12. diena. Bloki būs jāšpaktelē
Un tad arī ieraudzīju, kādus blokus biju meistariem iedevis. Viņi esot vilkuši no paletēm ārā labākos, bet visvairāk apdauzītos bija atlikuši malā ar domu, ka izmantos tad, ja nebūs citas iespējas. Šādu bloku bija visai daudz, taču vēl bija cerības, ka kaut kā iztiksim, jo biju pircis blokus ar rezervi. Biju domājis stūra stabu taisīt no tiem pašiem blokiem, taču meistari ieteica labāk to mūrēt no ķieģeļiem – tā ka arī stabiem domātie bloki palika rezervē.
Sapratu, ka sienas būs jālāpa, jo citādi var gadīties, ka nebūs, pie kā piestiprināt apdares veidošanai nepieciešamo latojumu – vietām iedobes blokos bija pat 10 cm dziļas. .Mierināju sevi, ka vismaz līmes man ir daudz, - gan jau aizšpaktelēsim tos pušumus. Taču ar līmi arī nebija tik labi kā veikalā man teica – tā bija stipri sablīvēta un ar maisa kratīšanu vien nepietika, lai tā būtu derīga līmēšanai. Nācās masu arī sijāt, lai lielākos graudus dabūtu nost. Īsti labi meistariem neveicās arī rievas aizpildīšana ar līmi (mani ir bloki, kam vienā galā ir rieva, bet otrs gals - gluds, tāpēc tos nevar samaukt vienu otrā, kā ir blokiem ar rievu un ierievi). Līme. kaut kā negribēja līst iekšā šajā rievā, kaut arī bija sagatavota pēc instrukcijas. Lai kā viņi centās, tomēr spraugas starp blokiem palika redzamas. Kopā ar Elmāru nospriedām, ka drošības labad (lai vējš pa spraugām neizpūš māju) aizšpaktelēsim ne tikai bojātās vietas, bet arī bloku savienojumus. Tad vēl fasāde tiks nosegta ar apdares plāksnēm, tā ka beigās vajadzētu būt ciešami. Kā jau bijām norunājuši, logu un durvju ailas tika ierīkotas orientējoši tajā vietā, kur bija paredzēts maketā, bet ar korekciju, ņemot vērā bloku izmērus – lai tos nav lieki jāzāģē. Otra korekcija būs, kad saņemsim plāksnes – lai arī tās vairāk varētu izmantot veselas. Ievēroju, ka jaunā siena vietām pārstiepjas nedaudz pāri virspamatiem uz āru, bet vietām – uz iekšu. Elmārs teica, ka vecie virspamati nav bijuši ar precīzu ģeometriju, un viņiem to nācies koriģēt, taisot sienu. Atceros, ka mūrējot virspamatus, visādi nopūlējos, lai stūri būtu taisnā leņķī un pretējās malas – vienāda garuma. Man likās, ka ir gana labi, taču, izrādās, nebiju virspamatus nomērījis pa diagonāli, tāpēc iznācis tāds kā rombs. Nekas briesmīgs tas nav, - mierināja Elmārs. Novirzes varēs viegli izlabot, kad taisīs fasādes un cokola apdari – to pāris centimetru dēļ siena nesabrukšot.
Pagaidām ar meistariem esmu apmierināts. Man patīk, ka viņi ne tikai paši strādā kārtīgi, bet arī bez īpašas teikšanas cenšas izlabot tās kļūdas, kuras esmu pieļāvis savas neprašanas dēļ, un nekurnot cīnās ar tām problēmām, kuras radušās nekvalitatīvu materiālu dēļ. Pirmdien turpināsies sienu mūrēšana. Esmu nolēmis meistariem iedot palīgu – deviņpadsmitgadīgo dēlu, kam pašlaik ir skolas brīvdienas, lai tas pienes blokus un dara vēl šādus tādus palīgdarbus, lai meistariem nav jātērē dārgais laiks un mana nauda darbos, kur nav vajadzīga namdara kvalifikācija. Pie reizes lai viņš pamācās strādāt – gan jau dzīvē tās iemaņas noderēs.