Apdrošinātājs: Visbiežāk mājokļi cieš no applūšanas, bet lielākos zaudējumus rada ugunsgrēki
Pēdējā gada laikā - no pērnā augusta līdz šā gada augustam - "Seesam" Latvijas filiāle saņēmusi gandrīz 400 privātpersonu zaudējumu atlīdzības pieteikumus, kas saistīti ar īpašuma apdrošināšanu.
"Visbiežāk Latvijas iedzīvotāju mājokļi cieš ūdens un citu šķidrumu noplūdes dēļ. Otro vietu īpašumu apdraudošo risku sarakstā ieņem trešo personu prettiesiska rīcība - vandaļu un zagļu radītie zaudējumi. Un tad seko vētru un ugunsgrēku nodarītie postījumi. Taču tieši ugunsgrēki mājokļiem nodara vislielākos zaudējumus - 66% no kopējās summas, kuru "Seesam" pēdējā gada laikā izmaksājis saviem klientiem par mājokļu apdrošināšanas gadījumiem, ir bijušas atlīdzības ugunsgrēku radīto zaudējumu segšanai," informē "Seesam" Latvijas filiāles Atlīdzību departamenta speciālists Oļegs Považnijs.
Vislielākā atlīdzība īpašuma apdrošināšanā pēdējā gada laikā izmaksāta pēc ugunsgrēka, kas elektroinstalācijas īssavienojuma dēļ 2014.gada augustā izcēlās mansarda dzīvoklī Rīgā, Hospitāļu ielā. Ugunsgrēkā pilnībā izdega arī dzīvoklis, kas atradās stāvu zemāk. Abi ugunsgrēkā cietušie dzīvokļi bija apdrošināti "Seesam". Par mansarda dzīvokļa atjaunošanu tika izmaksāta atlīdzība gandrīz 186 000 eiro apmērā, bet par otru dzīvokli - gandrīz 79 000 eiro apmērā. Atlīdzības summās bija iekļauti arī izdevumi par iedzīves atjaunošanu - par jaunu mēbeļu un sadzīves tehnikas iegādi ugunsgrēkā bojāgājušās mantas vietā.
Vairāk nekā 86 000 eiro "Seesam" izmaksāja arī pēc ugunsgrēka privātmājā Getliņos. Arī šī ugunsgrēka iemesls bija īssavienojums elektroinstalācijā.
Lielākā atlīdzība, ko "Seesam" pēdējā gada laikā izmaksājusi par ūdens radītiem bojājumiem, ir gandrīz 14 000 eiro. "Kamēr privātmājas īpašnieki bija atvaļinājumā ārzemēs, plīsa centrālā ūdensvada savienojums zem ēkas. Izplūdušā ūdens dēļ ēkai radās nopietni konstruktīvo elementu bojājumi. Šajā gadījumā zaudējuma apmēru būtiski palielināja tas, ka avārijas brīdī ēkā uz vietas nebija cilvēku, kuri varētu operatīvi konstatēt ūdens noplūdi un to novērst," informē Považnijs.
Īpašs ir stāsts par kādu 602.sērijas daudzdzīvokļu namu Rīgā, Pļavniekos - pēdējā gada laikā "Seesam" izmaksājis atlīdzības sešu apdrošinātu dzīvokļu īpašniekiem. Visos gadījumos dzīvokļiem nodarīto zaudējumu iemesls ir bijis to applūšana pēc ēkas koplietošanas komunikāciju avārijām, kad plīsuši ūdens stāvvadi. Apdrošināšanas sabiedrība vērš uzmanību, ka tik liels avāriju skaits salīdzinoši īsā laika posmā vienā daudzdzīvokļu mājā jau uzskatāms par nopietnu bīstamību un liek prognozēt, ka līdzīgi gadījumi nākotnē iespējami aizvien biežāk.
Považnijs norāda, ka padomju laikā būvēto ēku inženiertehnisko komunikāciju ekspluatācijas termiņš vidēji ir 30 līdz 50 gadi, tādējādi lielākai daļai šis termiņš jau ir beidzies, taču šīs komunikācijas joprojām tiek lietotas. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā ir noteikts, ka par koplietošanas komunikācijām un ar to saistītajām avārijām un sekām atbild apsaimniekotājs, taču daļa apsaimniekotāju, lai izvairītos no nepatikšanām un lieliem tēriņiem pēc komunikāciju avārijām, izmanto iespēju "apiet likumu", novērojis apdrošināšanas sabiedrības pārstāvis. Viņš skaidro, ka zināmā mērā šādu apsaimniekotāju rīcību provocē dzīvokļu īpašnieku nevēlēšanās tērēt naudu par komunikāciju laicīgu nomaiņu - dzīvokļu īpašnieki kopsapulces vai nu nesasauc vai arī, ja sasauc, nespēj vienoties par finansējuma atvēlēšanu komunikāciju remontam vai nomaiņai. Tāpēc namu apsaimniekotāji šādos gadījumos izmanto likumā paredzēto iespēju reizi gadā tikai formāli atgādināt dzīvokļu īpašniekiem par nepieciešamību komunikācijas nomainīt. Līdz ar to apsaimniekotājs savu darbu it kā ir izdarījis un arī noņēmis no sevis atbildību par iespējamu avāriju. Bet avārijas turpina notikt, jo nekustamā īpašuma fonds noveco straujāk, nekā tas tiek atjaunots. "Seesam" ar šādiem ēku inženiertehnisko komunikāciju avāriju gadījumiem visbiežāk saskaras Rīgā.
"Seesam" lēš, ka Latvijā īpašumu apdrošina apmēram 25% līdz 30% iedzīvotāju. Analizējot nekustamā īpašuma apdrošināšanas kopējo statistiku, apdrošinātājs secina, ka īpašuma standarta risku apdrošināšanu pārsvarā izvēlas klienti, kuriem ir kredītsaistības un nekustamā īpašuma apdrošināšana ir izvirzījusi banka kā obligātu prasību aizdevuma izsniegšanai. Brīvprātīgu īpašuma apdrošināšanu izvēlas salīdzinoši neliels Latvijas iedzīvotāju skaits. "Seesam" apdrošināšanas eksperti atzīt, ka, salīdzot ar Rietumeiropas un Skandināvijas valstīm, Latvijā interese par īpašuma apdrošināšanu ir vismaz divreiz zemāka. Sabiedrībā dominē priekšstats, ka īpašuma apdrošināšana ir dārgs un sarežģīts pakalpojums. Tāpat cilvēki izteikušies, ka viņi ne pārāk uzticas apdrošināšanas kompānijām. Ierasta ir atruna, ka "ar mani jau nekas tāds nevar notikt".
"Seesam Insurance AS" ir Baltijas valstīs strādājoša nedzīvības apdrošināšanas kompānija, kura ietilpst Somijas lielākās finanšu grupas "OP-Pohjola Group" sastāvā.
LETA
Foto: Stock.XCHNG