Arhitekts: Lielos kapus iespējams izmantot efektīvāk
Rīga, 27.marts, LETA. Lielos kapus būtu jāizmanto efektīvāk, lai tie sniegtu lielāku labumu gan pilsētas iedzīvotājiem, gan viesiem, šodien preses brīfingā sacīja arhitekts un pilsētvides plānotājs Krists Kārkliņš.
Pēc viņa domām, skaidri redzams, ka patlaban Lielie kapi, tāpat kā citas tik lielas teritorijas, neveic īsti nekādu funkciju, kā arī nedod nekādu labumu ne pilsētai, ne tās iedzīvotājiem un viesiem.
Kārkliņš uzsvēra, ka ir ļoti būtiski saglabāt Lielos kapus nākamajām paaudzēm kā iedzīvotāju kolektīvo atmiņu un vēstures atspoguļojumu.
Kārkliņš ir dzimis Rīgā, tomēr patlaban savu darbību veic ASV, kur apguvis un praktizē dažādas tehnikas, lai saglabātu vēsturisko mantojumu pilsētvidē.
Rīgas pieminekļu aģentūras (RPA) organizētajā starptautiskajā konferencē "Senās kapsētas un memoriāli pilsētvidē Rīgā, Latvijā, Eiropā. Teorija. Prakse. Pieredze" Kārkliņš piedāvās dažādus piemērus, galvenokārt no ASV, lai parādītu, kā kapsētas var tikt izmantotas, kādas var būt to funkcijas, proti, lai tiktu izmantots viss šo vietu potenciāls.
RPA direktors Guntis Gailītis uzsvēra, ka šonedēļ notiekošā konference veltīta Lielajiem kapiem un vēlmei tos atjaunot. Šī iemesla dēļ nereti ļoti būtisks esot skats no malas, ko piedāvās uz konferenci uzaicinātie profesionāļi no dažādām valstīm, tostarp Vācijas, Krievijas, Igaunijas, ASV un citām.
Gailītis uzsvēra, ka Lielo kapu atjaunošana prasa lielu iedziļināšanos un nozīmīgu izpētes darbu, tāpēc zinātniski praktiskajā konferencē uzklausītās idejas ļaušot izveidot Lielo kapu attīstības vīziju.
Jau ziņots, ka no šodienas līdz 28.martam norisinās starptautiska konference "Senās kapsētas un memoriāli pilsētvidē Rīgā, Latvijā, Eiropā. Teorija. Prakse. Pieredze." Konference veltīta Lielajiem kapiem un to saglabāšanai.
Galvenās Vācijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Krievijas, ASV un Latvijas speciālistu praktiskās pieredzes, autoreferātu, informatīvo ziņojumu un sarunu paneļdiskusijas norisināsies 28.martā no plkst.10 Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā "Mazā Ģilde".
Ziņojumu temati veltīti seno kapsētu atjaunošanas morāli ētiskajiem jautājumiem, apbedījumu vietu zinātniskās izpētes un restaurācijas pamatvirzieniem, praktiskajiem piemēriem, sabiedrības un indivīdu iniciatīvas praktiskajam pienesumam, kā arī kapsētu un memoriālu attīstības virzieniem nākotnē un to ietekmei uz kvalitatīvu pilsētvidi.
Konferences laikā skatāma arī informatīva ekspozīcija izstāde "Muzejs zem atklātas debess". Tajā aplūkojami attēli no Sanktpēterburgas pilsētas Skulptūru muzeja praktiskās pieredzes, kad 1939.gadā, reorganizējot Aleksandra Ņevska Lavras muzeju - Nekropole -, izveidoja esošo muzeju, kura pārraudzībā nodeva nozīmīgākos vēsturiskos un mākslas pieminekļus, epitāfijas un arī piemiņas plāksnes. Izstāde apmeklētājiem būs pieejama līdz 30.aprīlim.
