Aicina 17 pašvaldības definēt aktuālo pieprasījumu pēc pieejamu cenu īres dzīvokļiem
Finanšu ministrijas virzītā Jaunā pieejamu cenu īres dzīvokļu privātās un publiskās partnerības (PPP) attīstības programma paredz, ka 17 pašvaldībām, kas jau iepriekš izteikušas ieinteresētību, jādefinē aktuālais pieprasījums pēc īres dzīvokļiem. Pirmajā lotē tiks izvērtēta iespēja īstenot programmu Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā, Ventspilī, Ādažos, Cēsīs, Ķekavā, Mārupē, Olainē, Salaspilī, kā arī Siguldā, šodien 8. augustā tika informētas pašvaldības attālinātā seminārā par programmas būtību un nākamajiem soļiem.
Saskaņā ar Ministru kabineta šā gada11. jūnija lēmumu, VNĪ ir uzdots izstrādāt projekta finanšu un ekonomiskos aprēķinus, kā arī iegūt nepieciešamos atzinumus no kompetentajām institūcijām. VNĪ būs galvenais publiskā partnera pārstāvis un strādās kopā ar pašvaldībām, kas piedalīsies projektā. Pašvaldībām būs jānodrošina zemes gabalu piešķiršana un īres dzīvokļu līdzfinansēšana, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju un tirgus situāciju. Pirmajā lotē tiks paredzēta vismaz 1000 dzīvokļu izbūve līdz 2030. gadam ar kopējām investīcijām ap 100 miljoniem eiro.
“Ierobežotas finanšu pieejamības apstākļos viens no valdībai un pašvaldībai pieejamajiem finanšu instrumentiem, kas Eiropā tiek izmantots salīdzinoši bieži, ir privātā un publiskā partnerība. Šādi projekti ļauj ēkas, ceļus un citus objektus iedzīvotājiem nodrošināt ātrāk, publiskā sektora pieejamības izdevumus atliekot uz laiku, kad objekts jau ir pieejams sabiedrībai. Latvijā līdz šim ir realizēts tikai viens šāda veida partnerības projekts – Ķekavas apvedceļa izbūve. Tādēļ ticu, ka pieejamu cenu īres mājokļu programmas īstenošana sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku radīs jaunu prasmju un zināšanu kopumu, šādu projektu sekmīgai īstenošanai nākotnē, piemēram, skolu un citu sociālo objektu būvniecībai,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Pavasarī veiktajā pētījumā tika intervētas 17 pašvaldības, kā arī veikta statistikas datu analīze, kā rezultātā tika izveidota aplēse nākotnes pieprasījumam pēc pieejamu cenu īres dzīvokļiem katrā no 17 pašvaldībām. Pētījums apstiprina, ka Latvijas mājokļu politikas izaicinājums ir slikta mājokļu kvalitāte, pārapdzīvoti mājokļi, zema tirgus aktivitāte, kā arī papildu izaicinājums ir arī hipotekāro kredītu nepieejamība daļai sabiedrības.
Renārs Griškevičs, VNĪ valdes priekšsēdētājs, izsaka cerību par plašu pašvaldību iesaisti: “Mēs sagaidām, ka pašvaldības izrādīs iniciatīvu un sniegs nepieciešamo informāciju, lai mēs varētu veiksmīgi uzsākt šo nozīmīgo projektu. Nodomu protokoli tiks slēgti, pamatojoties uz pašvaldību domju pieņemtajiem lēmumiem par konceptuālo dalību projektā. Mūsu mērķis ir veidot ilgtermiņa un stabilu risinājumu pieejamu mājokļu nodrošināšanai visā Latvijā, un tikai cieša sadarbība starp VNĪ un pašvaldībām ļaus to īstenot. Pašvaldībām līdz 2024. gada 20. septembrim būs jādefinē savu aktuālo pieprasījumu pēc pieejamajiem īres dzīvokļiem, jāizvērtē pieejamie zemes gabali būvniecībai un jāpieņem lēmumi par dalību Programmā, tai skaitā par nepieciešamajiem saistošajiem noteikumiem.”
Cēsu novada pašvaldība ir aktīvi piedalījusies projekta idejas izstrādē un sniegusi informāciju SIA ERNST & YOUNG BALTIC pētījumā. Šis pētījums palīdzēs precīzāk plānot projekta īstenošanu un pielāgot to konkrētām pašvaldību vajadzībām.
Jānis Rozenbergs, Cēsu novada domes priekšsēdētājs, uzsver programmas nozīmīgumu: “Šī programma ir ievērojama vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā veicina mājokļu pieejamības risināšanu plašā Latvijas teritorijā - nevis tikai vienā pilsētā vai pagastā, bet vairākās pilsētās visos reģionos. Tas uzreiz rada ievērojamu efektu mājokļu pieejamības jautājumu risināšanā. Otrkārt, programma palīdz pakāpeniski ieviest publiskās un privātās partnerības modeli, kas līdz šim ir bijis sarežģīts. Treškārt, risinot mājokļu pieejamības problēmas vairākās pilsētās visā Latvijā, katrai pašvaldībai ir iespēja izvēlēties, vai šis ir piemērots instruments. Valsts iesaiste šī jautājuma risināšanā un virzīšanā ir ļoti apsveicama.”
Pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programma paredz nodrošināt jaunu mājokļu dzīvojamā fonda izbūvi pašvaldībās pēc iespējas īsākā laikā un augstākā kvalitātē. Projekts tiek veidots pēc “privātais partneris projektē, būvē, finansē, uztur, apsaimnieko” modeļa, publiskā sektora pieejamības maksājumu iekļaujot valsts un pašvaldību budžetu izdevumos no 2030. gada, vienlaikus ar mājas pieejamību iedzīvotājiem. Turklāt programma paredz, ka projekta beigās pašvaldības saņem īpašumā zemi un izbūvētos mājokļus. Kopējais investīciju apjoms 1000 dzīvokļu izbūvei tiek lēsts 100 līdz 125 miljonu eiro robežās, un tas tiks precizēts sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku (EIB), veicot finanšu un ekonomiskos aprēķinus.
Pagājušā gada beigās ar finanšu ministra rīkojumu tika izveidota vadības grupa šāda PPP risinājumu izveidei. Tās uzdevums bija izstrādāt zemu un pieejamu cenu īres dzīvokļu PPP iespējamo risinājumu ietvaru, piedāvāto PPP struktūru, ieviešanas nosacījumus un grafiku. Vadības grupa, izvērtējot esošo situāciju, apzinot 17 pašvaldības, problemātiku tirgū, pieejamu cenu īres dzīvokļu regulējuma ietvaru un citu dalībvalstu pieredzi, kā arī nodrošinot pieejamu cenu īres dzīvokļu programmas atbilstību kritērijiem, ir izstrādājusi pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmu.
Vadības grupas sastāvā ir komisijas locekļi, kas pārstāv Finanšu ministriju, Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Attīstības finanšu institūciju “ALTUM”, Nekustamo īpašumu attīstītāju aliansi, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, Ekonomikas ministriju, kā arī grupā piedalās Ministru prezidentes ārštata padomnieks reģionālajos jautājumos.
