abc.lv skaitļos

Lietotāji online336
Aktīvie uzņēmumi27784
Nozares raksti2374
Ekspertu atbildes3041
Valstij nesamaksātās 30 000 latu nodevas dēļ pagaidām neapķīlā ar Kalnozolu saistīto uzņēmumu kapitāldaļas : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Valstij nesamaksātās 30 000 latu nodevas dēļ pagaidām neapķīlā ar Kalnozolu saistīto uzņēmumu kapitāldaļas

Valstij nesamaksātās 30 000 latu nodevas dēļ pagaidām neapķīlā ar Kalnozolu saistīto uzņēmumu kapitāldaļas
Rīga, 15.janv., LETA. Nesamaksātās 30 000 latu valsts nodevas dēļ Rīgas apgabaltiesa līdz 14.februārim bez virzības atstājusi Lietuvas kompānijas "MG Baltic Investment" lūgumu piemērot papildu nodrošinājumu prasībai par gandrīz sešu miljonu latu zaudējumu piedziņu no uzņēmēja Valda Kalnozola un ar viņu saistītajām firmām "Kalnozols un partneri" un SIA "Ranka K". Lietuvas kompānija janvāra sākumā bija tiesā iesniegusi gan prasību par 5,87 miljonu latu zaudējumu piedziņu, gan arī lūgumu to nodrošināt, apķīlājot Kalnozola un ar viņu saistīto kompāniju īpašumus. Tiesa 9.janvārī jau apķīlājusi uz Kalnozola vārda reģistrētos nekustamos īpašumus "R.Kalnozoli", "Vasiļi", "Bērzmalas" Krāslavas rajonā, Gulbenes rajonā esošo īpašumu "Vinķeles 1" un daļu no nekustamā īpašuma Liedes ielā 17, Rīgā. Tāpat apgabaltiesa apķīlājusi Kalnozolam pienākošos maksājumus, tostarp noguldījumus kredītiestādē, kas viņam pienākas no trešajām personām. Tiesa noteikusi, ka nodrošinājuma summa nedrīkst pārsniegt 5,87 miljonus latu, jo tieši šādu summu no uzņēmēja, "Ranka K" un "Kalnozols un partneri" vēlas piedzīt Lietuvas firma. Par prasības iesniegšanu un sākotnējo tās nodrošināšanu Lietuvas uzņēmums valstij nodevā samaksājis 34 525 latus, aģentūrai LETA sacīja tiesas pārstāvis Ilvars Tomsons. Taču 13.janvārī apgabaltiesā saņemts vēl viens Lietuvas kompānijas lūgums par prasības nodrošināšanu, kurā lūgts apķīlāt "Ranka K" piederošās kapitāla daļas uzņēmumā "MTK Construction", par kuras kapitāla daļu pārdošanas darījuma nodarītajiem zaudējumiem arī Lietuvas uzņēmums sācis tiesāties ar Kalnozolu. Tāpat "MG Baltic Investment" lūgusi apgabaltiesu apķīlāt "Ranka K" piederošās kapitāla daļas SIA "Columbus Baltic", SIA "SKV Development", SIA "Jaunciema Krasts", kā arī apķīlāt Kalnozolam pilnībā piederošās "Kalnozols un partneri" kapitāla daļas uzņēmumos "Ranka K", "Grāmatvedības aģentūra". Lūgts arī apķīlāt "Kalnozols un partneri" piederošās kapitāla daļas arī pilnsabiedrībā "E.Heitkamp Lettland un Rīgas Būvapvienība", kā arī pilnsabiedrībā "Kalnozols RPB Moduls". Kā informēja Tomsons, 14.janvārī tiesa šo lūgumu par papildus prasības nodrošinājumu atstājusi bez virzības līdz 14.februārim, jo par to nav samaksāta vēl aptuveni 30 000 latu valsts nodeva. Lai gan Lietuvas kompānija lūgusi noteikt, ka tai nav nepieciešams maksāt papildus nodevu par prasības nodrošināšanas pieteikuma iesniegšanu, jo šāda valsts nodeva jau vienreiz ir samaksāta, prasību iesniedzot. Taču apgabaltiesas ieskatā par prasības nodrošinājuma pieteikumu maksājama valsts nodeva 20 latu, bet par prasības nodrošinājuma pieteikumu lietās, kurās prasības summa pārsniedz 4000 latus maksājamā valsts nodeva ir 0,5% procenti no prasības summas, kas šajā gadījumā atbilst 29 350 latiem. Tiesa atzinusi, ka "MG Baltic Investment" valsts nodeva ir jāmaksā, jo 13.janvārī iesniegtais prasības nodrošinājuma pieteikums ir uzskatāms par jaunu pieteikumu, tādejādi par to ir maksājama valsts nodeva un nodrošinājuma pieteikumam pievienojama kvīts par valsts nodevas samaksu valsts ienākumos. Ja "MG Baltic Investment" tiesas noteiktajā termiņā trūkums nenovērsīs - nodevu nesamaksās un neiesniegs tiesā šo darījumu apliecinošus dokumentus, tad pieteikums par papildus prasības nodrošināšanu tiks uzskatīts par neiesniegtu un atdots prasītājam. Kā informēja Tomsons, lēmumu par prasības nodrošinājuma pieteikuma atstāšanu bez virzības Lietuvas kompānija 10 dienu laikā var apstrīdēt Augstākajā tiesā. LETA jau ziņoja, ka 6.janvārī tiesā iesniegtajā prasības pieteikumā Lietuvas kompānija norādījusi, ka 2007.gada 6.jūnijā noslēgts līgums, ar kuru Kalnozols, "Ranka K", kā arī "Kalnozols un partneri" par 1,5 miljonu eiro (1,05 miljoniem latu) pārdevuši 199 268 "MTK Construction" kapitāla daļas, kas atbildis 51,42% pamatkapitāla. Līgumā bijuši iekļauti arī "MTK Construction" kapitāla daļu pārdevēju apliecinājumi un galvojumi attiecībā uz uzņēmuma finanšu stāvokli, debitoru parādiem, aktīviem, noslēgto līgumu izpildi, taču daļu no tiem 2008.gada vasarā "Deloitte Audits Latvia" auditori atzinuši par nepatiesiem. Auditori atzinuši, ka "MTK Construction" kļūdaini finanšu pārskatos norādījis naudas summu par nepabeigto būvniecību, bezcerīgos parādus, avansā veiktos maksājumus par pakalpojumiem tādām sabiedrībām, kuras avansa maksājumu brīdī faktiski nebija veikušas nekādus darbus. Šo pārkāpumu dēļ bijis nepieciešams pārveidot arī "MTK Construction" 2006.gada finanšu pārskatus. Tā kā tas nebija izdarīts, uzņēmuma vērtība bija mākslīgi palielināta un pēc 2008.gada šīs naudas summas vajadzēja norakstīt. Viss iepriekšminētais radījis 3,44 miljonu latu zaudējumus. Tāpat konstatēts, ka 2007.gada 10.aprīlī "MTK Construction" un SIA "Ezermalas nams" noslēguši vienošanos par grozījumiem 2006.gada 10.maijā noslēgtajā būvniecības līgumā, paredzot "Ezermalas namam" veikt maksājumus apakšuzņēmējiem. "Ezermalas nams" toties veicis tiešus maksājumus, nesaskaņojot tos ar "MTK Construction". Tas uzskatāms par līguma pārkāpumu. "MG Baltic Investment" pieteikumā tiesai norādījusi, ka par šo "netipisko komercpraksi" nav tikusi informēta. Turklāt būtiskas naudas summas tikušas samaksātas par darbībām, kas reāli netika veiktas. Saistībā ar pircējam neizpausto maksājumu un neuzrādītajiem bezcerīgajiem parādiem "MTK Construction" radušies 2,43 miljonu latu zaudējumi un par šo summu proporcionāli samazinājās sabiedrības debitoru parādi. Lietuvas kompānija norādījusi, ka šo iemeslu dēļ tai radušies 5,87 miljonu latu zaudējumi un tos tiesas ceļā tiek lūgts piedzīt solidāri no uzņēmēja Kalnozola, "Ranka K" un "Kalnozols un partneri". Tāpat līdz sprieduma izpildei prasībā lūgts noteikt "MG Baltic Investment" tiesības no atbildētājiem saņemt likumiskos 6% gadā no zaudējumu summas. Pagaidām apgabaltiesa vēl nav noteikusi datumu, kad pēc būtības tiks skatīta prasība par zaudējumu piedziņu no Kalnozola un ar viņu saistītajām kompānijām, jo atbildētājiem līdz februāra sākumam atvēlēts laiks paskaidrojumu sniegšanai. Pēc aģentūras LETA arhīva datiem, 2007.gada augustā noslēdzās darījums par "Kalnozols celtniecība" kapitāla daļu pārdošanu stratēģiskajam investoram "MG Baltic Investment". Uzņēmuma pamatkapitāls tika palielināts par 1,827 miljoniem latu - līdz 3,74 miljoniem latu. 2007.gadu būvkompānija "MTK Construction" strādāja ar 798 627 latu zaudējumiem, un 2008.gada laikā trīs reizes tiesā tika pieprasīts atzīt "MTK Construction" par maksātnespējīgu. Pirmos divus pieteikums tiesas pērn noraidīja, bet pieteikums, kas pērnā gada augustā kā pēdējais tika iesniegts Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā, līdz šim vēl nav izskatīts. Pēc Latvijas tiesu informācijas sistēmas datiem, "MTK Construction" maksātnespējas lietu tiesa plānojusi skatīt šā gada 27.februārī. Pēc Uzņēmumu reģistru (UR) apkalpojošās firmas "Lursoft" datiem, Kalnozolam pilnībā piederošais uzņēmums "Kalnozols un partneri" UR reģistrēts 1995.gadā. 2007.gadu kompānija noslēgusi ar 1553 latu peļņu, un tās apgrozījums bijis 118 792 lati. 2006.gadā kompānijas peļņa bijusi 1613 lati, bet apgrozījums - 101 736 lati. Savukārt "Ranka K" UR reģistrēta 1997.gadā, un kompānijas dalībnieku skaitā ir gan sabiedrības "Kalnozols un partneri" un "Austras zeme", gan arī Ingūna Grīnerte, Jānis Māris Oga, Inga Stakinova un Ivo Čerbakovs. Uzņēmums "Ranka K" 2007.gadā strādājis ar 39 674 latu peļņu. Gadu iepriekš tas bija nopelnījis 634 001 latu. 2007.gadā "Ranka K" apgrozījums bija 192 243 lati, bet 2006.gadā kompānija bija apgrozījusi 1,2 miljonus latu.
Banner 280x280 Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

5 + 5 =

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "heise marketing" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un "heise marketing", SIA ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai