Apbalvoti konkursa "Sējējs 2016" laureāti

Apbalvoti konkursa
 Publicitātes foto

Piektdien, 14.oktobrī, Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) aulā, lauksaimniekiem, lauku uzņēmējiem un jaunajiem zemniekiem pasniegtas Zemkopības ministrijas (ZM) konkursa "Sējējs 2016" balvas.

Šogad laureātu nosaukumus, diplomus un balvas piešķīra septiņās konkursa nomināciju grupās.

Gada balva nominācijā "Gada lauku saimniecība" šogad piešķirta Kuldīgas novada zemnieku saimniecībai "Ezergaļi" un tās saimniekiem Dzintaram un Ivetai Erdmaņiem. Veicināšanas balvas šajā nominācijā saņēma Krāslavas novada saimniecības "Raudoviški" īpašnieks Aleksandrs Ivanovs, kā arī Stopiņu novada SIA "Getliņi Eko" siltumnīcu vadītājs Guntars Strauts.

Savukārt konkursa grupā "Gada uzņēmums pārtikas ražošanā" par labāko atzīts Bauskas novada biešu pārstrādes uzņēmums SIA "Jaunkrasts", vadītājs Gints Druseiks. Veicināšanas balvas piešķirtas AS "Cesvaines piens" un tās vadītājai Dzintrai Simsonei, kā arī Ādažu novada SIA "Lat Eko Food" vadītājai Egijai Martinsonei.

Konkursa grupā "Ģimene lauku sētā" laureāta titulu ieguva Rēzeknes novada zemnieku saimniecība "Lukstiņmājas", kurā saimnieko Ķipuru ģimene. Veicināšanas balvas piešķirtas Jaunpiebalgas novada "Mazvieķiem" - Ciekuržņu ģimenei, kā arī Jelgavas novada "Blūdžiem" - Mālkalņu ģimenei.

Par veiksmīgāko jauno zemnieku atzīts Kocēnu novada zemnieku saimniecības "Zilūži" īpašnieks Jānis Grasbergs, savukārt veicināšanas balvas saņēma Kuldīgas novada "Joku" saimnieks Jānis Uzulēns un Dundagas novada "Jaunsniķeru" saimnieks Jānis Zadiņš.

Laureāta nosaukumu nominācijā "Lauksaimniecības kooperatīvs" ieguva Durbes novada LPKS "Durbes grauds" un tā vadītājs Sandris Bēča. Veicināšanas balvas piešķirta Tukuma novada kooperatīvam "Augļu nams", kura vadītājs ir Jānis Lepsis un Salaspils novada "Baltijas ogu kompānijai", kuras vadītāja ir Māra Rudzāte.

Šogad vērtēja arī pretendentus nominācijā "Rītdienas sējējs - mazpulka dalībnieks". Par laureātu šajā nominācijā kļuva Priekules novada 114. Krotes mazpulka dalībnieks Kristaps Norenbergs, bet veicināšanas balvas nonāca pie Penkules mazpulka dalībnieka Mārtiņa Dombrovska un Liepupes mazpulka dalībnieka Arņa Krastiņa.

Savukārt par laureāti nominācijā "Zinātne lauku attīstībai" atzīta Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidente, LLU profesore Baiba Rivža par zinātnisko darbu un pētniecisko projektu kopumu lauku attīstībai. Veicināšanas balvu šajā kategorijā piešķīra Lolitai Tomsonei par darbu "Mārrutku un lupstāju bioloģiski aktīvo vielu izpēte".

Balva "Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā" šogad piešķirta ilggadējai SIA "Lāčplēša piens" galvenajai zootehniķei Maldai Poikānei, kura ar savu profesionālo darbu sekmējusi lopkopības nozares ražošanas uzlabošanu un organizējusi augkopības nozares ražošanu lopkopības vajadzībām.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis "Sējēja 2016" apbalvošanas ceremonijā sacīja, ka Latvijas zeme ir skaista, stipra un pilna ar dabas bagātībām, mežiem, pļavām ezeriem, upēm un laukiem, kā arī Latvijas stiprajiem lauku ļaudīm. "Jūs visi esat tie, kuru likteņi ikdienā savijušies ar Latvijas zemi un Latvijas dabu. Jūs esat tie, kas iekrāso mūsu valsti pasaules kartē. Latvijas daba un Latvijas cilvēki ir mūsu lielākās vērtības, un mēs lepojamies," sacīja Vējonis, suminot Latvijas 2016.gada labākos lauksaimniekus.

Viņš arī pauda gandarījumu un patiesu prieku sveikt un pasniegt balvu par mūža ieguldījumu SIA "Lāčplēša piens" galvenajai zootehniķei Maldai Poikānei.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) "Sējēja 2016" apbalvošanas ceremonijā teica, ka šī ir 23.reize, kad norisinās konkursa "Sējējs" noslēguma pasākums un šajos gados vairāk nekā 1500 dalībnieku ir piedalījušies konkursā. "Sējējs ir pelnīti kļuvis par mūsu ražas svētku simbolu, kas katru gadu mūsu apbrīnai dāvā vienu apcirkni ar zelta graudiem, un tie zelta graudi esat jūs, mūsu "Sējēja" laureāti, un tie zelta graudi ir jūsu padarītā lielums, kas šodien pelnīti ceļ saulītē savus darītājus," sacīja Dūklavs.

Viņš teica, ka konkursa laureāti ir izturīgi, apņēmīgi un neatlaidīgi, un ļoti labi zina, ka tikai ar uzņēmību un neatlaidību var paveikt savai un valsts nākotnei nozīmīgus darbus. "Šis mums nav bijis viegls gads, gan vasaras lietavas, kad bija jākuļ labība, gan dažādas pārmaiņas pasaulē dažkārt liek mums pieņemt lēmumus, kādus citkārt ierastajā situācijā negribētos un noteikti nevajadzētu pieņemt. Esmu lepns, ka mūsu lauksaimnieki ir stipri un strādīgi, ka Latvijas lauki gadu no gada kļūst sakoptāki un Latvijas laukos ir aktīva saimnieciskā dzīve," sacīja Dūklavs.

Zemkopības ministrs piebilda, ka Latvijas lauksaimnieki arī šogad ir aktīvi meklējuši iespējas paplašināt savas produkcijas ražošanu un realizāciju - gan mājražotāji un mazās saimniecības, gan lielās saimniecības, kooperatīvi un uzņēmumi, kas mērķtiecīgi iekaro starpvalstu tirgus. Viņš uzsvēra, ka Latvijas lauksaimnieki pat ilgstošas krīzes apstākļos apņēmīgi turpina darbu gan augļkopībā, gan lopkopībā, arvien vairāk izmanto Eiropas Savienības Lauku atbalsta programmas finansējumu un citus finansiālos avotus un aktīvi pērk, nomā lauksaimniecības zemes, īsteno jaunus attīstības projektus.

"Vēlu, lai vēl ilgus gadus rudeņos, kad salnas sāk iekrāsot dārzus košās krāsās un tīrumi pošas ziemas miegam, Latvijas lauksaimnieki būtu pārliecināti, ka "Sējējs" būs. (..) Man ir pilna pārliecība - nāks jauna vasara un rudzi atkal ziedēs," sacīja zemkopības ministrs.

Konkursa "Sējējs" apbalvojumu pasniegšana kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem lauksaimnieku pasākumiem, bet laureāta nosaukums "Sējējs" - par priekšzīmīga darba apliecinājuma zīmi.

Šogad konkursam bija pieteikti 43 dalībnieki, kurus vērtēja septiņās konkursa grupās.

Konkursa laureātu godināšanu Jelgavas pilī ir iespēja vērot arī tiešraidē konkursa tīmekļvietnē "www.sejejs.lv".

Kā ziņots, prēmiju "Sējējs" laikā no 1989.gada līdz 1992.gadam nodibināja lauksaimnieku biedrības. 1994.gadā konkurss tika atjaunots jaunā kvalitātē kopā ar Vides ministriju. Kopš 1994.gada konkurss "Sējējs" tiek rīkots katru gadu, un tā laureāta gods Latvijas lauksaimniekiem kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem apbalvojumiem.

LETA

2016.gada 16.oktobrī

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Kāpēc vērts izvēlēties metāla durvis savam mājoklim?

Kāpēc vērts izvēlēties metāla durvis savam mājoklim?

Šodienas aktīvajā dzīves ritmā metāla durvis ir kļuvušas par neatņemamu ģimenes mājas, dzīvokļa, lauku vai dārza mājas sastāvdaļu. Galvenais iemesls, kāpēc metāla konstrukcijas, tai skaitā metāla durvis, izpelnījušās tik lielu popularitāti, ir to augstā izturība, pateicoties kurai, dzīves telpas kļūst drošākas pret uzlaušanu un garnadžu mēģinājumiem piesavināties vērtīgas mantas. 

Aktuālie piedāvājumi

Parkets, grīdas dēļi un koksnes vecināšana

Parkets, grīdas dēļi un koksnes vecināšana

"Vidrižu Atvari" kopš 1998. gada ražo kvalitatīvu oša un ozolkoka parketu, kā arī ozola grīdas dēļus. Uzņēmums izmanto tikai Latvijā iegūtus, ekoloģiski tīrus izejmateriālus un tehnoloģiskajā procesā neizmanto ķīmiskus palīgmateriālus.

Aktualitātes

Uzņēmējs runā

Parkets, grīdas dēļi un koksnes vecināšana

grida

"Vidrižu Atvari" kopš 1998. gada ražo kvalitatīvu oša un ozolkoka parketu, kā arī ozola grīdas dēļus. Uzņēmums izmanto tikai Latvijā iegūtus, ekoloģiski tīrus izejmateriālus un tehnoloģiskajā procesā neizmanto ķīmiskus palīgmateriālus.