumiem par apsaimniekošanas maksas celšanu, tomēr "NIRA Fonds", analizējot mājokļu apsaimniekošanas izmaksu pozīcijas un pašreizējo darba tirgus attīstību, neredz pamatu cenu kāpumam. "Drīzāk otrādi - ir pamats apsaimniekošanas cenu samazinājumam. Iespējams, pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmumu vēlme palielināt apsaimniekošanas maksu ir saistāma ar gaidāmo namu pārvalžu privatizāciju," norāda uzņēmuma viceprezidents Eduards Krūmiņš. Šā gada sākumā un pērnā gada beigās tika paaugstināti tarifi vairākiem komunālajiem pakalpojumiem, kuru izmaksas ietekmē energoresursu cenas. Ir pieaugusi maksa par apkuri, gāzi, kā arī elektrību, ūdeni un atkritumu apsaimniekošanu. Visbūtiskākais pieaugums bijis apkures cenām. To kāpumu īpaši izjūt tie iedzīvotāji, kuri dzīvo namīpašumos bez modernizēta siltummezgla. Turklāt arī ziema šogad ir aukstāka nekā pērn, kas liek palielināt apkures pakalpojuma patēriņu. "Jāsecina, ka komunālo pakalpojumu jomā valda tās saucamais cūcības likums - laikā, kad visi tarifi pieaug, klāt vēl nāk arī auksta ziema," atzīst Krūmiņš. Tanī pašā laikā faktiski visu pašvaldības SIA amatpersonas publiski izteikušās, ka tiks paaugstināta maksa par apsaimniekošanu. Publiski kā maksas paaugstināšanas iemesli tiek minēti inflācija, minimālās algas pieaugums un masveidīgi plānoti remontdarbi. "NIRA Fonds" eksperti uzskata, ka minimālās algas pieaugums ir nebūtisks faktors, salīdzinot ar pārējām izmaiņām valstī, kas ietekmē apsaimniekošanas tirgu un līdz ar to iedzīvotāju maksu par apsaimniekošanas pakalpojumiem. Jo pārējo faktoru ietekmei uz pieaugumu maksai par apsaimniekošanu nav pamata. Savukārt par remontu nepieciešamību un to izmaksām būtu jālemj pašiem iedzīvotājiem. Saskaņā ar Rīgas domes publiski izplatīto informāciju pagājušajā gadā Rīgā vidējā apsaimniekošanas maksa bijusi aptuveni 45 santīmi par kvadrātmetru. Vismazākā maksa bijusi 24 santīmi, bet vislielākā - 4,40 lati par kvadrātmetru. Jaunās pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmumu piedāvātās apsaimniekošanas maksas svārstās vidēji no 60 santīmiem līdz latam par kvadrātmetru. Tikmēr privātās SIA un iedzīvotāju īpašnieku biedrības plāno nepaaugstināt apsaimniekošanas maksu, bet daži - pat pazemināt, norāda Krūmiņš. Pēc eksperta domām, to var izskaidrot ar to, ka privātie apsaimniekotāji optimizē izdevumus, meklējot iespējas pakalpojumu piedāvāt lētāk, jo nevēlas zaudēt pozīcijas tirgū. Turklāt lielāka apsaimniekošanas maksa varētu sekmēt nemaksātāju skaita pieaugumu. Rīgas dome jau informējusi, ka gala lēmums par apsaimniekošanas maksu no 1.janvāra jāpieņem dzīvokļu īpašniekiem kopsapulcē. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem dzīvokļu īpašnieki var iebilst pret apsaimniekotāju piedāvātajām jaunajām maksām. Gadījumos, kad nav iespējams vienoties par citu summu, iedzīvotāji var izvēlēties citu pārvaldnieku. Ja līdz 1.februārim kopsapulce netiks sasaukta, spēkā stāsies pārvaldnieka noteiktā apsaimniekošanas maksa. Gada sākumā vairums pašvaldību SIA paziņoja, ka, neraugoties uz visu tarifu kāpumu, tiks celta arī apsaimniekošanas maksa, jo tiek uzskatīts, ka visas izmaksas aug. Taču reāli dzīvojamā fonda pārvaldnieka darbs galvenokārt ir saistīts ar darbaspēka izmaksām - tās veido ap 80% no visām izmaksām, neskaitot remontus un ēkā plānotos kapitālieguldījumus, norāda Krūmiņš. Lai arī minimālā alga ar 1.janvāri ir paaugstināta, pēc eksperta domām, tā ir tikai teorētisks iegansts apsaimniekošanas maksas pacelšanai vai indeksēšanai. Realitātē ir novērojams bezdarba pieaugums - Nodarbinātības valsts aģentūra pavasarī prognozē bezdarba līmeni 10%-12% apmērā. Lielākā daļa starp pašreizējiem bezdarbniekiem ir nekvalificēts darbaspēks. Tieši no šo darbinieku vidus pārvaldnieki izvēlas sētniekus, apkopējas, skaidro eksperts. Apsaimniekošanas tirgū otra būtiska joma darbaspēka izmaksu pozīcijās ir grāmatveži. Apsaimniekošanā atšķirībā no citām biznesa jomām grāmatveži nodarbojas ne tikai ar uzņēmuma kopējo grāmatvedību, bet seko līdzi arī katra iedzīvotāja individuālajiem norēķiniem ar apsaimniekotāju, citu pakalpojumu sniedzējiem. Taču saistībā ar uzņēmējdarbības aktivitātes kopējo kritumu un to, ka pirmie savus darbības apjomus ir spiesti samazināt mazie un vidējie uzņēmumi, tie, optimizējot darbaspēka izmaksas, ir spiesti samazināt grāmatvežu štata vienības un esošo noslogojumu. Tādējādi tirgū šobrīd vērojams liels grāmatvežu piedāvājums. Rezultātā tirgus konkurences apstākļos arī grāmatvežu izmaksas pārvaldniekiem kļūst zemākas, norāda Krūmiņš. "Vēl šajos 80% izmaksu ietilpst algas kvalificētajam specializētajam darbaspēkam (santehniķi, elektriķi, namdari, krāsotāji, skārdnieki, siltumtehniķi). Šo arodu meistari pēdējo piecu gadu laikā lielākoties bija iesaistīti būvniecībā, un līdz ar to apsaimniekotājiem par šo profesiju pārstāvju pakalpojumiem nācās konkurēt ar būvniecības algām. Pašlaik, kad būvniecības apjomi ir katastrofāli samazinājušies, šie cilvēki ir nonākuši brīvā darba tirgū kā potenciālie darba ņēmēji. Līdz ar to arī specializētā darbaspēka izmaksās parādās samazinājums, kas samazina kopējās apsaimniekošanas izmaksas," skaidro "NIRA Fonds" pārstāvis. Pārējos 20% izmaksu veido biroju telpu (namu pārvaldes) noma (bet nomas maksas kopš pavasara ir samazinājušās par vidēji 20%), degviela un telefonsarunas, kas arī konkurences apstākļos turpina samazināties. "Raugoties kopumā uz apsaimniekošanas firmām, var teikt, ka tās, līdzīgi kā vairums uzņēmumu pašreiz Latvijā, veic optimizāciju, samazinot liekos izdevumus. Tāpēc pašreiz paziņot par apsaimniekošanas maksu pieaugumu nebūtu pamatoti. Ja vien nerunā par to, ka acīmredzot lielās struktūrās ir grūti ātri optimizēt izdevumus, samazināt izmaksas un piedāvāt klientiem tirgus situācijai atbilstošu pakalpojumu maksu," sacīja Krūmiņš. Savukārt privātie mazie un vidējie uzņēmumi, kas kā pārvaldnieki tirgū darbojas daudzus gadus un ir uzkrājuši ievērojamu pieredzi šajā tirgū, ir spiesti pārdomāt katru iztērēto latu, lai izdzīvotu šajos tirgus apstākļos. Tādā veidā tie spēj piedāvāt pakalpojumu, kas ir par 15% līdz 50% lētāki, nekā to piedāvā pašvaldību struktūras. Pēc Krūmiņa domām, vēl dīvaina šķietot pašvaldību SIA rīcība, iedzīvotājiem pašreiz uzspiežot remontus. "Iespējams, ka tas ir pārmantots no padomju laikiem, kad dzīvojamais fonds piederēja pašvaldībai vai valstij un pārvaldnieks bija tas kungs, kas lēma par iedzīvotāju likteni un noteica, vai mājā jebkas tiks remontēts. Šobrīd situācija pašvaldības uzņēmumos ir līdzīga un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta atbilstoši tam, vai tiks veikts remonts vai nē." Gadījumos, kad māju apsaimnieko privāta apsaimniekošanas SIA, iedzīvotājiem tiek dota iespēja lemt, kad, kas un par cik lielu samaksu tiks remontēts, norāda eksperts. Piemēram, ja māju apsaimnieko pašvaldības struktūra, paceļot apsaimniekošanas maksu, piemēram, līdz 80 santīmiem par kvadrātmetru ar domu veikt remontdarbus, tā visbiežāk nekonsultējas ar iedzīvotājiem par viņu vēlmi šobrīd kaut ko remontēt vai arī remontus atlikt uz vēlāku laiku, kad ekonomiskā situācija valstī būs nostabilizējusies un arī rēķinu par remontdarbiem mājsaimniecībām būs vieglāk samaksāt. Savukārt privātie apsaimniekotāji parasti piedāvā šādu kārtību - tiek veikts uzkrājumu fonds, kura apmēru nosaka iedzīvotāji. Tas tiek paredzēts remontdarbiem (plānotiem, neplānotiem). Privātais apsaimniekotājs iesaka, kādi darbi būtu veicami, bet lēmumu pieņem paši iedzīvotāji - cik līdzekļu fondam atvēlēt un kā tos tērēt. Apsaimniekotājs tikai iesaka un izpilda: pārvaldnieks ir starpnieks, kas piedāvā pakalpojumus, kas atrunāti līgumā, skaidroja Krūmiņš. Eksperts informēja, ka apsaimniekotāja maiņai vajadzīga "Trīs soļu programma" - sasaukt iedzīvotāju kopsapulci, rakstiski uzaicinot visus īpašniekus; sapulces dalībnieki balso par apsaimniekotāja maiņu un apliecina savu balsi ar parakstu sapulces protokolā (ir nobalsots "par", ja to izteikuši 51% no mājas iedzīvotājiem, nevis sapulces dalībniekiem); noslēgt līgumu ar jauno apsaimniekotāju. "Jāuzsver, ka valda mīti par grūtībām ar apsaimniekotāju maiņu, bet patiesībā tas ir daudz vienkāršāk, nekā šķiet. Svarīgi, lai iedzīvotāji apzinātos, ka tikai no viņu gribas ir atkarīgi remonti un līdz ar to arī apsaimniekošanas izmaksas par tiem," norādīja uzņēmuma pārstāvis.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

"ACO Nordic" – ilgtspējīgi notekūdeņu apsaimniekošanas risinājumi cilvēku un vides labklājībai

"ACO Nordic" – ilgtspējīgi notekūdeņu apsaimniekošanas risinājumi cilvēku un vides labklājībai

Ūdens ir ekosistēmu dzīvības avots un cilvēces veselības un labklājības pamats. Tomēr dažādu cilvēka ikdienas darbību rezultātā ūdens sastāvs un kvalitāte tiek radikāli izmainīta. Kā komunālie, tā rūpnieciskie notekūdeņi, neattīrīti vai nepilnīgi attīrīti, ar dažādām tajos esošajām kaitīgajām vielām, baktērijām un mikroorganismiem rezultātā nokļūst apkārtējā vidē, to piesārņojot.

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

No 1. aprīļa siltuma izmaksas Rīgā samazināsies par 7,4%

No 1. aprīļa siltuma izmaksas Rīgā samazināsies par 7,4%

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi izmaiņas AS "Rīgas siltums" siltumenerģijas tarifos. Rīdziniekiem no 1. aprīļa par siltumu būs jāmaksā par 7,4% jeb 3,82 EUR/MWh mazāk  –  48,08 EUR/MWh (bez PVN).

Uzņēmējs runā

Īpaša aizsardzība koka mājām

Natura_foto_2

Koks ir tradicionāls ēku būves materiāls Latvijā, tas priecē iemītniekus ar dabīgo skaistumu, rada siltuma un mājīguma sajūtu mājās. Lai saglabātu koku pēc iespējas ilgāk, to nepieciešams aizsargāt no nelabvēlīgiem laika apstākļiem un kaitēkļiem.