abc.lv skaitļos

Lietotāji online0
Aktīvie uzņēmumi25217
Nozares raksti1284
Ekspertu atbildes3041
Aptauja: Latvijas iedzīvotāji par draudiem mājokļa drošībai uzskata zādzības, ugunsnelaimes un ūdens noplūdes : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji par draudiem mājokļa drošībai uzskata zādzības, ugunsnelaimes un ūdens noplūdes

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji par draudiem mājokļa drošībai uzskata zādzības, ugunsnelaimes un ūdens noplūdes

Domājot par sava mājokļa drošību, Latvijas iedzīvotāji kā lielākos tā draudus saskata ielaušanos un zādzību iespējamību (54%), uguns nelaimes (52%) un ūdens noplūdes varbūtību (51%), liecina "Swedbank" veiktā aptauja.

Pērn cauruļvadu plīsumi un to rezultātā radušās noplūdes saskaņā ar "Swedbank" apdrošināšanas datiem visbiežāk (60%) radījuši ievērojamus bojājumus mājoklim. Vidējā zaudējuma summa ūdens radīto bojājumu gadījumos ir 758 eiro. Zādzību ar ielaušanos, laupīšanu skaits bijis ievērojami mazāks (tikai 8% apdrošināšanas gadījumu), taču klientiem radītais zaudējumu apmērs uz pusi lielāks - vidēji 1547 eiro. Uguns nelaimes notiek vēl retāk (3% apdrošināšanas gadījumu), taču to rezultātā klientam radīto zaudējumu apmērs var sasniegt pat 9173 eiro.

Cilvēku domas par to, kas varētu apdraudēt viņu mājokli, mainās atkarībā no to dzīvesvietas - pilsētnieki biežāk kā apdraudējumu izjūt iespējamo ielaušanos viņu mājoklī, kā arī ūdens noplūdes. Tikmēr laukos mītošajiem vidēji biežāk bažas rada iespējamās uguns nelaimes (61% pretstatā 52% vidēji), dabas untumu (plūdu, vētru) radītās sekas (31% pretstatā 18% vidēji), kā arī nokrišņu radītie bojājumi (23% pretstatā 17% vidēji).

Vaicāti par iespējamo rīcību gadījumā, ja mājoklim nodarīti bojājumi, kuru atjaunošanas izmaksas pārsniedz viena mēneša ienākumus, lielākā daļa jeb 41% aptaujāto norāda, ka vērstos pēc palīdzības pie sava apdrošinātāja. Trešdaļa uzskata, ka spētu segt mājoklim radītos zaudējumus no saviem uzkrājumiem, vēl 28% aizņemtos no draugiem vai tuviniekiem, savukārt 27% nāktos atlikt zaudējumu segšanu līdz brīdim, kad būs sakrāti tam nepieciešamie līdzekļi.

Aptauja veikta sadarbībā ar "Snapshots", aptaujājot 702 respondentus vecumā no 15 līdz 74 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku teritorijās.

Savukārt informācija par biežākajiem zaudējumu cēloņiem un vidējiem zaudējumiem 2015.gadā balstīta uz "Swedbank" apdrošināšanas jeb "P&C Insurance" AS Latvijas filiāles datiem.

LETA

Foto: Stock.XCHNG

Banner 280x280 Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Ko darīt, ja īpašumam nav piekļuves pie ceļa? Vai var izmantot kaimiņa zemes gabalā jau esošu ceļu vai izbūvēt jaunu? Šādos gadījumos var noformēt ceļa servitūtu. Kā to izdarīt juridiski pareizi, video skaidro Rīgas Stradiņa universitātes RSU Sociālo zinātņu fakultāte docētāja, šķīrējtiesnese, juriste Ph. D. Jolanta Dinsberga, kura par šo tēmu veica promocijas darbu.