Eksperts: Lietuvai vēl labi jāapsver, vai būvēt AES

Viļņa, 21.apr., LETA. Lietuvai vēl labi jāapsver, vai tā arī turpmāk grib būt kodolvalsts un būvēt jaunu atomelektrostaciju (AES) - šādu viedokli laikrakstam "Lietuvos žinios" izteicis Lietuvas Fizikālo un tehnoloģisko zinātņu centra vadītājs, Viļņas universitātes profesors Vidmants Remeiķis, kas līdz šim uzskatīts par pārliecinātu atomenerģētikas aizstāvi.

Atgādinot gan par Černobiļas kodolkatastrofu pirms 25 gadiem, gan Fukušimas avāriju Japānā, viņš paudis izbrīnu par plašākas Lietuvas sabiedrības vienaldzību pret šiem jautājumiem - tiklab pret savas valsts varas iestāžu plāniem izdot AES būvei desmitiem miljardu litu, kā pret Baltkrievijas nodomu būvēt savu kodolspēkstaciju tikai dažus desmitus kilometru no Lietuvas galvaspilsētas.

Vienlaikus viņš atzinis, ka ambiciozi enerģētiskās neatkarības mērķi Lietuvai ir tikpat svarīgi kā pati valstiskā neatkarība, bet uzsvēris, ka būtisku lēmumu pieņemšanā politiķiem un zinātniekiem jāsadarbojas ciešāk.

"Attiecībā uz Baltkrievijā plānoto spēkstaciju ļoti noderētu informācija, kas ļautu atbildēt uz jautājumu, kas būtu, ja notiktu avārija. Tādiem incidentiem vienmēr ir ļoti sāpīgas sekas. Černobiļa, no vienas puses, piebremzēja atomenerģētikas attīstību, bet no otras - ļoti sekmēja kodolspēkstaciju drošības stiprināšanu," viņš stāstījis. "Tika panākts milzīgs lēciens, un šobrīd pasaule pāriet pie jaunas paaudzes reaktoriem, kuru drošības līmenis ir nesalīdzināmi augstāks. Japāņi to mazliet nokavēja, bet esmu pārliecināts, ka pēc šīs pieredzes iegūšanas vairs netiks pieļautas šādas avārijas, kad spēkstacijai, kas pati ir seismiski droša, pārtrūkst elektroenerģijas piegāde."

"Lielākā kodolenerģijas priekšrocība ir tāda, ka tā ir tīra," norādījis profesors. Pēc viņa teiktā, šajos laikos var uzcelt ļoti drošas atomelektrostacijas, taču drošības sistēmas maksā krietni vairāk nekā pati spēkstacija.

"Mēs paši reaktorus neražosim un nemontēsim. Speciālistu, ar kuriem mēs tā lepojamies, kļūst aizvien mazāk, un viņi noveco. Tie, kuri pašlaik strādā Ignalinas AES, jaunā reaktora ekspluatācijai jau būs par vecu. Mēs sagatavojam 25 kodolenerģētikas speciālistus gadā, bet viņiem vēl nav nekādas pieredzes," atzinis Remeiķis. "Ne speciālistu sagatavošanai, ne laboratoriju iekārtošanai līdzekļi netiek piešķirti. Šos robus mēģinām lāpīt ar saviem līdzekļiem un entuziasmu."

Kā atzīmējis eksperts, ja Lietuva cels atomelektrostaciju, plauks to valstu un uzņēmumu ekonomika, kas ražos nepieciešamās iekārtas. "Mēs neražosim neko. Protams, būs darbs celtniekiem un transporta nozarei, tomēr ne tik daudz, kā gadījumā, ja mēs enerģiju iegūtu, teiksim, no biokurināmā. Mūsu cilvēki audzētu kārklus, gatavotu kurināmo, dedzinātu to katlu mājās, ražotu elektroenerģiju un uzraudzītu iekārtas. Tādējādi izveidotos pilns cikls, kapitāls apgrozītos pašā Lietuvā un ļoti ietekmētu mūsu ekonomiku un dzīvi," viņš spriedis.

Pēc profesora domām, Lietuvai pietiek kompetences un zinātniskā potenciāla, kas ļautu daudz aktīvāk īstenot arī saules enerģētikas projektus, ja tajos tiktu investēti tikpat lieli līdzekļi, kādus solīts ieguldīt atomelektrostacijā.

"Lietuva šobrīd patērē aptuveni desmit teravatstundu elektroenerģijas. Tās saražošanai nepieciešama aptuveni viena gigavata instalētā jauda. Piemēram, Elektrēnu elektrostacijai ir 1,8 gigavati. Ja uzcelsim AES, šīs instalētās jaudas būs trīs vai četras reizes vairāk, nekā mums pašlaik vajadzīgs," lēsis speciālists. "Pieņemsim, ka ekonomika uzplauks un patēriņš dubultosies, bet puse tik un tā paliks pāri. Kamēr mēs tā lēni apdomājamies, baidos, ka tikai šo elektrostaciju nepiemeklē tāds pat liktenis kā savulaik divus Ignalinas RBMK blokus - viens no tiem nemitīgi stāvēja. (..) Baltkrieviem pārdevām elektroenerģiju par pusvelti, jo nebija, kur likt. Tiesa gan, plānoti starpsavienojumi, bet vai spēsim tikt galā pietiekami ātri un kompleksi, ja valsts budžets ir tik pieticīgs? Lietuva nav liela valsts, un ir svarīgi visu pārdomāt."

Fizikālo un tehnoloģisko zinātņu centra pētnieki pēc savas iniciatīvas veikuši Baltkrievijas plānotās AES iespējamo analīzi, un viņu atzinumus jau izmanto Lietuvas Vides ministrija.

"Vai pietiek ar politiskiem lēmumiem? Kā emocionāls Lietuvas pilsonis uzskatu, ka ar to ir par maz. Un brīnos par Lietuvas sabiedrību. Baltkrievi ceļ AES 40 kilometru no Viļņas priekšpilsētām, tomēr visiem ir labi. Acīmredzot puse Lietuvas cilvēku aizgājuši nelegālā privātbiznesā, kaut ko bakstās, kaut ko saņem, bet tas, kas norisinās plašākā mērogā, tas, kā dzīvos viņi paši, kā dzīvos viņu bērni - tas viņiem vairs nerūp," izteicies Remeiķis.

Viņaprāt, sabiedrībai būtu aktīvāk jāvērtē arī valsts plāni atvēlēt kodolenerģētikai desmitiem miljardu litu. Pierēķinot procentus, summa varētu sasniegt pat 50 miljardus (10,2 miljardus latu).

Iekams pieņemt tādu lēmumu, būtu vajadzīgs referendums vai cita sabiedrības iniciatīva, lai politiķi būtu spiesti pārliecinoši pierādīt, vai Lietuvai tāda parādu nasta ir vajadzīga, uzskata profesors.

"Celt vai necelt atomelektrostaciju - par to lemj saujiņa cilvēku, nevis sabiedrība. Bet kur ir atklāta diskusija, kur svarīgi pierādījumi? Es runāju ne tikai par riskiem. Vai mums būs darbs? Vai parādu nasta nebūs par lielu? Bet sabiedrība klusē," izteicies zinātnieks, kura darbu cikls par radioaktīvo atkritumu veidošanos, apsaimniekošanu un ekoloģiskās ietekmes izvērtēšanu novērtēts ar Lietuvas zinātnes prēmiju.

Pašlaik Fizikālo un tehnoloģisko zinātņu centra pētnieki piedalās nozīmīgos starptautiskos projektos un pastāvīgi veic radioaktivitātes situācijas uzraudzību Lietuvā. Nesen viņi sagatavoja publikāciju starptautiskajiem medijiem par novērojumiem Viļņā kopš Fukušimas AES avārijas, kas ļauj salīdzināt situāciju ar citām mērījumu vietām pasaulē.

Kā šonedēļ, uzturoties darba vizītē Ukrainā, izteicies Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus, Viļņa cer, ka ASV sniegs pārliecinošu atbalstu jaunajam Visaginas AES projektam Lietuvā un vienlaikus "pienācīgi reaģēs" uz Krievijas un Baltkrievijas nodomiem celt savas kodolspēkstacijas netālu no Lietuvas robežām.

Uzticību Visaginas AES projektam, ko Lietuva cer īstenot kopā ar abām pārējām Baltijas valstīm un Poliju, savas nesenās vizītes laikā apliecinājis arī Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Tikmēr Lietuvas vides aktīvisti tūlīt pēc Lieldienām gatavojas Viļņā sarīkot plašu protesta akciju, pieprasot noteikt moratoriju jebkādiem kodolprojektiem, bet īpaši aicinot Lietuvu pašu atteikties no nodoma celt savu atomspēkstaciju, ja tā vēlas to pašu pieprasīt no kaimiņvalstīm.

Rīkotāji lēš, ka gājienā varētu piedalīties līdz 2000 cilvēkiem.

LETA