Nākamgad Latvijā palielināsies uzņēmējdarbības aktivitāte
Latvijas ziņojumu, kas sagatavots globālā uzņēmējdarbības monitoringa (GEM) ietvaros, prezentēja BICEPS direktors Alfs Vanags un pētniece Olga Rastrigina. Pētījumā, kurā aplūkots laika posms no 2005. līdz 2007.gadam, secināts, ka, neskatoties uz straujo ekonomikas izaugsmi šajā periodā, agrīnās stadijas uzņēmēju aktivitāte Latvijā ir samazinājusies jau 2007.gada vidū. Salīdzinot ar 2005.gadu un 2006.gadu, pieaugušajiem Latvijas iedzīvotājiem karjera uzņēmējdarbībā ir kļuvusi mazāk pievilcīga vai pieejama. Topošo uzņēmēju aktivitātes samazināšanās Latvijā notika vienlaikus ar dažām nozīmīgām izmaiņām uzņēmējdarbības raksturīgajās iezīmēs un rādītājos. No vienas puses, uzņēmēju resursu ģeogrāfiskais sadalījums valstī kļuvis vienmērīgāks, kā arī uzņēmējdarbības aktivitātes līmenis pa sektoriem - sabalansētāks. Agrīnās stadijas uzņēmējdarbības aktivitāte palielinājās korporatīvo pakalpojumu sfērā un samazinājās ieguves sfērā, kas ir attīstītākas ekonomikas pazīme, norāda pētnieki. No otras puses, agrīnās stadijas uzņēmēju raksturojošie kvalitatīvie rādītāji ir pasliktinājušies. Pērn bija relatīvi mazāk inovatīvu uzņēmēju un starptautiski orientētu uzņēmumu. Salīdzinājumā ar 2006.gadu nepieciešamība pēc zemāka finansējuma topošajiem uzņēmējiem 2007.gadā arī norāda uz mazāku skaitu vērienīgu projektu. Šīs ir sliktas ziņas ekonomikai, jo tas norāda, ka Latvijas uzņēmējdarbībai varētu būt mazāks izaugsmes potenciāls nākotnē un var kristies konkurētspēja, secināts pētījumā. Neskatoties uz vienmērīgāku uzņēmējdarbības aktivitātes sadalījumu pa reģioniem un sektoriem, dzimumu atšķirības 2007.gadā turpina palielināties. Politikas veidotājiem būtu jāpievērš uzmanība pastāvīgajai dzimumu nesabalansētībai, aicina BICEPS pētnieki. GEM pētījuma 2007.gada rezultāti norāda, ka agrīnās stadijas uzņēmējdarbības kritums galvenokārt attiecas uz Latvijas mobilāko iedzīvotāju daļu, proti, jauniem, kvalificētiem pieaugušajiem, kas ir nepilnu laiku nodarbināti, vada mikro uzņēmumus vai ir pašnodarbinātie, darbojas sektoros, kur nav nepieciešami lieli kapitālieguldījumi, un ir izvietoti visvairāk attīstītajos Latvijas reģionos. Pērn situācija darba tirgū bija ļoti labvēlīga un bija daudz darba iespēju. Pateicoties ātrai ekonomikas izaugsmei un darbaspēka trūkumam, parādījās daudzas vakances, kas piesaistīja visus cilvēku resursus, tostarp iedzīvotājus ar talantu uzņēmējdarbībā, skaidro pētījuma autori. Cits traucēklis agrīnās stadijas uzņēmējdarbības attīstībai varētu būt saistīts ar uzņēmējdarbības sākšanas finansējumu. Topošajiem uzņēmējiem Latvijā ir samērā šauras finansējuma iespējas. Iepriekšējos ziņojumos norādīts, ka topošie uzņēmēji galvenokārt balstās uz saviem personīgajiem finanšu līdzekļiem un mikrokredītiem no neformāliem avotiem, piemēram, radiniekiem, draugiem un kolēģiem. Tikai nelielai daļai topošo uzņēmēju ir pieeja banku kredītiem. Pērn tika novērota neformālo investoru izplatības krasa samazināšanās Latvijā. Šis fakts netieši norāda, ka neformālā investēšana Latvijā kļuvusi mazāk izplatīta. Iemesli šai izmaiņai nav skaidri. Iespējams, ka tieši neformālo investoru izplatības samazināšanās kavēja uzņēmējdarbības aktivitātes attīstību, it īpaši mazu firmu uzsākšanu ar zemām pamatkapitāla prasībām, secinājuši pētnieki. Attiecībā uz agrīnās uzņēmējdarbības aktivitātes līmeni un tendencēm nākotnē BICEPS norāda: "No vienas puses, novērotā vispārējā ekonomiskās aktivitātes lejupslīde 2008.gadā negatīvi ietekmēs arī uzņēmējdarbības attīstību. No otras puses, iespējams, ka nodarbinātības iespēju pasliktināšanās darba tirgū atkal varētu izraisīt jaunus mēģinājumus uzsākt uzņēmējdarbību." Tomēr šādā gadījumā varētu paaugstināties nepieciešamības spiesta uzņēmējdarbības aktivitāte, nevis aktivitāte, kuru stimulētu biznesa iespējas. "Nākamajos gados, kad Eiropas strukturālo fondu darbība būs pilnībā uzsākta, mēs atkal ceram sagaidīt inovatīvās un starptautiski orientētās uzņēmējdarbības īpatsvara palielināšanos sakarā ar to, ka vairākas fondu programmas ir paredzētas tieši inovāciju un eksporta veicināšanai Latvijas uzņēmumos," uzsver Rastrigina un Vanags. LETA jau ziņoja, ka GEM Latvijā tiek veikts jau trešo gadu, līdz ar to ļauj analizēt valsts uzņēmējdarbības attīstības tendences vairāku gadu griezumā, kā arī veikt secinājumus par ekonomikas attīstības vai stagnācijas korelāciju ar uzņēmēju aktivitāti mūsu valstī. Tāpat GEM ļauj salīdzināt Latvijas uzņēmējdarbības vides attīstības līmeni ar citām 42 Eiropas valstīm. Pētījums skaidri parāda Latvijas pozīciju - sasniegumus un neveiksmes starptautiskā kontekstā salīdzinājumā ar, piemēram, tādām valstīm kā Krieviju, Rumāniju, Zviedriju un Kazahstānu. Pēc BICEPS pētnieku teiktā, Latvijas GEM ziņojums ir vienīgais šāda veida pētījums Baltijas valstīs. Latvijas līdzdalība tajā tiek nodrošināta, pateicoties "TeliaSonera" institūta finansiālajam atbalstam, kas darbojas Rīgas Ekonomikas augstskolā (REA). Pētījums tiek nosūtīts Saeimas deputātiem, ministrijām un izglītības iestādēm. Pētījuma autori cer, ka pētījuma rezultāti būs nozīmīgs palīgmateriāls uzņēmējdarbības vides politikas veidotājiem un ieviesējiem Latvijā. BICEPS ir neatkarīgs pētījumu centrs, kura mērķis ir veikt un veicināt augstas kvalitātes pētījumus, kas vērsti ekonomikas un citu sociālo zinātņu politikas virzienā, kā arī sniegt kompetentus padomus un konsultācijas gan valdībai, gan uzņēmumiem Baltijas valstīs un ārpus tām.
