Aplokšņu algu īpatsvars būvniecībā pērn Latvijā samazinājies līdz 32,1%
Rīga, 10.maijs, LETA. Latvijā būvniecības nozarē pagājušajā gadā ēnu ekonomikas īpatsvars gandrīz visās komponentēs ir samazinājies, piemēram, 2016.gadā aplokšņu algu īpatsvars nozarē bija 34,6%, bet 2017.gadā tas sarucis līdz 32,1%, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane, atsaucoties uz jaunākā pētījuma par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē datiem.
Vienlaikus uzņēmuma ienākumu neuzrādīšanas īpatsvars pagājušā gada laikā sarucis no 30% līdz 26,7%, darbinieku skaita neuzrādīšana samazinājusies no 20,5% līdz 17,6%, savukārt neoficiālo maksājumu jeb kukuļu līmenis nozarē pērn palielinājies no 15,1% līdz 15,5%, taču tas ir samazinājies salīdzinājumā ar 2015.gadu, kad bija 17,9%.
Kopējais ēnu ekonomikas apmērs būvniecībā divu gadu laikā Latvijā ir samazinājies par gandrīz pieciem procentpunktiem, informēja Fromane. 2015.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā bija 40%, 2016.gadā - 38,5%, bet 2017.gadā - 35,2%.
"Divu gadu laikā panākts liels izrāviens ēnu ekonomikas mazināšanā - nevienā citā nozarē ēnu ekonomika nesamazinās par pieciem procentpunktiem divu gadu laikā. Nav šaubu, ka darāmā vēl ir daudz, taču iesāktās reformas ir vērstas pareizajā reformā un rezultāts gaidāms pāris gadu laikā, jo neviena reforma nedod tūlītēju efektu," skaidroja Fromane.
Viņa norādīja, ka galvenie ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanās faktori ir ģenerālvienošanās par minimālo algu sagatavošana, elektroniskās darba laika uzskaites ieviešana, aktīvāks Valsts ieņēmumu dienesta darbs un reversā pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas paplašināšana būvniecības nozarē.
"Šie četri faktori atstās būtisku ietekmi arī nākotnē. Tāpat šā gada pētījumā aptaujātie uzņēmumi kā būtiskāko pozitīvo aktivitāti ēnu ekonomikas samazināšanā no valsts puses ir nosaukuši arvien būtiskāku zemākās cenas principa nozīmes samazināšanu iepirkumos un saimnieciskā izdevīguma principa nostiprināšanu. Uzņēmēji ir atzīmējuši arvien vairāk jūtamo valsts gatavību ievērot saimnieciskā izdevīguma principu," sacīja Fromane.
Pēc viņas teiktā, nozares uzņēmumi pozitīvi novērtējuši arī elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu. "Vienlaikus uzņēmumi aicina domāt par pašlaik noteiktā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanas sliekšņa - viens miljons eiro - samazināšanu. Uzņēmēji uzskata, ka tas palīdzētu mazināt ēnu ekonomikas apmērus arī objektos, kuru būvdarbu apjoms ir zem viena miljona eiro - tādi ir ļoti daudzi siltināšanas, rekonstrukcijas un arī ceļu būves objekti," stāstīja Fromane.
Partnerības vadītāja arī piebilda, ka tuvāko gadu mērķis ir samazināt ēnu ekonomikas apmēru būvniecībā vismaz līdz ēnu ekonomikas vidējam līmenim valstī. "Protams, ka negribam sacensties ar citām nozarēm, bet vēlamies, lai būvniecībā būtu godīgi spēles noteikumi, lai nozare varētu cīnīties par produktivitāti un kvalitāti, nevis tikai cīnīties par izdzīvošanu," sacīja Fromane.
Pētījums par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē veikts pēc Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pasūtījuma, biedrībai "Business Against Shadow Economy" (BASE) sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu (SSE Riga).
Veikta reprezentatīva aptuveni 250 Latvijas būvniecības uzņēmumu vadītāju un vadošo speciālistu aptauja, ko "Latvijas fakti" veica 2018.gada aprīlī (par situāciju nozarē 2017.gadā).
