Akcionāri norāda KNAB uz iespējamo interešu konfliktu bijušās atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "Piejūra" vadītājas rīcībā
Rīga, 19.jūn., LETA. SIA "Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība "Piejūra" akcionāri ir vērušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), lai izvērtētu bijušās valdes priekšsēdētājas Indras Rassones iespējamo interešu konfliktu, aģentūru LETA informēja Tukuma novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Sintija Zekunde.
Pašvaldību auditori uzņēmumā veikuši lietderības un likumības auditu, secinot, ka iekšējās kontroles sistēma ir izveidota, taču tai piemīt būtiski trūkumi un nepilnības. Audita laikā tika konstatētas arī būtiskas nepilnības grāmatvedības uzskaitē, iepirkumu veikšanā un līgumu slēgšanā, piemēram, līgumu sadalīšana un Publiskā iepirkuma likuma normu pārkāpšana, budžeta un naudas plūsmas plānošanā un uzraudzībā, dažādos vadības procesos un nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.
Kā viens no būtiskākajiem iekšējās kontroles trūkumiem tiek minēts, ka "Piejūras" vadība nav nodrošinājusi normatīviem aktiem atbilstošu un faktisku visu bilances posteņu ikgadējās inventarizācijas veikšanu, tādejādi ir radījusi risku gada pārskata finanšu datu atbilstošai uzrādīšanai, tai skaitā peļņas un zaudējuma atbilstošam aprēķinam un saistību un aktīvu pilnīgai uzrādīšanai.
Attiecībā uz līgumu slēgšanu konstatēts, ka iepirkumu dokumentācijā trūkst pretendentu iesniegto piedāvājumu - līgumi bez iepirkuma veikšanas tika slēgti ar uzņēmuma nu jau bijušo darbinieku pietuvinātām firmām ar nesamērīgiem nosacījumiem. Uzņēmuma valde arī pilnvarojusi valdes priekšsēdētāju "Piejūras" vārdā slēgt saimnieciskos līgumus līdz 7000 eiro, bet pārbaudē konstatēts, ka noteiktās pilnvaras periodiski ir pārkāptas.
Tāpat noskaidrots, ka, lai nodrošinātu atkritumu savākšanas pakalpojumu, iegādāti konteineri, kuru nomaiņa notikusi ļoti lēni, un no atkritumu savākšanas pakalpojuma sniegšanas brīža, tas ir, 2018.gada maija, vēl joprojām nav nomainīti visi iedzīvotājiem paredzētie konteineri. Rezultātā "iesaldēti" uzņēmuma līdzekļi, jo konteineri netiek izmantoti.
Esot arī izveidojušās nesakritības datos starp automašīnu odometra rādījumiem un norādītājiem rādījumiem ceļazīmēs, kā arī, vērtējot norādīto kopējo informāciju ceļazīmēs, konstatēts, ka atbildīgās personas, iespējams, degvielu, kas iegādāta par "Piejūras" līdzekļiem, lietojušas personīgām vajadzībām.
Tāpēc auditori secinājuši, ka uzņēmuma valdes locekļi nav rīkojušies atbilstoši Komerclikumam kā krietni un rūpīgi saimnieki, un viņu darbība un bezdarbība ir radījusi zaudējumus uzņēmumam.
Savukārt par konstatētajiem likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" pārkāpumiem valdes priekšsēdētājas rīcībā, tas ir, administratīvo aktu izdošana, kurās pati ir personiski vai mantiski ieinteresēta, pašvaldības ir vērsušās ar iesniegumu KNAB tālākai lietas izvērtēšanai.
26.jūnijā "Piejūras" dalībnieku sapulcē tiks lemts par tālāko darbību - vēršanos tiesībsargājošajās institūcijās par audita laikā konstatētajiem faktiem un valdes darbību.
au ziņots, ka Jūrmalas domes, Talsu, Tukuma, Kandavas, Engures, Dundagas, Jaunpils, Mērsraga un Rojas novadu domju kapitāldaļu turētāju pārstāvji "ir konstatējuši faktus, kas norāda uz sabiedrības valdes nesaimniecisku un, iespējams, prettiesisku rīcību, neapzinātu vai apzinātu bezdarbību un iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem". Tas konstatēts, izskatot "Piejūras" valdes pārskatu par 2018.gada finanšu darbību, valdes plānu un priekšlikumus uzņēmuma maksātspējas uzlabošanai, iepazīstoties ar "Swedbank" sniegto informāciju, uzklausot neatkarīgā revidenta SIA "Auditorfirma inspekcija" viedokli un, iepazīstoties ar Tukuma novada domes speciālistu izlases kārtā veikto iepirkumu un finanšu dokumentu pārbaudi.
Tāpēc uzņēmuma valde - valdes priekšsēdētāja Rassone, kā arī valdes locekļi Ojārs Āboltiņš un Raimonds Bērziņš - ir zaudējusi kapitāla daļu turētāju uzticību un tika atsaukta pilnā sastāvā.
Ar dalībnieku sapulces lēmumu par "Piejūras" pagaidu valdes locekli iecelts Ēriks Zaporožecs.
Vēlāk ticis ziņots, ka uzņēmuma stabilizēšanai tā pamatkapitāla pašvaldībām būs jāiegulda 274 350 eiro.
