2.Arvīda mājas celšanas diena. Gatavu māju neizdevās sameklēt
Tāpēc mans pirmais bauslis: būvēt tā, lai māja būtu lietojama maksimāli drīz. Jau pēc pāris mēnešiem. Kāpēc tā, to jau pateicu iepriekšējā stāstā. Man vienkārši nav laika ilgi celt. Vai nu ceļu ātri, vai nekā. Otrs bauslis: necelt māju bērniem un mazbērniem, bet sev. Tas nozīmē – būvēt tik vien lielu māju, cik nepieciešams man un sievai – un ne kvadrātmetru vairāk! Ja arī bērni gribēs te apmesties, lai ceļ paši blakām vēl vienu namiņu – zemes gabalā vietas pietiek visiem. Trešais bauslis: pārāk neskopoties uz lietām, no kurām atkarīga mūsu labsajūta, dzīvojot šajā namiņā – tas ir siltums, gaišums, labs gaiss. Jārēķinās ar to, ka mūsu spēki nevis aug, bet dilst, tāpēc svarīgi, lai māju un telpas būtu viegli uzturēt kārtībā.. Ceturtais bauslis: neielikt mājā neko tādu, kas man un manai sievai nepatīk. Es skaidri zinu: ja mājokļa remontā vai celtniecībā pieļauj kaut ko, kas galīgi neiet pie sirds un ko vairs nevar labot, tas ir kā dadzis sirdī visu mūžu – pie tā nepierod. Par mājas lielumu mums nebija jāprāto – to nosaka likums, tāpēc būs 25 m2, un basta! Par ātro būvēšanos mums ar sievu bija ilga spriešana. Pirmā doma bija – nopirkt gatavu māju. Pasūtīt atbilstoši mūsu mēriem un lai firma to uztaisa, atved un samontē. Nekādu būvgružu, nekādas nekārtības, nekādu klapatu. Kā pēc līdakas pavēles – pāris dienās māja gatava. Sāku pētīt internetā šādu māju piedāvājumus. Pirmajā brīdī likās – mājas ir daudz un dažādas, gan jau atradīšu kaut ko tādu, kas man derēs. Taču nekā! Neatradu nevienu pašu projektu, kurš būtu piemērots manai vajadzībai. Problēmas sakne – mani iepriekš izbūvētie pamati. To izmēri 6,4x6,7 m, tātad, lielāki nekā atļauts, būvējot bez projekta. Taču man vajadzīga māja, kuru varētu uzlikt uz šiem pamatiem, jo jaunus būvēt vai šos pārtaisīt es netaisos, tas būtu lieks darbs un lieki izdevumi. Lai māju varētu uzlikt uz šiem pamatiem un lai nepārkāptu normu, izmēriem pa ārējo perimetru jābūt 6,4 x 4 m vai 6,7 m x 3,8 m. Atlikušajā pamatu daļā izveidotu apjumtu terasi, kur pasēdēt lietainā, vējainā vai ļoti karstā laikā. Taču es neatradu nevienu gatavu māju, kas atbilstu šai vajadzībai. Vistuvākais variants – 5m x 5 m, taču uz saviem pamatiem es varu uzlikt tikai vienu stūri un divas sienas, nevis visu māju. Arī citādi tās mājeles man negāja pie sirds – ar plānām sienām, izskats kā no aizvēstures. Kaut cik pieņemamas mājas bija tikai tajā cenu kategorijā, kas neattiecas uz manu pirktspēju – padsmit un vairāk tūkstošos latu, tās bija arī pārāk lielas manai situācijai. Pārdomu rezultātā nācu pie secinājuma, ka nekas cits neatliek kā būvēt māju saimnieciskā kārtā. Tātad, jāmeklē namdari, kas būtu ar mieru to uzcelt par man pieņemamu cenu, turklāt ātri un labi.
